Kleptoparazītiskās bites (kukainīšu bites): definīcija, uzvedība un sugas
Kukainīšu bites dēj olas citu bišu ligzdās, līdzīgi kā kukainīši. Tās ir kleptoparazīti — termins, kurš nozīmē parazītismu ar zādzību. Šajā gadījumā tiek zagta barība, ko saimnieka bites sagatavo saviem kāpuriem: putekšņu kamoliņi un nektāra rezerves. Kleptoparazītiskās bites neizveido savas ligzdas, bet izmanto citu sugu ieguldīto darbu un barību, lai izaudzinātu savu pēcnācēju.
Definīcija un vispārīga bioloģija
Kleptoparazītiskās bites ( bieži dēvētas arī par “kukainīšu bitēm” vai angļu valodā “cuckoo bees”) ir dažādu bišu grupu sugas, kuru mātītes iekļūst citu bišu ligzdās un izdēj olas saimnieka izveidotajās šūnās. Pēc izšķilšanās kleptoparazīta kāpurs apēd vai iznīcina saimnieka kāpuru un apēd atstāto putekšņu kamoliņu. Dažkārt iebrucēja mātīte nogalinās saimnieces mātīti un aizvieto to, bet citreiz paliek ligzdā tikai īsu laiku, dējot dažas olas un aizejot.
Uzvedība un dzīves cikls
Kleptoparazītu mātītes parasti meklē ligzdas sezonas laikā, kad saimnieku sugas aktīvi iestrādā putekšņus un nektāru šūnās. Tās var izmantot dažādas stratēģijas:
- slēpta ielaušanās, dējot olas pēc saimnieka iziešanas no ligzdas,
- agresīva uzbrukšana un saimnieka kāpura vai mātītes nogalināšana,
- palikšana ligzdā un ilgstoša olu dēšana – tostarp sociālais parazitisms, kad invadētajā kolonijā kleptoparazīts nosaka savu lomu kā “bob” vai „parazītu karalieni”.
Izšķīlušais kleptoparazīta kāpurs ātri patērē resursus — putekšņus un nektāru — un tādējādi iznīcina saimnieka pēcnācēja izredzes. Dažās sugās kāpuru attīstība ir pielāgota ātrākai izšķilšanai vai pat tiešai saimnieka kāpura nogalināšanai.
Morfoloģiskās un uzvedības pazīmes
Lielākā daļa kleptoparazītu sugu ir viegli atpazīstamas pēc dažām kopīgām pazīmēm:
- mātītēm trūkst vai ir ļoti attīstības samazināts speciālais apmatojums putekšņu savākšanai (scopa), tāpēc tās neved redzamu putekšņu daudzumu uz ķermeņa — to nosaka arī ķermeņa apmatojuma trūkums;
- eksoskelets, kas pasargā no saimnieka aizsardzības uzbrukumiem;
- zobgalveidīgas apakšžokļi vai citas adaptācijas, kas palīdz bojāt saimnieka šūnas vai aizstāvēt invāziju;
Sugu piemēri un taksonomija
Kleptoparazītisms ir izplatīts vairākās bišu dzimtu grupās un ir attīstījies neatkarīgi daudzkārt. Pastāv vairākas labi zināmas kleptoparazītisko bišu grupas un ģintis, piemēram:
- Nomadinae (nomadu bites) — vesela bišu apakšdzimene, kas ir tipiska kleptoparazītu grupa, piemēram, ģints Nomada, kas parazītē galvenokārt zemes bitēs kā Andrena;
- Sphecodes (Halictidae) — bieži parazītē Halictus un Lasioglossum sugas;
- Coelioxys (Megachilidae) — bieži izmanto ligzdas, ko izveido Megachile un citas lapugriezējbites;
- Epeolus un Triepeolus — parasitē dažas Colletes un citas sugas;
- sociālie parazīti bumblieniem (piemēram, dažas Bombus sugas), kas iekļūst un pārņem citu koloniju struktūras un barības resursus — šādas sugas mēdz tikt dēvētas par “sociālajiem parazītiem”.
Dažas sugas tiek dēvētas arī par "peru parazītiem" (saglabājot oriģinālo saites tekstu), atkarībā no terminoloģijas un valodas. Kopumā pasaulē ir vairāki tūkstoši kleptoparazītu sugu, un šī grupa veido nozīmīgu daļu no bišu daudzveidības.
