Endometrioze: simptomi, diagnostika un ārstēšana
Endometrioze: simptomi, diagnostika un ārstēšana — uzzini par sāpju mazināšanu, grūtniecības iespējām, diagnostikas metodēm un mūsdienīgām terapijām.
Endometrioze ir slimība, kad dzemdes endometrija šūnas aug ārpus dzemdes. Šīs šūnas reaģē uz menstruālā cikla hormoniem, tāpēc tās var asiņot un izraisīt iekaisumu, rētošanos un sāpes. Šī slimība ir samērā izplatīta — to var konstatēt aptuveni 11 % amerikāņu sieviešu vecumā no 15 līdz 44 gadiem, taču prevalence var atšķirties dažādās populācijās. Visbiežāk endometrioze tiek atklāta vecumā ap 30–40 gadiem. Endometrioze var apgrūtināt bērna ieņemšanu, bet to var ārstēt, un pareiza ārstēšana var palielināt iespējas iestāties grūtniecībai.
Simptomi
Simptomi var būt dažādi — no viegliem līdz ļoti smagiem. Visbiežāk sastopamie ir:
- spēcīgas menstruālās sāpes (dysmenorrhoea), kas var pasliktināties ar laiku;
- ilgstošas iegurņa sāpes ārpus menstruācijām;
- sāpes dzimumakta laikā (dyspareunia);
- grūtības ieņemt bērnu (neauglība);
- ar urīnceļu vai zarnu darbību saistītas sūdzības, piemēram, sāpīgas vai biežas urinēšanas, sāpes defekācijas laikā;
- stipras un/vai neparastas menstruāciju plūsmas.
Iespējama ietekme uz dzīvi: endometrioze var būt ilgstoša un smagi ietekmēt darba spējas, emocionālo labsajūtu un ikdienas aktivitātes.
Kad jāvēršas pie ārsta
Jāmeklē medicīniskā palīdzība, ja sāpes ir tik stipras, ka traucē ikdienai, ja parādās jaunas vai pastiprinātas sūdzības, vai ja ir grūtības ieņemt bērnu. Agrīna diagnostika un ārstēšana var mazināt simptomus un samazināt komplikāciju risku.
Diagnostika
Endometriozi var būt grūti atrast, un bieži ir nepieciešami vairāki izmeklējumi. Diagnostikā izmanto:
- klīnisko iegurņa apskati — ārsts aptaustīs iegurni, lai noteiktu sāpes, veidojumus vai rētas;
- attēlu izmeklējumi, visbiežāk ultrasonogrāfija — tā palīdz saskatīt olnīcu cistas (endometriomas) un citus bojājumus; dažkārt izmanto transvaginālo zondi;
- magnētiskā rezonanse (MRI) — sniedz detalizētus attēlus īpaši sarežģītos gadījumos;
- lielākā daļa speciālistu uzskata, ka vienīgā drošā diagnoze ir laparoskopija ar audu parauga (biopsijas) izmeklēšanu, jo tad var redzēt un mikroskopiski apstiprināt endometriozes audus.
Ja ārstēšana ar medikamentiem samazina sāpes, tas var papildus norādīt uz endometriozi, bet simptomi var atgriezties pēc zāļu pārtraukšanas.
Ārstēšana
Endometriozes ārstēšana tiek pielāgota pēc simptomu smaguma, vecuma, vēlmes saglabāt grūtniecības iespējas un slimības izplatības. Galvenās ārstēšanas iespējas:
- Sāpes mazinātāji: pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns) var samazināt menstruālas sāpes.
- Hormonālā terapija: hormonālās zāles var samazināt endometrija šūnu augšanu un sāpes. Tādās iekļaujas:
- kombinētās orālās kontracepcijas tabletes — bieži lieto, lai regulētu ciklu un mazinātu sāpes;
- progestīni (tabletes, injekcijas vai hormonālā spirāle) — var efektīvi kontrolēt simptomus;
- GnRH agonisti un antagonisti — inducē menopauzei līdzīgu stāvokli un samazina endometriozes audu aktivitāti, taču tiem var būt svarīgas blakusparādības;
- retāk izmantoti preparāti, piemēram, aromatāzes inhibitori, īpaši sarežģītos gadījumos.
