Ķīnas dalība olimpiskajās spēlēs: vēsture, ROC un Honkonga
Atklāj Ķīnas olimpisko ceļu: vēsturi, ROC statusu, Honkongas lomu un 2008. gada Pekinas notikumu ietekmi — dziļš pārskats par politiku un sportu.
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) pirmo reizi parādījās olimpiskajās spēlēs 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Toreiz Starptautiskā Olimpiskā komiteja ļāva sacensties gan ĶTR, gan Ķīnas Republikai (kas pēc Ķīnaspilsoņu kara nesen pārcēlās uz Taivānu). Strīdi par to, kura delegācija pārstāv "Ķīnu" starptautiskajā sportā, lika Ķīnas Republikai (kas) protestēt, un tā izstājās no 1952. gada turnīra. Politisko nesaskaņu dēļ ĶTR klātbūtne olimpiskajās spēlēs turpmākajos gados bija ierobežota un pakļauta diplomātiskām risināšanām.
Komiteju statuss un nosaukumu risinājums: Ķīnas Olimpiskā komiteja tika izveidota 1910. gadā un atzīta 1979. gadā. Pirms Ķīnas pilsoņu kara sportisti olimpiskajās spēlēs startēja kā Ķīnas Republikas (ĶTR) sportisti. Lai rastu kompromisu, Starptautiskā Olimpiskā komiteja 1979. gadā pieņēma rezolūciju, ka ROC komanda var sacensties ar citu nosaukumu — Ķīnas Taibeju, kas ļāva gan ROC sportistiem turpināt piedalīties, gan ĶTR oficiāli pievienoties olimpiskajai kustībai. Parasti šādas vienošanās ietver atšķirīgu karogu un himnu ROC delegācijai olimpiskajās sacensībās.
Atgriešanās sacensībās un turpmākā dalība: Pēc ilgas diplomātiskas un administratīvas pārrunu fāzes ĶTR atgriezās pasaules olimpiskajā kustībā un sāka piedalīties starptautiskajās sacensībās regulārāk — ĶTR pārstāvji piedalījās gan ziemas, gan vasaras sacensībās vēlākā 20. gadsimta periodā, un kopš 1980. gadu vidus ĶTR ir pastāvīga olimpisko spēļu dalībniece.
Honkongā kopš 1950. gada ir izveidota atsevišķa Nacionālā olimpiskā komiteja, un tā piedalās olimpiskajās spēlēs kopš 1952. gada. Pēc Honkongas atdošanas ĶTR pārvaldībā 1997. gadā Honkonga saglabāja savu īpatnējo statusu olimpiskajā kustībā un turpina startēt atsevišķi ar nosaukumu Honkonga, Ķīna. Tas nozīmē, ka Honkongas sportisti sacenšas ar savu delegāciju, karogu un simboliku, bet politiski viņu pārstāvība tiek uztverta kā daļa no ĶTR valsts vienotības konteksta.
Ķīnas Tautas Republikā šīs spēles notika vienu reizi 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā, kad pasaule redzēja plašu ceremoniju, infrastruktūras attīstību un plašu dalību. Turklāt Pekina vēlāk kļuva par pirmo pilsētu, kas rīkoja gan vasaras (2008), gan ziemas (2022) olimpiskās spēles, uzsverot Ķīnas lomu mūsdienu olimpiskajā kustībā.
Ķīnas un Taivānas (sacīkstēs pazīstamas kā Ķīnas Taibeja) attiecības olimpiskajā kontekstā ir labs piemērs tam, kā sporta organizācijas un starptautiskā sabiedrība mēģina rast risinājumus politiski sarežģītām pārstāvniecības problēmām. Honkonga savukārt demonstrē, ka arī teritorijas ar īpašu administratīvu statusu var saglabāt savu vietu starptautiskajās sporta sacensībās.
Pavērsiena punkti
Vasaras spēles
Kopš 2012. gada Ķīna vasaras spēlēs ir izcīnījusi 473 medaļas.
