Bērka un Zaķa slepkavības
Burka un Zaķa slepkavības (jeb Vestportas slepkavības) bija sērijveida slepkavības Edinburgā, Skotijā, no 1827. gada novembra līdz 1828. gada 31. oktobrim.
Slepkavības pastrādāja īru imigranti Viljams Bērks un Viljams Hērs. Viņi pārdeva savu 17 upuru līķus doktoram Robertam Noksam. Knokss bija Karaliskās biedrības biedrs un Edinburgas Salīdzinošās anatomijas muzeja konservators. Viņš bija Edinburgas medicīnas studentu anatomijas pasniedzējs, tāpēc viņam bija vajadzīgi līķi, kurus viņa studenti varētu sadalīt.
Starp slepkavas līdzdalībniekiem bija arī Burka mīļākā Helēna Makdugala un Hēra sieva Margareta Lērda. No viņu upuru nogalināšanas metodes ir cēlies vārds "burkings", kas nozīmē mērķtiecīgi nosmacēt un, vispārīgāk, klusi apspiest.
Viljams Bērks un Viljams Hērs, attēlā Burka tiesas prāvas laikā
Burke
Zaķis
Viljama Bērka nāvessoda izpilde Lawnmarket, Edinburgā, 1829. gada 28. janvārī; no laikmetīgās avīzes.
Augšāmcelšanās
No 1826. līdz 1840. gadam Knokss vadīja Barkleja anatomijas skolu Ķirurga laukumā Edinburgā. Viņš bija populārākais anatomijas pasniedzējs Skotijā, taču viņa klasē vienmēr trūka ķermeņu, kurus šķirot.
Pirms 1832. gada Anatomijas likuma pieņemšanas, kas paplašināja piedāvājumu, Apvienotajā Karalistē anatomiskiem nolūkiem legāli bija pieejami tikai tie līķi, kurus tiesa bija notiesājusi uz nāvi un sadalījusi. Tā rezultātā trūka likumīgu sekciju objektu. Šis trūkums kļuva vēl nopietnāks, jo pieauga vajadzība apmācīt medicīnas studentus un samazinājās nāvessodu skaits.
Savā skolā Nokss jau no paša sākuma saskārās ar šo problēmu, jo pēc 1815. gada Karaliskās koledžas bija palielinājušas anatomijas studiju apjomu medicīnas mācību programmā. Ja viņš mācītu saskaņā ar tā saukto "franču metodi", būtu bijis nepieciešams, lai uz vienu skolēnu tiktu attiecināts viens līķis. Tā rezultātā līķu zādzības kļuva tik izplatītas, ka nebija nekas neparasts, ka tikko miruša cilvēka radinieki un draugi pirms un pēc apbedīšanas uzraudzīja līķi, lai nepieļautu, ka to paņem.
1827. gada novembrī Viljams Hērs sāka jaunu karjeru, kad viņam nejauši nomira parādā palicis īrnieks. Par līķa nogādāšanu Noksam viņam samaksāja 7,10 mārciņas (septiņas mārciņas un desmit šiliņus). Tagad Burks un viņa līdzdalībnieks Hērs sāka regulāri slepkavot klaidoņus un dzērājus. Pēc vēl 16 darījumiem, kas kļuva pazīstami kā Vestportas slepkavības, 1828. gada 2. novembrī Burku un Hēru notvēra. Visa pilsēta bija pārņemta šausmās, kuras izraisīja balādes, bildes un laikraksti par Burka un Zaķa briesmīgajiem noziegumiem. Zaķis sniedza karaļa liecības, un Burku pakāra, sadalīja un izstādīja.
Burks ir miesnieks, Zaķis ir zaglis,
Knokss - zēns, kas pērk liellopu gaļu!
