Doctor (nosaukums)
Doktors ir akadēmiskais grāds, ko piešķir universitāte vai līdzīga iestāde. "Doktors" tiek lietots, lai apzīmētu personu ar doktora grādu.
Lai iegūtu zinātnisko grādu, ir jānokārto īpašs eksāmens, ko sauc par doktora grādu, vai jāuzraksta disertācija. Prasības atšķiras atkarībā no studiju priekšmeta. Doktora grādu parasti uzskata par augstāku grādu nekā bakalaura grādu (piemēram, bakalaura vai maģistra grādu).
Cilvēki, kuriem ir ārsta grāds, var lietot nosaukumu "ārsts", lai gan praksē to bieži lieto tikai ārsti. Ārsti izmeklē, diagnosticē un ārstē pacientus. Viņi var specializēties vairākās medicīnas jomās, piemēram, pediatrijā, anestezioloģijā vai kardioloģijā, vai arī strādāt kā vispārējās prakses ārsti. Lai kļūtu par ārstu, nepieciešams doktora grāds medicīnā un piedalīšanās klīniskajā apmācībā. Ārstiem nepieciešama licence, un daudziem speciālistiem var būt nepieciešama arī sertifikācija.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir doktors?
A: Ārsts ir cilvēks, kas ieguvis akadēmisko grādu, parasti nokārtojot īpašu eksāmenu vai rakstot disertāciju.
J: Kāda ir atšķirība starp doktora un bakalaura grādu?
A: Doktora grāds tiek uzskatīts par augstāku grādu nekā bakalaura grāds.
J: Kas var lietot doktora nosaukumu?
A: Cilvēki, kuriem ir doktora grāds, var lietot titulu "doktors", bet bieži vien to lieto tikai praktizējoši ārsti.
J: Ar ko nodarbojas ārsti?
A: Ārsti izmeklē, diagnosticē un ārstē pacientus. Viņi var specializēties dažādās medicīnas jomās vai strādāt kā vispārējās prakses ārsti.
J: Kādas ir izglītības prasības, lai kļūtu par ārstu?
A: Lai kļūtu par ārstu, ir nepieciešams doktora grāds medicīnā un klīniskā apmācība.
J: Vai ārsta praksei nepieciešama licence?
A: Jā, lai praktizētu, ārstiem ir nepieciešama licence.
J: Vai medicīnas speciālistiem ir nepieciešama sertifikācija?
A: Jā, daudziem medicīnas speciālistiem var būt nepieciešama arī sertifikācija.