- Operatīva ārstēšana: daļai sieviešu veic laparoskopiju, lai izgrieztu vai iznīcinātu endometriozes bojājumus. Laparoskopija var būt diagnostiska un terapeitiska vienlaikus. Operācijas mērķis ir mazināt sāpes un uzlabot auglību. Smagos gadījumos, un ja citas metodes nesniedz rezultātu, var apsvērt plašāku operāciju, piemēram, histerektomiju — tas jāpārdomā rūpīgi, īpaši ja sieviete vēlas bērnu.
- Auglības atbalsts: ja endometrioze traucē ieņemšanai, iespējami papildus pasākumi — ķirurģiska endometriozes likvidēšana, intrauterīnā inseminācija (IUI) vai in vitro apaugļošana (IVF).
Ārstēšanas rezultāti var atšķirties: daļai sieviešu simptomi uzlabojas, bet recidīvi ir iespējami, tāpēc bieži nepieciešama ilgtermiņa ārstēšana vai regulāra uzraudzība.
Dzīvesveids un atbalsts
Paralēli medicīniskajai ārstēšanai var palīdzēt arī dzīvesveida pasākumi: regulāras fiziskās aktivitātes, siltuma aplikācijas sāpju laikā, fizioterapija iegurņa zonai un psiholoģiska atbalsta grupas. Dažkārt noder arī uztura pielāgošana un sāpju menedžments ar speciālista palīdzību.
Ilgtermiņa prognoze un uzraudzība
Endometrioze ir hroniska slimība — daļai sieviešu simptomi mazinās pēc menopauzes dabiski vai hormonālās ārstēšanas dēļ. Tomēr recidīvi var būt. Svarīgi ir regulāri konsultēties ar ginekologu, izvērtēt ārstēšanas efektivitāti un apspriest ģimenes plānus, ja plānots bērns. Pareizi izvēlēta ārstēšana var uzlabot dzīves kvalitāti un palielināt iespējas iestāties grūtniecībai.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par pieejamām ārstēšanas iespējām, testiem vai saņemt individuālu konsultāciju, sazinieties ar savu ginekologu. Ārstēšana var būt veiksmīga, ja to pielāgo konkrētajam gadījumam.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir endometrioze?
A: Endometrioze ir slimība, kad ārpus dzemdes aug audi, kas līdzīgi, bet nav identiski dzemdes endometrija šūnām.
J: Cik izplatīta ir endometrioze?
A: Šī slimība var būt 11 % amerikāņu sieviešu vecumā no 15 līdz 44 gadiem. Visbiežāk tā tiek diagnosticēta 30-40 gadus vecām sievietēm, bet tā skar jebkura vecuma un dzimuma cilvēkus.
J: Vai endometrioze var ietekmēt auglību?
A: Jā, endometrioze dažkārt var ietekmēt auglību. Endometriozes ārstēšana var palīdzēt sievietei iestāties grūtniecībai.
J: Kādi ir daži endometriozes simptomi?
A: Endometriozes simptomi var būt ilgstošas sāpes, menstruāciju plūsmas problēmas un sāpes, kas ietekmē daudzas dzīves jomas.
J: Kā ārsti diagnosticē endometriozi?
A: Lai noskaidrotu, vai sievietei ir endomeitrioze, ārsti var nozīmēt medicīniskus izmeklējumus, piemēram, iegurņa izmeklējumus un ultrasonogrāfiju, kas palīdzēs ieraudzīt cistas uz olnīcām, vai veikt magnētisko rezonansi, lai uzņemtu attēlus ķermeņa iekšienē.
J: Kā tiek ārstēta endomitroze?
A: Endomentrozi var ārstēt ar medikamentiem, piemēram, kontracepcijas līdzekļiem vai gonadotropīnu atbrīvojošā hormona (GnRH) agonistiem, lai mazinātu sāpju simptomus, vai ar operāciju, ko sauc par laparoskopiju, kuras laikā ārsts ieskatās ķermeņa iekšienē, lai atrastu ar to saistītos audus, un pēc tam mikroskopā paņem paraugus biopsijai, lai apstiprinātu diagnozi.
Meklēt