Kontrolētās dabiskās valodas (CNL): definīcija, tipi un pielietojums

Kontrolētas dabiskās valodas (CNL) ir mākslīgās valodas, kas veidotas, vienkāršojot gramatiku un samazinot vārdu skaitu valodā, lai izvairītos no divdomības vai sarežģītības. Tās mērķis ir padarīt rakstīto un runāto saturu saprotamāku cilvēkiem (īpaši tiem, kam valoda nav dzimtā) un/vai mašīnām — nodrošinot viennozīmīgu interpretāciju, automātisku apstrādi un drošāku tulkošanu.

Tipi un piemēri

Pastāv galvenokārt divu veidu kontrolētās valodas, kuras atšķiras pēc mērķa un formalitātes pakāpes:

• Vienkāršotās vai tehniskās CNL — tās ir paredzētas lasāmības uzlabošanai un skaidras tehniskās dokumentācijas radīšanai. Tās plaši izmanto uzņēmumi un nozares, lai uzlabotu tehnisko rakstu kvalitāti, mazinātu kļūdu risku un atvieglotu vienkāršu teikumu tulkošanu uz citām valodām. Kā piemēri minami ASD Sim Technical English, Caterpillar Technical English un IBM Easy English.
• Formālākas (mašīnizprotamas) CNL — šīs valodas satur skaidri definētus rakstīšanas un izpratnes noteikumus, kas ļauj tos pārveidot formālās reprezentācijās (piem., pirmās kārtas loģikā). Tās var analizēt ar datoru, pārbaudīt pareizību un automatizēti izvilkt semantiku — tādējādi tās lieto zināšanu pārvaldībā, prasību specifikācijā un semantiskajā meklēšanā.

Raksturojums un rakstīšanas noteikumi

Vienkāršotajās (vai tehniskajās) valodās rakstītājs vadās pēc vispārīgiem noteikumiem, piemēram:

• rakstiet īsus un vienkāršus teikumus;
• lietojiet aktīvo formu, kur iespējams;
• lietojiet personas vārdu ("Džons Smits", piemēram), nevis "viņš" vai "viņa", lai būtu skaidrs, par ko runā;
• runājiet par to, kas kaut ko dara, nevis par to, kas tiek darīts, ja vien nav nepieciešams pateikt, kas tiek darīts;
• ierobežojiet lietojamo vārdu sarakstu un ieviesiet apstiprinātu terminoloģiju (term-listes);
• izvairieties no sinonīmu pārlieku plašas lietošanas — izmantojiet vienu noteiktu terminu vienas koncepcijas aprakstam;
• piemērojiet stilistisku vadlīniju un piemēru datubāzi autoru atbalstam.

Formālajām CNL ir stingrākas sintakses un semantikas normas, kas ļauj viennozīmīgi pārvērst tekstu loģiskās izteiksmēs. Piemēram, dažas valodas ir veidotas tā, lai pārveidotu tekstu tiešā mappingā uz predikātu loģiku vai RDF triplēm, – tā rezultātā teksts kļūst gan cilvēkam saprotams, gan mašīnām pilnībā apstrādājams.

Pielietojums

• Tehniskā dokumentācija — rokasgrāmatas, apkopes instrukcijas, drošības norādījumi (samazina nepareizu interpretāciju risku).
• Atbalsta un servisa centri — skaidrs un konsekvents teksts atvieglo operatoru darbu un klientu apkalpošanu.
• Tulkošana un lokalizācija — vienota stila un ierobežots vārdu krājums samazina tulkošanas izmaksas un kļūdas.
• Semantiskā analīze un zināšanu pārvaldība — automātiska informācijas izvilkšana, meklēšana un integrācija.
• Prasību specifikācija un programmatūras izstrāde — precīzi, pārbaudāmi apraksti prasībām un scenārijiem.
• Regulatīvā un juridiskā dokumentācija — skaidrība un mazāka interpretācijas brīvība.
• Saziņa cilvēka un mašīnas starpā (piem., balss palīgi, dialogu sistēmas) — drošāka un paredzamāka uztvere.

Priekšrocības

• samazina divdomību un neatbilstību interpretācijā;
• uzlabo lasāmību gan dzimtajiem, gan nedzimtajiem valodas lietotājiem;
• samazina tulkošanas un uzturēšanas izmaksas;
• atvieglo automatizētu pārbaudi, validāciju un informācijas izguvi;
• palielina dokumentu konsekvenci un kvalitāti.

Ierobežojumi un izaicinājumi

• izteiksmes ierobežojums — dažreiz grūti aprakstīt sarežģītas vai niansētas idejas;
• prasa autoru apmācību un disciplīnu, lai stingrās vadlīnijas netiktu pārkāptas;
• vajadzīga terminu pārvaldība un regulāra vadlīniju atjaunināšana;
• dažos gadījumos lietotāji var justies ierobežoti stilistiski vai radoši.

Rīki, standarti un izstrāde

Ieviešot kontrolētu valodu, organizācijām parasti nepieciešams:

• stilistikas vadlīnijas un apstiprinātu terminu saraksts;
• redaktori un rīki, kas pārbauda atbilstību noteikumiem (controlled language checkers);
• mācību materiāli un piemēri rakstītājiem;
• testēšana ar gala lietotājiem un tulkotājiem, lai pārliecinātos par saprotamību.

Ir izveidoti arī starpnozaru standarti un specifikācijas, kuru mērķis ir nodrošināt konsekvenci (piemēram, ASD-STE100 tipa pieejas), kā arī konkrētas industriju valodas (Caterpillar, IBM u.c.). Formālās CNL piemēri un pētniecības projekti attīsta metodes, kā pārveidot cilvēku saprotamus teikumus par mašīnizprotamiem datiem.

Nākotnes tendences

Mūsdienu attīstība ietver CNL integrāciju ar mākslīgo intelektu un lielajiem valodu modeļiem: kontrolētas valodas var tikt izmantotas, lai uzlabotu LLM atbilstību, novērstu risku no neparedzētas ģenerācijas un padarītu mijiedarbību ar AI drošāku. Tāpat pieaug pieprasījums pēc hibrīdiem risinājumiem, kas apvieno cilvēkiem draudzīgu vienkāršību ar formālu mašīnprotamību.

Kopumā kontrolētās dabiskās valodas ir praktisks instruments kvalitatīvākai, drošākai un efektīvākai komunikācijai gan cilvēku, gan mašīnu vidē. To izvēle un ieviešana jābalsta uz konkrēta lietojuma prasībām, autoru apmācību un atbilstošu tehnoloģisko atbalstu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir kontrolētas dabiskās valodas (CNL)?

J: Kādi ir divi kontrolēto valodu veidi?

J: Kas ir "vienkāršotās" vai "tehniskās" valodas?

J: Kādi ir daži "vienkāršoto" vai "tehnisko" valodu piemēri?

J: Kādi ir vispārīgie noteikumi, pēc kuriem vadās rakstnieki, kas izmanto "vienkāršotās" vai "tehniskās" valodas?

J: Kāds ir otrs kontrolēto valodu veids?

J: Kā kontrolētās valodas var analizēt un meklēt?

Meklēt pēc burta