Knoksa netika saukts pie kriminālatbildības, kas izraisīja daudzu Edinburgas iedzīvotāju sašutumu. Viņa mājai uzbruka pūlis, un tika izsisti logi. Edinburgas Karaliskās biedrības komiteja viņu atbrīvoja no vainas, taču viņa loma šajā lietā netika aizmirsta, un daudzi bija piesardzīgi pret viņu.
Atklāšana un tiesas process
Pēdējais upuris bija Marjory Campbell Docherty. Burke viņu ievilināja naktsmītnē, apgalvojot, ka arī viņa māte ir Docherty. Viņam nācās pagaidīt, lai viņu nogalinātu, jo tur atradās naktsmītņu iemītnieki Džeimss un Anna Grei. Grei uz nakti aizgāja, un kaimiņi dzirdēja cīņas skaņas.
Nākamajā dienā Annai Grejai, kura bija atgriezusies, radās aizdomas, kad Burks neļāva viņai pieiet pie gultas, kur viņa bija atstājusi savas zeķes. Kad Grei palika mājās vieni, viņi pārbaudīja gultu un zem tās atrada Dočertija ķermeni. Pa ceļam, lai brīdinātu policiju, viņi sastapās ar Makdugalu, kurš mēģināja viņus piekukuļot, piedāvājot 10 mārciņas nedēļā. Viņi atteicās.
Pirms policijas ierašanās Burks un Zaķis bija iznesuši līķi no mājas. Tomēr nopratināšanā Burke apgalvoja, ka Dočertija bija aizgājusi 7.00 no rīta, savukārt Makdugals apgalvoja, ka viņa bija aizgājusi vakarā. Policija viņus arestēja. Anonīma ziņa aizveda viņus uz Noksa klasi, kur viņi atrada Dočertijas ķermeni, kuru identificēja Džeimss Greijs. Drīz pēc tam tika arestēti Viljams un Mārgareta Hēri. Slepkavību sērijai bija pagājuši divpadsmit mēneši.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Burka un Zaķa slepkavības?
A: Burka un Zaķa slepkavības bija sērijveida slepkavības Edinburgā, Skotijā, ko laikā no 1827. gada novembra līdz 1828. gada 31. oktobrim veica īru imigranti Viljams Burks un Viljams Zaķis.
J: Kā Burks un Zaķis pelnīja naudu no slepkavībām?
A: Burks un Hērs pārdeva savu 17 upuru līķus doktoram Robertam Knoksam, kurš bija Karaliskās biedrības biedrs un Edinburgas medicīnas studentu anatomijas skolotājs.
J: Kas bija doktors Roberts Nokss?
A: Dr. Roberts Nokss bija Karaliskās biedrības biedrs un Edinburgas Salīdzinošās anatomijas muzeja konservators. Viņš bija arī cilvēka anatomijas skolotājs Edinburgas medicīnas studentiem.
Jautājums: Kādēļ Dr. Knoksam bija vajadzīgi ķermeņi, kurus viņa studenti varēja sadalīt?
A: Dr. Knoksam bija vajadzīgi ķermeņi, kurus viņa studenti varētu sadalīt, lai apgūtu medicīnisko izglītību.
J: Kas bija Burka un Hēra līdzdalībnieki slepkavībās?
A: Burka mīļākā Helēna Makdugala un Hēra sieva Margareta Lairda bija Burka un Hēra līdzdalībnieces slepkavībās.
J: Kāda ir vārda "burkings" nozīme?
A: "Burkings" attiecas uz kādu cilvēku mērķtiecīgi nosmacēšanu un, vispārīgāk, uz klusu kaut kā apspiešanu.
J: Kā Burka un Zaķa izmantotā slepkavošanas metode kļuva saistīta ar vārdu "burking"?
A: Vārds "burking" sāka asociēties ar Burka un Zaķa izmantoto slepkavošanas metodi, jo viņi mērķtiecīgi nožņaudzināja savus upurus, lai iegūtu svaigus līķus doktora Knoksa anatomijas nodarbībām.
