Abenaki jeb abnaki ir apdraudēta algonku valoda, ko historiski runāja plašā reģionā — Kvebekā un Jaunanglijas ziemeļu štatos. Valodai pastāv divas galvenās pēctecīgas formas — austrumu un rietumu —, kas atšķiras gan pēc vārdu krājuma, gan pēc fonoloģijas, un dažkārt tās tiek uzskatītas par atsevišķām valodām. Abenaki pieder pie austrumālgonku (Eastern Algonquian) atzara un tai ir raksturīga bagāta morfoloģija un vārdu veidošana, kas ir raksturīga algonku valodām.
Abenaki austrumu variants savulaik bija saistīts ar vairākām vietējām kopienām un tautām; teksta avotos tiek minētas dažādas grupas, tostarp tautas, tostarp Micmac, Maliseet, Passamaquoddy un Penobscot Mejas piekrastes tautu pārstāvji. Tomēr ir svarīgi precizēt, ka Micmac (Mi'kmaq) un Maliseet ir radniecīgas austrumālgonku valodas, bet parasti tās tiek uzskatītas par atsevišķām valodām, nevis par Abenaki dialektiem. Pēdējais plaši atzītais brīvi runājošais austrumu abenaki runātājs (Penobscot) nomira 20. gadsimta 90. gados; tomēr joprojām ir vecāka gadagājuma runātāji un kopienu locekļi, kas valodu pārvalda labāk vai sliktāk.
Valodas raksturojums
- Morfoloģija: Abenaki ir polisintētiska valoda — darbības vārdi bieži savieno daudz informācijas (persona, skaitlis, laiks, aspekts u. c.) vienā vārdā.
- Gramatiskās kategorijas: raksturīga animācijas/inaanimācijas atšķirība lietvārdos un īpaša sistēma obviatīvai izteiksmei (atsauču atšķiršanai stāstījumā).
- Fonoloģija un dialekti: austrumu un rietumu varianti atšķiras izrunā un dažos vārdu krājuma elementos; šīs atšķirības reizēm triecina uz to, ka tie var tikt klasificēti kā atsevišķas valodas.
- Rakstība: lieto dažādas ortogrāfijas, parasti balstītas uz latīņu alfabētu; kopienas un pētnieki ir izstrādājuši atšķirīgas grafēmu sistēmas atkarībā no dialekta un mācīšanas mērķiem.
Saglabāšanas un atdzimšanas centieni
Arvien vairāk Abenaki kopienu aktīvi strādā pie valodas saglabāšanas un atdzimšanas. Tas ietver valodas kursus, valodas inkubatora un "valodu ligzdu" (immersion) programmas bērniem, skolu mācību programmu iekļaušanu, vārdu krājuma un vārdnīcu izstrādi, kā arī arhīvu ierakstu digitalizāciju. Pētnieki un vietējie skolotāji sadarbojas, lai izveidotu mācību materiālus, audioierakstus un tiešsaistes resursus, kas pieejami gan kopienām, gan plašākai publikai.
Rietumu abenaki runātāju skaits ir ļoti mazs, un daudzām kopienām valodas pratējs vecums ir augsts, taču kopienas iniciatīvas, brīvprātīgo darba iesaiste un akadēmiskā sadarbība dod cerību, ka valoda var tikt nodota nākamajām paaudzēm. Tāpat notiek starpteritoriāla sadarbība starp Kanādas un ASV kopienām, lai apmainītos ar mācību materiāliem, pieredzi un resursiem.
Abenaki valoda ir ne tikai lingvistisks mantojums, bet arī svarīga kultūras identitātes sastāvdaļa — tās atjaunošana stiprina tradīciju nodošanu, kopienu saikni un individuālo piederību. Atbalsts vietējām iniciatīvām, arhīvu materiālu pieejamība un mācību resursu izstrāde ir būtiskas darbības, lai samazinātu valodas apdraudētību.