Formula 1 punktu skaitīšanas sistēma: vēsture un izmaiņas (1950–mūsdienas)
Formula 1 punktu skaitīšanas sistēma (1950–mūsdienas): vēsturisks pārskats, nozīmīgākās izmaiņas, skandalozi gadījumi un to ietekme uz braucēju un konstruktoru čempionātiem.
Šī ir Formula 1 pasaules čempionāta punktu skaitīšanas sistēma, ko izmanto Starptautiskāautomobiļufederācija (FIA). FIA izmanto šo sistēmu, lai noteiktu FIA pasaules braucēju un konstruktoru čempionātus kopš 1950. gada sezonas. Čempionu titulu piešķir braucējam un konstruktoram (automobiļa būvētājam), kas sezonas laikā ieguvuši visvairāk punktu.
Punktu sistēmas galvenie posmi
Punktu piešķiršanas kārtība F1 vēsturē ir mainījusies vairākkārt — mainījās gan punkti, kas tiek piešķirti par dažādām vietām, gan noteikums, vai tiek summēti visi sezonas rezultāti vai tikai braucēja labākie rezultāti. Galvenie etapi:
- 1950.–1959. — klasiskā sistēma: 1. vieta 8 punktu, 2. vieta 6, 3. vieta 4, 4. vieta 3, 5. vieta 2 un papildus 1 punkts par ātrāko apli. Tajos gados arī bieži netika ņemti vērā visi sacīkšu rezultāti — sezona tika vērtēta pēc noteikta labāko rezultātu skaita.
- 1960. — 1990. gadi — ilgi izmantoja sistēmu, kur uzvara deva 9 punktus (9–6–4–3–2–1) par pirmajām sešām vietām. Arī šajā periodā pastāvēja dažādas variācijas par to, cik no sezonas rezultatēm tika ieskaitīti čempionātā.
- 1991.–2002. — būtiska izmaiņa: tika sākts skaitīt VISAS sezonas sacīkstes (ne tikai daļu no labākajiem rezultātiem) un uzvarētājam piešķīra 10 punktus (sistēma 10–6–4–3–2–1).
- 2003.–2009. — sistēma paplašināta uz astoņām punktu vietām: 10–8–6–5–4–3–2–1 (top8).
- 2010.–mūsdienas — pašreizējā standarta sistēma, izstrādāta, lai vairāk braucēju un komandu iegūtu punktus: top10 ar punktiem 25–18–15–12–10–8–6–4–2–1.
Papildnoteikumi, kas parādījās pēdējos gados
- Ātrākā apļa punkts — sākotnēji piešķirts 1950.–1959. gados; pēc vairākām desmitgadēm FIA šo ideju atkal atgrieza 2019. gadā: kopš 2019. gada tiek piešķirts 1 papildpunkts par ātrāko apli, bet tikai tad, ja šo apļa īpašnieks finišē sacīkstē top10.
- Mini‑sprinti / Sprint sacīkstes — no 2021. gada eksperimentāli tika ieviesti sprinti ar atsevišķu punktu sadali. Sākot ar 2022. gadu, sprintos punktus saņem pirmie astoņi, un tiem ir atšķirīga punktu skalēšana (piem., 8–7–6–5–4–3–2–1), savukārt paša Grand Prix punkti paliek saskaņā ar galveno sistēmu.
- Konstruktoru ieskaite — konstruktoru punkti parasti tiek piešķirti atbilstoši to automobiļu finišu vietām, taču vēsturē ir bijušas atšķirības par to, vai abi komandas braucēji varēja skaitīt punktus vai tikai labākais no komandas.
Kāpēc mainīja sistēmu
Izmaiņas punktu sistēmā parasti tika ieviestas, lai:
- veicinātu lielāku konkurenci un attālumu starp pozīcijām (piem., lielāka atšķirība starp uzvaru un otrās vietas punktiem),
- iesaistītu vairāk braucēju un komandu, piešķirot punktus vairākām vietām (paplašināšana līdz top8 vai top10),
- vienkāršotu sezonas rezultātu uzskaiti (pāreja no tikai labāko rezultātu skaita uz visu sacīkšu summēšanu).
Īpaši gadījumi un rekordi
Vēsturē ir bijuši interesanti piemēri, kā punktu noteikumi ietekmēja čempionātus. Piemēram, 1988. gadā (kad Alains Prosts un Airtons Senna brauca McLaren) sezonā bija 16 sacīkstes, bet čempionātā ieskaitīja tikai 11 labākos rezultātus. Tādējādi Prosts, kurš uzvarēja septiņās sacīkstēs un septiņās finišēja otrajā vietā, kopumā bija guvis 105 punktus, taču pēc ieskaitīšanas čempionātā viņam bija 87. Senna sezonā ieguva 94 punktus, no kuriem čempionātā tika ieskaitīti 90 — rezultātā Senna kļuva par čempionu, kaut arī Prosts sezonas kopvērtējumā bija uzrādījis vairāk punktu. Tieši šādi piemēri parādīja, kā “labāko rezultātu” sistēma var ietekmēt galveno titulu izcīnīšanu.
Vēl daži ievērojami sasniegumi:
- Džims Klārks (Jim Clark) — 1963. un 1965. gadā ar sešām uzvarām katrā sezonā uzrādīja maksimālo 54 punktu rezultātu pēc tolaik spēkā esošās sistēmas (uzvara = 9 punktiem).
- Mihaels Šūmahers — 2002. gada sezonā visās sacīkstēs finišēja uz goda pjedestāla. No maksimāli iespējamiem 170 punktiem viņš guva 144.
- McLaren 1988. gadā — minētajā sezonā komanda ieguva 199 punktus no maksimāli pieejamajiem 240 punktiem un finišēja par 134 punktiem priekšā otrajai komandai.
- Ferrari 2002. gadā savāca 221 punktu no iespējamiem 340 un uzvarēja konstruktoru vērtējumā ar lielu pārsvaru.
Pašreizējā sistēma — kas jāzina
No 2010. gada galīgā F1 punktu sistēma piešķir punktus top10 vietām: 25–18–15–12–10–8–6–4–2–1. Savukārt papildus jāņem vērā:
- 1 punkts par ātrāko apli, ja tā autors finišē top10 (kopš 2019. gada);
- sprintu sacīkstes piešķir atsevišķus punktus (kopš 2021. gada eksperimentāli; kopš 2022. gada parasti top8 ar 8–7–6–5–4–3–2–1);
- visi sezonas rezultāti tiek summēti (nav ierobežojuma, cik no labākajiem rezultātiem tiek skaitīti),
- konstruktoru punkti tiek ņemti no to pilotu finišu vietām saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem.
Punktu sistēma turpina attīstīties, pielāgojoties komerciālām, drošības un sportiskām interesēm, un FIA laiku pa laikam apsver izmaiņas, lai padarītu čempionātu konkurētspējīgāku un interesantāku skatītājiem.

2002. gadā Mihaels Šūmahers ieguva 144 no maksimāli iespējamajiem 170 čempionāta punktiem. (2004. gada automašīna attēlā)
Meklēt