Molekulārās bioloģijas centrālā dogma
Molekulārās bioloģijas galvenā dogma ir Frānsisa Krika (Francis Crick) frāze, kurš ierosināja DNS divkāršās spirāles struktūru. Tas nozīmē, ka informācija no DNS ar RNS starpniecību pāriet no DNS uz olbaltumvielām, bet olbaltumvielas nevar nodot informāciju atpakaļ DNS.
Krīks to pirmo reizi uzrakstīja 1958. gadā un atkārtoja 1970. gadā.
Dogma ir sistēma, kas ļauj izprast secības informācijas nodošanu.
Ir trīs galvenās šādu biopolimēru klases: DNS un RNS (abas nukleīnskābes) un olbaltumvielas. Starp tiem var notikt 3 × 3 = 9 iespējamās tiešās informācijas pārneses. Dogma tos iedala 3 grupās pa 3:
- 3 vispārīgi pārnesumi (tiek uzskatīts, ka tie parasti notiek lielākajā daļā šūnu),
- 3 īpašas pārneses (ir zināms, ka tās notiek, bet tikai īpašos apstākļos dažu vīrusu gadījumā vai laboratorijā) un
- 3 nezināmi pārskaitījumi (domājams, nekad nenotiks).
Vispārējie pārnesumi apraksta normālu bioloģiskās informācijas plūsmu: DNS var nokopēt DNS (DNS replikācija), DNS informāciju var nokopēt mRNS (transkripcija), un olbaltumvielas var sintezēt, izmantojot mRNS informāciju kā veidni (translācija).
Šī dogma ir mūsdienīga Veismana barjeras (pēc Augusta Veismana vārda) versija. Tas ir princips, ka iedzimtā informācija pārvietojas tikai no gēniem uz ķermeņa šūnām un nekad pretējā virzienā. Iedzimtā informācija pārvietojas tikai no dzimumšūnas uz somatiskajām šūnām.
Informācijas plūsma bioloģiskajās sistēmās
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir galvenā molekulārās bioloģijas dogma?
A: Molekulārās bioloģijas galvenā dogma ir Frānsisa Krika (Francis Crick) frāze, kurā teikts, ka informācija no DNS ar RNS starpniecību pāriet no DNS uz olbaltumvielām, bet olbaltumvielas nevar nodot informāciju atpakaļ uz DNS.
J: Kad tā pirmo reizi tika uzrakstīta?
A: Pirmo reizi galveno dogmu Frānsiss Kriks uzrakstīja 1958. gadā un atkārtoja 1970. gadā.
J: Ko dogma palīdz saprast?
A: Centrālā dogma ir pamats, lai izprastu secības informācijas nodošanu starp biopolimēriem, piemēram, DNS, RNS un olbaltumvielām.
Jautājums: Cik daudz tiešu informācijas pārnesu var notikt starp šiem biopolimēriem?
A: Starp šiem biopolimēriem var notikt 3×3 = 9 iespējamās tiešās informācijas pārneses.
J: Kādas ir trīs grupas, kas klasificē šīs pārneses?
A: Šīs pārneses iedala trīs grupās - vispārējās pārneses (domājams, ka tās parasti notiek lielākajā daļā šūnu), īpašās pārneses (zināms, ka tās notiek, bet tikai īpašos apstākļos dažu vīrusu gadījumā vai laboratorijā) un nezināmās pārneses (domājams, ka tās nekad nenotiek).
J: Ko apraksta vispārējās pārneses?
A: Vispārējie pārnesumi apraksta normālu bioloģiskās informācijas plūsmu - DNS var nokopēt DNS (DNS replikācija), DNS informāciju var nokopēt mRNS (transkripcija), un olbaltumvielas var sintezēt, izmantojot mRNS informāciju kā veidni (translācija).
J: Kas ir Veismana barjera?
A: Veismana barjera ir Augusta Veismana ierosinātais princips, kas nosaka, ka iedzimtā informācija pārvietojas tikai no gēniem uz ķermeņa šūnām un nekad pretējā virzienā. Iedzimtā informācija pārvietojas tikai no dzimumšūnas uz somatiskajām šūnām.