Evolūcija un dažādība
Kleptoparazītiska uzvedība ir neatkarīgi attīstījusies vairākas reizes. Pētījumi norāda, ka sociālais parazitisms ir attīstījies aptuveni 16 reizēs (galvenokārt Apidae saimē), savukārt ir apmēram 31 līnija, kuras parazitē vientuļas bites. Šādas atkārtotas pārejas uz kleptoparazītismu rada plašu morfoloģisku un uzvedības variāciju starp sugām.
Ekolģiskā nozīme un saglabāšana
Kleptoparazītiskās bites ietekmē saimnieku populācijas dinamiku — dažkārt samazina saimnieka skaitu, bet ekosistēmās tās arī veido daļu no dabiskā līdzsvara un bioloģiskās daudzveidības. Daudzas kleptoparazītu sugas ir atkarīgas no viena vai vairākiem specifiskiem saimniekiem, tāpēc tās ir jutīgas pret ligzdu zudumu un biotopu degradāciju.
Saglabāšanas ziņā svarīgi ir uzturēt vidi, kur var pastāvēt gan saimnieki, gan to ligzdas — piemēram, neaizsargātas zemes platības, nokaltušu koku dobumi, augu daudzveidība, kas nodrošina putekšņu avotus. Tā kā kleptoparazīti paši parasti nekrāj putekšņus, to pieejamība ziedos (nektārs) ir svarīga pieaugušo uzturam un pārvietošanās spējām.
Kā atpazīt un novērot
- pie ziediem kleptoparazīta mātītes bieži tikai siplē nektāru, neraugoties uz to, ka nav redzams putekšņu krājums uz ķermeņa (putekšņus neved);
- ievērojiet ligzdošanas vietas — ja redzama invāzija vai regulāra ieiešana/izešana bez putekšņu transporta, tas var liecināt par kleptoparazītu;
- precīzai identifikācijai bieži nepieciešama mikroskopiska pārbaude — scopa trūkums, ķermeņa forma un žokļu struktūra.
Īsumā: kleptoparazītiskās bites ir bioloģiski un evolūcijas ziņā interesanta grupa, kas parāda, cik dažādi dzīvotspējas veidi ir attīstījušies bišu pasaulē. Tās nereti ir specializētas, saistītas ar konkrētiem saimniekiem un prasa plašāku izpratni un aizsardzību, lai saglabātu gan pašu parazītu, gan to saimnieku sugu daudzveidību.
Nomada ģints kukainīšu bite, guļ. Tā ir nostiprināta ar apakšžokli.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir bite ar kukaini?
A: Kukaiņbites ir bišu suga, kas dēj olas citu bišu ligzdās un krāj barību, kas paredzēta saimnieču kāpuriem.
J: Kas ir kleptoparazītisms?
A: Kleptoparazītisms ir parazītisms, kas izpaužas kā zādzība, kad viens organisms nozog pārtiku vai resursus no otra.
Jautājums: Kāpēc kukaiņu bišu mātītēm nav īpašu garu matiņu, kas savāc putekšņus?
A: Kukaiņu bišu mātītēm nav īpašu garo matiņu, kas savāc ziedputekšņus, jo tās nesavāc ziedputekšņus un neveido savas ligzdas, jo tās ir kleptoparazīti.
J: Kā kukainīšu bites iekļūst to sugu bišu ligzdās, kas vāc ziedputekšņus?
A: Kukaiņu bites iekļūst ziedputekšņus vācošo sugu bišu ligzdās un dēj olas saimnieces bišu izveidotajās šūnās.
J: Ko ēd kukainīšu kāpuri, kad tie izšķiļas?
A: Kad kukainīša kāpurs izšķiļas, tas apēd saimnieka kāpura putekšņu bumbuli.
Jautājums: Kas notiek, ja kukainīša bites mātīte vēl nav nogalinājusi saimnieka kāpuru?
A: Ja kukainīša bites mātīte vēl nav nogalinājusi saimnieka kāpuru, tā nogalina un apēd saimnieka kāpuru.
J: Kādi ir daži citi nosaukumi bišu sociālajām vai peru parazītiskajām sugām?
A: Daži citi sociālo vai peru parazītisko bišu sugu nosaukumi ir Nomadinae (nomadu bites) un kleptoparazīti.
