Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) pirmo reizi parādījās olimpiskajās spēlēs 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Toreiz Starptautiskā Olimpiskā komiteja ļāva sacensties gan ĶTR, gan Ķīnas Republikai (kas pēc Ķīnaspilsoņu kara nesen pārcēlās uz Taivānu). Strīdi par to, kura delegācija pārstāv "Ķīnu" starptautiskajā sportā, lika Ķīnas Republikai (kas) protestēt, un tā izstājās no 1952. gada turnīra. Politisko nesaskaņu dēļ ĶTR klātbūtne olimpiskajās spēlēs turpmākajos gados bija ierobežota un pakļauta diplomātiskām risināšanām.
Komiteju statuss un nosaukumu risinājums: Ķīnas Olimpiskā komiteja tika izveidota 1910. gadā un atzīta 1979. gadā. Pirms Ķīnas pilsoņu kara sportisti olimpiskajās spēlēs startēja kā Ķīnas Republikas (ĶTR) sportisti. Lai rastu kompromisu, Starptautiskā Olimpiskā komiteja 1979. gadā pieņēma rezolūciju, ka ROC komanda var sacensties ar citu nosaukumu — Ķīnas Taibeju, kas ļāva gan ROC sportistiem turpināt piedalīties, gan ĶTR oficiāli pievienoties olimpiskajai kustībai. Parasti šādas vienošanās ietver atšķirīgu karogu un himnu ROC delegācijai olimpiskajās sacensībās.
Atgriešanās sacensībās un turpmākā dalība: Pēc ilgas diplomātiskas un administratīvas pārrunu fāzes ĶTR atgriezās pasaules olimpiskajā kustībā un sāka piedalīties starptautiskajās sacensībās regulārāk — ĶTR pārstāvji piedalījās gan ziemas, gan vasaras sacensībās vēlākā 20. gadsimta periodā, un kopš 1980. gadu vidus ĶTR ir pastāvīga olimpisko spēļu dalībniece.
Honkongā kopš 1950. gada ir izveidota atsevišķa Nacionālā olimpiskā komiteja, un tā piedalās olimpiskajās spēlēs kopš 1952. gada. Pēc Honkongas atdošanas ĶTR pārvaldībā 1997. gadā Honkonga saglabāja savu īpatnējo statusu olimpiskajā kustībā un turpina startēt atsevišķi ar nosaukumu Honkonga, Ķīna. Tas nozīmē, ka Honkongas sportisti sacenšas ar savu delegāciju, karogu un simboliku, bet politiski viņu pārstāvība tiek uztverta kā daļa no ĶTR valsts vienotības konteksta.
Ķīnas Tautas Republikā šīs spēles notika vienu reizi 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā, kad pasaule redzēja plašu ceremoniju, infrastruktūras attīstību un plašu dalību. Turklāt Pekina vēlāk kļuva par pirmo pilsētu, kas rīkoja gan vasaras (2008), gan ziemas (2022) olimpiskās spēles, uzsverot Ķīnas lomu mūsdienu olimpiskajā kustībā.
Ķīnas un Taivānas (sacīkstēs pazīstamas kā Ķīnas Taibeja) attiecības olimpiskajā kontekstā ir labs piemērs tam, kā sporta organizācijas un starptautiskā sabiedrība mēģina rast risinājumus politiski sarežģītām pārstāvniecības problēmām. Honkonga savukārt demonstrē, ka arī teritorijas ar īpašu administratīvu statusu var saglabāt savu vietu starptautiskajās sporta sacensībās.