Parastās caecilijas (Caeciliidae) — bezkāju abinieku dzimta

Parastās caecilijas (Caeciliidae) — bezkāju abinieku dzimta: zemes slēptās, tārpai līdzīgas sugas Centrālamerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā un Indijā; bioloģija, uzvedība un attīstība.

Autors: Leandro Alegsa

Caeciliidae ir parasto caeciliju dzimta, kas sastopama galvenokārt Centrālamerikā un Dienvidamerikā, Āfrikas ekvatoriālajā joslā un Indijā. Tā pieder pie bezkāju abinieku grupas, kuri ārēji atgādina tārpus vai čūskas, taču bioloģiski tie ir salamandru un vardņu tuvāki radinieki — skaidrāk apskatot, redzamas tipiskas abinieku īpašības, piemēram, mitra āda un spēja daļēji elpot caur to.

Izskats un anatomija

Parastās caecilijas ir gari, cilindriski dzīvnieki bez redzamām kājām. Ķermeni sadala daudz saspraustas apskautnes — annuli — kas rada ārēju segmentētu izskatu. Āda parasti ir gluda un slidenā, ar daudzām gļotu dziedzeru šūnām, kas palīdz mitrināt ādu un pasargā no kairinājumiem zem zemes.

Viņu galvaskauss ir īpaši pielāgots rakšanai — tajā ir maz atsevišķu kaulu, daudzi kauli saplūduši, veidojot stipru, kompaktu struktūru, kas darbojas kā lāpsta, lai grieztos un spēcīgi spiestu augsnē. Acis bieži vien ir ļoti samazinātas un daļēji vai pilnībā nosegtas ar ādu vai kaulu, tādēļ redze ir vāja; tās kompensē īpaši jutīgas ķīmiskās un taustes maņas, piemēram, īpatnējs sensorais orgāns — tentakls starp aci un nāsi, kura galvenā funkcija ir ķīmiskā uztvere.

Mutes iekšpusē ir zobu rindas, kuras palīdz satvert un noturēt barību. Mēdz būt arī īpatnēja reproduktīvā anatomija: tēviņiem ir speciāls pārejveida kopulācijas orgāns (faloideums), kas ļauj iekšējo apaugļošanu.

Dzīvesveids un barība

Caeciliīdi lielāko daļu laika pavadī zem zemes vai mitrā augsnē, kur tie rakšanas un rokšanas gaitā meklē barību. To uzturā galvenokārt ietilpst tārpi, māzakti kukaiņu kāpuri, mazi bezmugurkaulnieki, reizēm arī mazi rāpuļi vai abiniekus. Daļa sugu var izrakties virsmā naktī, īpaši mitrā laikā vai pēc lietus.

Kā visi abinieki, arī daudzas caeciliīdas var daļēji elpot caur ādu, kas ir īpaši svarīgi to dzīvei mitrā augsnē.

Izplatība un biotopi

Caeciliidae sugas apdzīvo tropiskos un subtropiskos mežus, lauksaimniecībā pārstrādātas platības un citus mitrus biotopus, kur augsne ir mīksta un mitra, piemērota rakšanai. To izplatība aptver plašas teritorijas Centrāl- un Dienvidamerikā, daļā Āfrikas gar ekvatoru un arī Indijas subkontinentā. Atsevišķas populācijas var būt lokāli ierobežotas un atkarīgas no specifiskiem vides apstākļiem.

Vairošanās

Parastajām caecilijām ir dažādi vairošanās veidi. Daudzas sugas dēj olas mitrā augsnē vai pie ūdens krasta; no olām izšķiļas ūdens kāpuri, kuri dzīvo ūdenī un attīstās, līdz kļūst par sauszemes mazuļiem. Tomēr ir sugas ar tiešu attīstību — no olām iznāk mazuļi, kuri uzreiz līdzinās pieaugušajiem, bez brīvas ūdens kāpuru stadijas. Ir arī sugas, kas ir vivipāras — tās dzemdē dzīvus mazuļus, kuri ir attīstījušies iekšēji; šādās sugās embrijiem var būt specializētas uzturvielu uzņemšanas stratēģijas, piemēram, uzturvielu uzņemšana no mātes audiem.

Aizsardzība un cilvēka ietekme

Daudzas caeciliidu sugas dzīvo noslēgtā un grūti izpētāmā vidē, tāpēc par to ekoloģiju un izplatību bieži ir maz zināms. Galvenie draudi ir mežu izciršana, augsnes degradācija, zemes izmantošanas pārmaiņas un piesārņojums. Dažas sugas ir vietēji apdraudētas vai datu ziņā trūkst novērtējuma (Data Deficient), tāpēc to aizsardzībai nepieciešami papildu pētījumi un biotopu saglabāšana.

Piezīmes

  • Par caeciliju bioloģiju un daudzveidību joprojām tiek veikti pētījumi, tāpēc daļa informācijas var tikt precizēta nākotnē.
  • Caecilians (angļu valodā) ir plašāks termins, kas aptver visas bezkāju abinieku grupas, kuras var atšķirties pēc uzbūves un dzīvesveida starp dažādām dzimtām.