- Pirmā medaļa : Xu Haifeng, 1984 gads
- Pirmā zelta medaļa : Xu Haifeng, 1984 gads
- Lielākā daļa medaļu:
- Li Ning, 1984 (6)
- Guo Jingjing, 2000-2008 (6)
- Visvairāk zelta medaļu :
- Guo Jingjing, 2004-2008 (4)
- Fu Mingxia, 1992-2000 (4)
- Wang Nan, 2000-2008 (4)
- Li Xiaopeng, 2000-2008 (4)
- Deng Yaping, 1992-1996 (4)
- Zhang Yining, 2004-2008 (4)
Ziemas spēles
Kopš 2012. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Ķīna kopumā ir izcīnījusi 44 medaļas.
- Pirmā medaļa: Ye Qiaobo, 1992
- Pirmā zelta medaļa: Yang Yang (A), 2002. gads
- Lielākā daļa medaļu:
- Wang Meng, 2006-2010 (6)
- Yang Yang (A), 1998-2006 (5)
- Yang Yang (S), 1998-2002 (5)
- Visvairāk zelta medaļu:
- Wang Meng, 2006-2010 (4)
- Visvairāk zelta medaļu vienā olimpiskajā spēlē:
- Wang Meng, 2010 (3)
Karognesējs
Vasaras spēles
| Spēles | Sportists | Sports |
| 1984, Losandželosa | Wang Libin | |
| 1988 Seula | Dziesma Tao | |
| 1992 Barselona | Dziesma Ligang | |
| 1996 Atlanta | Liu Yudong | |
| 2000 Sidneja | Liu Yudong | |
| 2004 Atēnas | Yao Ming | |
| Yao Ming |
Ziemas spēles
| Spēles | Sportists | Sports |
| 1980Lake Placid | Džao Veičangs (Zhao Weichang) | Ātrslidošana |
| 1984 Sarajeva | Džao Dzjans | Ātrslidošana |
| 1988, Kalgari | Zhang Shubin | |
| 1992, Albertvila | Song Chen | Ātrslidošana |
| Liu Yanfei | Ātrslidošana | |
| 1998 Nagano | Zhao Hongbo | |
| 2002 Soltleiksitija | Zhang Min | |
| 2006 Turīna | Yang Yang (A) | Īsā trase |
| Han Xiaopeng | Slēpošanabrīvajā stilā |
Saistītās lapas
- IOC valstu kodu saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kurā gadā Ķīnas Tautas Republika pirmo reizi piedalījās olimpiskajās spēlēs?
A: Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) pirmo reizi piedalījās 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
J: Kāpēc Ķīnas Republika izstājās no 1952. gada vasaras olimpiskajām spēlēm?
A: Ķīnas Republika izstājās no 1952. gada vasaras olimpiskajām spēlēm, protestējot pret savu politisko statusu.
J: Kad tika izveidota un atzīta Ķīnas Olimpiskā komiteja?
Ķīnas Olimpiskā komiteja tika izveidota 1910. gadā un atzīta 1979. gadā.
Jautājums: Kā Honkonga tika pārstāvēta olimpiskajās spēlēs, kopš tā atgriezās ĶTR kontrolē?
Kopš Honkonga atgriezās ĶTR kontrolē, kopš 1950. gada tai ir atsevišķa Nacionālā olimpiskā komiteja, un tā ir pārstāvēta olimpiskajās spēlēs ar savu nosaukumu "Honkonga, Ķīna".
Jautājums: Kad Pekinā notika 2008. gada vasaras olimpiskās spēles?
A: Pekinā 2008. gada vasaras olimpiskās spēles notika 2008. gadā.
J: Kādu rezolūciju pieņēma Starptautiskā Olimpiskā komiteja, lai ĶTR varētu pievienoties olimpiskajai kustībai?
A: Starptautiskās Olimpiskās komitejas pieņemtā rezolūcija, kas ļāva ĶTR komandu saukt par Ķīnas Taibeju, ļāva ĶTR pievienoties olimpiskajai kustībai.
J: Kas olimpiskajās spēlēs pirms Ķīnas pilsoņu kara sacentās kā ĶTR?
A.: Pirms Ķīnas pilsoņu kara sportisti olimpiskajās spēlēs startēja kā ĶTR.
Meklēt