Pipistrellus pipistrellus — parastā pīkstenīte, neliels Eiropas sikspārnis
Pipistrellus pipistrellus — parastā pīkstenīte: neliels Eiropas sikspārnis, plaši izplatīts mežos, laukos un pilsētās; raksturo 45 kHz eholokācija un brūns kažoks.
Izskats
Parastā pīkstenīte ir maza — ķermeņa garums parasti 3,5–4,5 cm, spārnu izplētums 19–25 cm. Svars svārstās ap dažiem gramiem (bieži 4–8 g). Kažoks ir brūns līdz tumši brūns ar gaišāku vēderu; dzimumu atšķirības ir minimālas. Bieži vien tās ir viegli sajaukt ar radniecīgajām sugām, jo izmēri un krāsa pārklājas.Izplatība un dzīvotne
Parastā pīkstenīte apdzīvo plašu biotopu spektru: mežos, lauksaimniecības zemēs, parkos, dārzos un pilsētas apbūvē. Tā izmanto dažādus patvērumus — koku dobumus, zemmūra spraugas, ēku bēniņus un atveres, kā arī speciālas būrīšūnas. Ziemas periodā daudzviet Eiropā tā ziemo pagrabos, būvju spraugās vai alās; daļa populāciju var veikt nelielas migrācijas.Uzturs un medības
Parastā pīkstenīte ir kukaiņu plēsējs, galvenokārt barojas ar maziem lidojošiem kukaiņiem: mušām, odiem, dažādiem knišļiem un īpaši ar naktsaktīvām sugām. Tās parasti medī pie koku līnijām, lauku malām un tuvu apgaismotām vietām, kur pulcējas kukaiņi.Eholokācija un sugu sadalīšana
1999. gadā parasto pīkstenīti sadalīja divās atsevišķās sugās, pamatojoties uz atšķirīgām eholokācijas zvanu frekvencēm. Parastā pīkstenīte izmanto apmēram 45 kHz eholokācijas zvanu, savukārt soprānpīkstenīte — Pipistrellus pygmaeus — apmēram 55 kHz frekvencē. Kopš šīs taksonomiskās korekcijas ir atklātas arī citas atšķirības, kas saistītas ar izskatu, dzīves vidi un barību, taču vislabāk sugas atšķirt ar zvanusierīcēm un ģenētiskām analīzēm.Vai parastā pīkstenīte ir apdraudēta?
Vairumā areāla parasto pīkstenīti uzskata par izplatītu un relatīvi drošu sugu, tomēr vietējās populācijas var ciest no:- māju un bēniņu renovācijām, kurās tiek zaudēti patvēruma punkti;
- insekticīdu lietošanas, kas samazina barības pieejamību;
- meža izciršanas un dabisko dzīvotņu degradācijas;
- vēja turbīnu ietekmes noteiktos reģionos.
Cilvēka attiecības un kā var palīdzēt
Parastā pīkstenīte sniedz būtisku pakalpojumu, kontrolējot kukaiņu populācijas. Lai palīdzētu šai sugai:- negaidāmi neatveriet un neiznīciniet bēniņus vai patvertnes, kurās dzīvo sikspārņi — pirms remontdarbiem pārbaudiet iespējamās roostu vietas;
- uzstādiet sikspārņu būrīšus un saglabājiet vecus koku dobumus, ja iespējams;
- ierobežojiet pesticīdu lietošanu dārzos un laukos;
- izglītojieties un dalieties ar informāciju par sikspārņu nozīmi ekosistēmā.
Reprodukcija un ilgdzīvošana
Parastā pīkstenīte pārojas pavasarī; mātītes veido māšu kolonijas, kurās dzimst 1–3 mazuļi (retāk vairāk). Mazuļi ātri aug un drīz spēj lidot pats, tomēr pilnīga patstāvība var iestāties vairākas nedēļas pēc dzimšanas. Dzīves ilgums brīvā dabā parasti ir vairāki gadi; atsevišķi exemplāri var sasniegt 10 gadus vai vairāk. Parastā pīkstenīte ir mazs, bet svarīgs dabas elements — tās klātbūtne liecina par veselīgu ekosistēmu un pieejamu kukaiņu biomasu. Saglabājot dzīvotnes un samazinot cilvēka radītās slodzes, var nodrošināt šīs sugas ilgtermiņa izdzīvošanu.
Mazulis pīkstulis
Pipistrellus pipistrellus lidojumā
Eholokacija
Šīs sikspārņu sugas eholokācijai izmantotās frekvences ir no 45 līdz 76 kHz, vislielākā enerģija ir 47 kHz, un to vidējais ilgums ir 5,6 ms.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir parastais pīkstulis?
A: Parastais sikspārnis ir neliels sikspārnis, kas ir viena no visbiežāk sastopamajām sikspārņu sugām Britu salās.
J: Kur sastopams parastais pīkstulis?
A: Parastā pīkstenīte ir ļoti plaši izplatīta lielākajā daļā Eiropas, Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumos un, iespējams, arī Korejā.
J: Kāda lieluma ir parastais pīkstulis?
A: Parastais pīkstulis ir 3,5-4,5 cm garš, ar 19-25 cm gariem spārniem un brūnu kažoku.
J: Kur nakšņo parastais pīkstulis?
A: Parastā pīkstīte ir sastopama mežos un lauksaimniecības zemēs, bet to var sastapt arī pilsētās, kur tā nakšņo bēniņos un ēkās.
Jautājums: Kad parastā pīkste sadalījās divās sugās?
A.: 1999. gadā parasto pīkstenīti sadalīja divās sugās.
J: Kādi bija iemesli, kāpēc parasto pīkstenīti iedalīja divās sugās?
A: Parastais pīkstulis tika sadalīts divās sugās, pamatojoties uz atšķirīgas frekvences eholokācijas saucieniem.
J: Kādas vēl ir atšķirības starp abām sikspārņu sugām?
A: Kopš sadalīšanas starp abām sikspārņu sugām ir konstatētas arī citas atšķirības izskata, dzīves vides un barības ziņā.
Meklēt