Konotācija
Konotācija ir nozīme, kas tiek ieteikta vai netieši izteikta, pretstatā denotācijai jeb burtiskai definīcijai.
Lietošana
Mūsdienās šim vārdam ir dažādas nozīmes, taču to vienmēr lieto, lai pretstatītu vārdu vai frāzi tās primārajai, burtiskajai nozīmei (saukta par denotātu). Tas var būt implicēts vērtējuma spriedums vai izjūtas.
- Stūrgalvīgu cilvēku var raksturot vai nu kā stingras gribas, vai arī kā cūcīgu. Lai gan tiem ir viena un tā pati burtiskā nozīme (t. i., spītīgs), tomēr stingras gribas cilvēks nozīmē apbrīnu par viņa gribas līmeni, bet cūcīgs - neapmierinātību, kad ar kādu tiek strādāts. Tāpat lietotai automašīnai un iepriekš īpašumā bijušai automašīnai ir vienāda burtiskā nozīme, taču daudzi dīleri dod priekšroku pēdējam minētajam, jo tiek uzskatīts, ka tam ir mazāk negatīvu konotāciju.
- Cenšoties panākt neitrālu viedokli, bieži vien ir lietderīgi izvairīties no vārdiem ar spēcīgu konotāciju (īpaši negatīvu). Vēlme pēc pozitīvākas konotācijas vai mazāk negatīvas konotācijas ir viens no galvenajiem eifēmismu lietošanas iemesliem.