Maspok (pēc horvātu valodas vārda Masovni pokret, t.i., masu kustība) jeb Horvātijas pavasaris bija nacionālistiska un separātistu kustība Horvātijas Sociālistiskajā Republikā, Dienvidslāvijā, 1971. gadā. Sākotnēji kustības prasības bija saistītas ar serbu valodas lietošanas izslēgšanu un horvātu valodas ekskluzīvu lietošanu Horvātijā, Horvātijas pasludināšanu par horvātu nacionālu valsti un Horvātiju kā viduslaiku Horvātijas karalistes turpinājumu. Galīgais Maspoka mērķis bija neatkarīga Horvātijas valsts. Maspoka kustību atbalstīja liela daļa Horvātijas komunistu, Horvātijas republikas politiskā vadība un Ustaše emigrācija Rietumos.
Izcelsme un prasības
Maspok radās uz vairāku faktoru fona: pieaugošām ekonomiskām neapmierinātībām, vēlmi pēc lielākas politiskas un administratīvas autonomijas republikai un spēcīgas nacionālās identitātes atdzimšanas. Kustību veicināja intelektuāļu, studentu, jaunu komunistu un daļas republikas partijas vadības aktīva iesaistīšanās.
Galvenās prasības un tēmas bija:
- valodas un kultūras jautājumi — atzīt horvātu valodu kā atsevišķu valodu un ierobežot serbu valodas dominanci publiskajā telpā;
- politiskā un administratīvā autonomija — pieprasījumi par lielāku varu republikas līmenī lēmumu pieņemšanā;
- ekonomiskie jautājumi — uzsvērta nepieciešamība nodrošināt vietējai ekonomikai labvēlīgākus nosacījumus un rep ub likas uzņēmumu lielāku kontroli;
- nacionālās vēstures un simbolikas nostiprināšana — nostiprināt Horvātijas vēsturiskās tiesības un simbolus kā neatkarīgas nacionālās identitātes daļu.
Notikumu gaita un atbalstītāji
Kustību publiski atbalstīja daļa Horvātijas partijas vadības, pazīstami intelektuāļi un studentu organizācijas. Maspok izpaudās masveida demonstrācijās, intelektuālos manifestos un politiskās retorikas pastiprināšanā, kas bieži palielināja spriedzi starp horvātu un serbu kopienām republikā. Par kustības vadītājiem plašāk pazīstami bija arī dažādi Horvātijas komunistiskās partijas pārstāvji, kas centās savienot nacionālās prasības ar sociālistiskās politikas ietvaru.
Reakcija, apspiešana un sekas
Federālā varas iestāde un J. B. Tito vadītā centrālā komanda uzskatīja Maspoku par draudu valsts stabilitātei un vienotībai. 1971. gada beigās vairākas kustības daļas tika apspiestas: notika politiskas sankcijas, daudzi līderi tika atbrīvoti no amatiem vai nomainīti, kā arī notika aresti un cenzūra. Apspiešana samazināja atklāto politisko aktivitāti, taču daudzas no Maspoka idejām un nacionālās nostādnes turpināja ietekmēt sabiedrisko domu.
Ilgtermiņā Maspoka notikumi:
- pastiprināja nacionālistiskās noskaņas Horvātijā;
- izraisīja personīgu un profesionālu represiju pret aktivistiem un intelektuāļiem;
- veicināja vēlākas politiskās pārvērtības — arī konstitucionālas diskusijas par republiku plašākām pilnvarām, kas turpmākajos gados ietekmēja federālās un republikāniskās attiecības.
Vēsturiskā nozīme
Maspok bieži tiek uzskatīts par nozīmīgu posmu, kas parādīja, cik sprādzienbīstama var būt nacionālismu un republikas autonomijas kombinācija daudznacionālajā Dienvidslāvijā. Lai gan kustība tika apspiesta, tās idejas un neatrisinātie problēmjautājumi veicināja politisko dinamiku, kas vēlāk — 1980. un 1990. gados — spēlēja lomu republiku attīstībā un neatkarības kustībās.
Uzmanību: Maspok bija daudzdimensionāls fenomens — tajā bija gan demokrātiskas un kultūras prasības, gan radikālākas nacionālistiskas tendences. Tā ir nozīmīga tēma, lai izprastu vēlākās Balkānu politiskās pārmaiņas un etniskās spriedzes attīstību.