Pipistrellus pipistrellus ir neliels sikspārnis, kura areāls ir ļoti plašs un aptver lielāko daļu Eiropas, Ziemeļāfriku, Āzijas dienvidrietumus un, iespējams, arī Koreju. Tā ir viena no visizplatītākajām sikspārņu sugām Britu salās un sastopama gan laukos, gan pilsētvidē.

Izskats

Parastā pīkstenīte ir maza — ķermeņa garums parasti 3,5–4,5 cm, spārnu izplētums 19–25 cm. Svars svārstās ap dažiem gramiem (bieži 4–8 g). Kažoks ir brūns līdz tumši brūns ar gaišāku vēderu; dzimumu atšķirības ir minimālas. Bieži vien tās ir viegli sajaukt ar radniecīgajām sugām, jo izmēri un krāsa pārklājas.

Izplatība un dzīvotne

Parastā pīkstenīte apdzīvo plašu biotopu spektru: mežos, lauksaimniecības zemēs, parkos, dārzos un pilsētas apbūvē. Tā izmanto dažādus patvērumus — koku dobumus, zemmūra spraugas, ēku bēniņus un atveres, kā arī speciālas būrīšūnas. Ziemas periodā daudzviet Eiropā tā ziemo pagrabos, būvju spraugās vai alās; daļa populāciju var veikt nelielas migrācijas.

Uzturs un medības

Parastā pīkstenīte ir kukaiņu plēsējs, galvenokārt barojas ar maziem lidojošiem kukaiņiem: mušām, odiem, dažādiem knišļiem un īpaši ar naktsaktīvām sugām. Tās parasti medī pie koku līnijām, lauku malām un tuvu apgaismotām vietām, kur pulcējas kukaiņi.

Eholokācija un sugu sadalīšana

1999. gadā parasto pīkstenīti sadalīja divās atsevišķās sugās, pamatojoties uz atšķirīgām eholokācijas zvanu frekvencēm. Parastā pīkstenīte izmanto apmēram 45 kHz eholokācijas zvanu, savukārt soprānpīkstenīte — Pipistrellus pygmaeus — apmēram 55 kHz frekvencē. Kopš šīs taksonomiskās korekcijas ir atklātas arī citas atšķirības, kas saistītas ar izskatu, dzīves vidi un barību, taču vislabāk sugas atšķirt ar zvanusierīcēm un ģenētiskām analīzēm.

Vai parastā pīkstenīte ir apdraudēta?

Vairumā areāla parasto pīkstenīti uzskata par izplatītu un relatīvi drošu sugu, tomēr vietējās populācijas var ciest no:
  • māju un bēniņu renovācijām, kurās tiek zaudēti patvēruma punkti;
  • insekticīdu lietošanas, kas samazina barības pieejamību;
  • meža izciršanas un dabisko dzīvotņu degradācijas;
  • vēja turbīnu ietekmes noteiktos reģionos.
Daudzviet parastā pīkstenīte ir aizsargāta un iekļauta nacionālajās un starptautiskajās aizsardzības programmās.

Cilvēka attiecības un kā var palīdzēt

Parastā pīkstenīte sniedz būtisku pakalpojumu, kontrolējot kukaiņu populācijas. Lai palīdzētu šai sugai:
  • negaidāmi neatveriet un neiznīciniet bēniņus vai patvertnes, kurās dzīvo sikspārņi — pirms remontdarbiem pārbaudiet iespējamās roostu vietas;
  • uzstādiet sikspārņu būrīšus un saglabājiet vecus koku dobumus, ja iespējams;
  • ierobežojiet pesticīdu lietošanu dārzos un laukos;
  • izglītojieties un dalieties ar informāciju par sikspārņu nozīmi ekosistēmā.

Reprodukcija un ilgdzīvošana

Parastā pīkstenīte pārojas pavasarī; mātītes veido māšu kolonijas, kurās dzimst 1–3 mazuļi (retāk vairāk). Mazuļi ātri aug un drīz spēj lidot pats, tomēr pilnīga patstāvība var iestāties vairākas nedēļas pēc dzimšanas. Dzīves ilgums brīvā dabā parasti ir vairāki gadi; atsevišķi exemplāri var sasniegt 10 gadus vai vairāk. Parastā pīkstenīte ir mazs, bet svarīgs dabas elements — tās klātbūtne liecina par veselīgu ekosistēmu un pieejamu kukaiņu biomasu. Saglabājot dzīvotnes un samazinot cilvēka radītās slodzes, var nodrošināt šīs sugas ilgtermiņa izdzīvošanu.