Reginalds Grejs, 3. barons Grejs de Ruthyn (ap. 1362 — 1440. gada 30. septembris) bija angļu robežlauks (Marcher lord) un ietekmīgs bruņnieks, kura darbība īpaši saistās ar konfliktiem Ziemeļvelsijā un ar sacelšanos, ko vadīja Ovaina Glindara. Viņš mantoto titulu ieguva pēc tēva nāves 1388. gada jūlijā un visu mūžu bija saistīts gan ar vietējo muižniecības pārvaldību, gan ar kara pienākumu izpildi karaliskās varas vārdā.

Biogrāfija un pienākumi

Par Reginalda agrīnajiem gadiem ziņu ir maz; tiek lēsts, ka viņš dzimis ap 1362. gadu. Kā 3. barons Grejs de Ruthyn viņš pildīja tipiskus mārčas lauku kungu pienākumus — uzturēt kārtību savā reģionā, vākt nodokļus un mobilizēt vietējo bruņniecību karaliskajam dienestam. Tāpat viņam bija jāuzrauga robežu drošība un jāizpilda karaliskie rīkojumi, tostarp vēršoties pret bruņotām sacelšanās pazīmēm Ziemeļvelsijā.

Konflikts ar Glinduru un militārā darbība

Reginalda dzīvē svarīgu lomu spēlēja ilgstošs zemes un jurisdikcijas strīds ar vietējo velsiešu līderi Ovaina Glindaru. Šis konflikts sakņojās gan teritoriju robežās, gan tiesiskos pretenzijās, un tas eskalēja līdz atklātām sadursmēm. Lieta tiesā laikā, kad valdīja Karaļa Ričards II, tika izlemta par labu Glyndŵr; tomēr, kad pie varas nāca Henrijs IV, Grejam izdevās atgūt daļu strīdīgās zemes, izmantojot jaunu karalisko atbalstu.

Strīds ar Glinduru tiek uzskatīts par vienu no tiešajiem Raisiem, kas noveda pie plašākas velsiešu sacelšanās 1400. gadā. Grejs piedalījās vairākos militāros kampaņos pret sacelšanos, vadot vietējo bruņniecību un sadarbojoties ar karaliskajiem spēkiem. Viņam tika uzticēti gan vācēju (muster) uzdevumi, gan kara rīkojumu izpilde Ziemeļu mārčā, ko vietējā kontekstā nozīmēja bruņoto formējumu sagatavošanu un teritorijas aizsardzību.

Politiskā loma un pēdējie gadi

Grejs saglabāja nozīmīgu lomu vietējā politiskajā dzīvē un robežadministrācijā arī pēc 1400. gada nemieriem. Pēc daļēji veiksmīgas reintegrācijas karaļa varas struktūrā viņam izdevās atgūt ietekmi un daļu zaudētās zemes. Viņš turpināja pildīt administratīvos un militāros pienākumus līdz sirmiem gadiem un nomira 1440. gada 30. septembrī. Barona tituls un zemes saglabājās Grey dzimtā caur pēctečiem.

Mantojums

Reginalda Greja rīcība un ilggadējais konflikts ar Ovaina Glindaru ir vēsturiski nozīmīgs, jo kalpojis kā viens no izraisītājiem plašākai velsiešu pretošanās kustībai pret Anglijas varu. Mūsdienu vēsturnieki vērtē viņu gan kā stipru mārčas kungu, kuram pienācās aizsargāt savas tiesības un intereses, gan kā vienu no tiem robežkungu pārstāvjiem, kuru pretenzijas un rīcība dažkārt veicināja spriedzi starp angļu pārvaldi un velsiešu kopienām.