Sančo VI Navarras
Sančo Garčess VI (basku: Antso VI.a; 1132. gada 21. aprīlis - 1194. gada 27. jūnijs), saukts par Gudro (basku: Jakituna, spāņu: el Sabio), bija Navarras karalis no 1150. gada līdz savai nāvei 1194. gadā. Viņš bija pirmais monarhs, kurš oficiāli atteicās no Pamplonas karaļa titula par labu Navarras karalim. Līdz ar šo rīcību viņš mainīja arī savas karalistes nosaukumu. Sančo Garsess bija atbildīgs par savas karalistes iekļaušanu Eiropas politiskajā orbītā. Viņš bija Garsijas Ramiresa, Restauratora, un Margaretas no L'Aigles vecākais dēls.
Biogrāfija
Sančo VI mantoja novājinātu karaļvalstiņu, kas bija pakļauta Alfonsa VII Kastīlijas karalistes un Ramona Berenguera IV, arī Aragonas karaļa, Barselonas grāfistes biežiem uzbrukumiem, kuri 1140. gadā Karrionas līgumā bija vienojušies par karaļvalsts sadalīšanu.
Viņš centās atjaunot savas karalistes robežas, kuras bija sašaurinājuši Tudejenas un Karrionas līgumi, ko viņš bija spiests parakstīt ar Kastīliju un Aragonu savas valdīšanas sākumā. Ar Sorijas vienošanos Kastīlija galu galā apstiprināja iekaroto teritoriju piederību. Saskaroties ar iespējamo Kastīlijas militāro pārņemšanu rietumu Navarrijas teritorijās, Sančo VI no jauna nostiprināja karaļa varu, 1181. gadā dibinot vairākas pilsētas, tostarp Sansebastjanu, Vitoriju un Treviño.
Viņš bija naidīgi noskaņots pret Barselonas grāfu Raimondu Berengaru IV, bet Raimonda dēls Aragonas karalis Alfonso II 1168. gadā ar Sangusas līgumu sadalīja ar viņu Mursijas zemes, kas viņam tika atņemtas. Abas kaimiņvalstis 1190. gadā Borhā atkal parakstīja paktu par savstarpēju aizsardzību pret kastīliešu ekspansiju.
Viņš nomira 1194. gada 27. jūnijā Pamplonā, kur ir apglabāts.
Nepilnīgs Sančo VI karaļa zīmogs.