Sugas

  • Boulengerula ģints - Boulengeru caecilians
    • Boulengerula boulengeri
    • Boulengerula changamwensis
    • Boulengerula denhardti
    • Boulengerula fischeri
    • Boulengerula niedeni
    • Boulengerula taitana
    • Boulengerula uluguruensis
  • Brasilotyphlus ģints - Brazīlijas caecilians
    • Brasilotyphlus braziliensis
    • Brasilotyphlus guarantanus
  • Caecilia ģints - parastie caecilians
    • Caecilia abitaguae
    • Caecilia albiventris
    • Caecilia antioquiaensis
    • Caecilia armata
    • Caecilia attenuata
    • Caecilia bokermanni
    • Caecilia caribea
    • Caecilia corpulenta
    • Caecilia crassisquama
    • Caecilia degenerata
    • Caecilia disossea
    • Caecilia dunni
    • Caecilia flavopunctata
    • Caecilia gracilis
    • Caecilia guntheri
    • Caecilia inca
    • Caecilia isthmica
    • Caecilia leucocephala
    • Caecilia marcusi
    • Caecilia mertensi
    • Caecilia nigricans
    • Caecilia occidentalis
    • Caecilia orientalis
    • Caecilia pachynema
    • Caecilia perdita
    • Caecilia pressula
    • Caecilia subdermalis
    • Caecilia subnigricans
    • Caecilia subterminalis
    • Caecilia tentaculata
    • Caecilia tenuissima
    • Caecilia thompsoni
    • Caecilia volcani
  • Caecilita ģints
    • Caecilita iwokramae
  • Dermophis ģints - Meksikas caecilians
    • Dermophis costaricensis
    • Dermophis glandulosus
    • Dermophis gracilior
    • Dermophis mexicanus
    • Dermophis oaxacae
    • Dermophis occidentalis
    • Dermophis parviceps
  • Gegeneophis ģints - Meža caecilians
    • Gegeneophis carnosus
    • Gegeneophis danieli, Daniela caecilian
    • Gegeneophis fulleri
    • Gegeneophis goaensis
    • Gegeneophis krishni
    • Gegeneophis madhavai
    • Gegeniophis mhadeiensis
    • Gegeneophis nadkarnii
    • Gegeneophis ramaswamii
    • Gegeneophis seshachari
  • Ģints Geotrypetes - Rietumāfrikas caecilians
    • Geotrypetes angeli
    • Geotrypetes pseudoangeli
    • Geotrypetes seraphini, Gaboon caecilian
  • Grandisonia ģints - Seišelu salu caecilians
    • Grandisonia alternans
    • Grandisonia brevis
    • Grandisonia larvata
    • Grandisonia sechellensis
  • Ģimene Gymnopis - mitrā meža caecilians
    • Gymnopis multiplicata
    • Gymnopis syntrema
  • Herpele ģints - Kongo caecilians
    • Herpele multiplicata
    • Herpele squalostoma
  • Hypogeophis ģints - fregates salas ķauķi
    • Hypogeophis rostratus
  • Idiocranium ģints - Makumuno Assumbo Caecilian
    • Idiocranium russeli
  • Indotyphlus ģints - Battersby's Caecilians
    • Indotyphlus battersbyi
    • Indotyphlus maharashtraensis
  • Luetkenotyphlus ģints - São Paulo Caecilian
    • Luetkenotyphlus brasiliensis
  • Microcaecilia ģints - sīkie caecilians
    • Microcaecilia albiceps
    • Microcaecilia grandis
    • Microcaecilia rabei
    • Microcaecilia supernumeraria
    • Microcaecilia taylori
    • Microcaecilia unicolor
  • Mimosiphonops ģints - sliekveidīgie caecilians
    • Mimosiphonops reinhardti
    • Mimosiphonops vermiculatus
  • Oscaecilia ģints - Dienvidamerikas caecilians
    • Oscaecilia bassleri
    • Oscaecilia elongata
    • Oscaecilia equatorialis
    • Oscaecilia hypereumeces
    • Oscaecilia koepckeorum
    • Oscaecilia ochrocephala
    • Oscaecilia osae
    • Oscaecilia polyzona
    • Oscaecilia zweifeli
  • Parvicaecilia ģints - kolumbijas caecilians
    • Parvicaecilia nicefori
    • Parvicaecilia pricei
  • Praslinia ģints - Kūpera ķeciliāns
    • Praslinia cooperi
  • Schistometopum ģints - Guinae Caecilians
    • Schistometopum gregorii
    • Schistometopum thomense
  • Siphonops ģints - gredzenveida caecilians
    • Siphonops annulatus
    • Siphonops hardyi
    • Siphonops insulanus
    • Siphonops leucoderus
    • Siphonops paulensis
  • Sylvacaecilia ģints - Aleku Caecilian
    • Sylvacaecilia grandisonae

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Caeciliidae?


A: Caeciliidae ir Vidusamerikā un Dienvidamerikā, Āfrikas ekvatoriālajā daļā un Indijā sastopamo parasto caeciliju dzimta.

J: Kā izskatās Caeciliidae dzimtas caecili?


A: Caeciliidae dzimtas caeciliāļi izskatās kā tārpi vai čūskas.

J: Ar kādām pazīmēm Caeciliidae atšķiras no citiem caeciliāniem?


A: Caeciliidae galvaskausos ir daži kauli, kas ir saplūduši, veidojot cietu aunu, kas palīdz rakt augsnē. Mute atrodas zem deguna, un tai nav astes.

J: Kur daudzas caeciliīdas dēj olas?


A: Daudzas caeciliīdas olas dēj mitrā augsnē.

J: Kas notiek ar caeciliīdu olām pēc to izdēšanas mitrā augsnē?


A: No caeciliīdu olām izšķiļas ūdens kāpuri.

Vai visām caeciliīdu sugām ir kāpuru stadija?


A: Nē, dažām caeciliīdu sugām nav kāpuru stadijas. No olām izšķiļas mazuļi, kuru forma ir tāda pati kā pieaugušajiem.

J: Kā dažas caeciliīdu sugas dzimst?


A: Dažām caeciliīdām nav olu, un tās dzemdē dzīvus mazuļus.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3