Algonkīnu valodas — Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju valodu saime

Algonkīnu valodas — Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju senā, polisintētiskā valodu saime: 3000+ gadu vēsture, draud izzušana, unikāls kultūras un lingvistiskais mantojums.

Algonkiju /ælˈɡɒŋkiən/ vai /ælˈɡɒŋkwiən/ (arī algonkiju) valodas (arī algonkuņu, algonkiju) ir Amerikas pamatiedzīvotāju valodu apakšdzimene, kurā ietilpst lielākā daļa algu valodu saimes valodu. Termins "algonkīnu" cēlies no malisetu valodas vārda elakómkwik (izrunā [ɛlæˈɡomoɡwik]) — "tie ir mūsu radinieki/savējie". Daudzas algonkiju valodas mūsdienās ir ārkārtīgi apdraudētas, bet vairākas citas jau ir pilnībā izzudušas.

Algonkiju valodu runātāji dzīvo no Ziemeļamerikas austrumu piekrastes līdz pat Skalnajiem kalniem. Valoda, no kuras ir atvasinātas visas šīs saimes valodas, tika lietota vismaz pirms 3000 gadu.

Algonkiju valodas ir "polisintētiskas", kas nozīmē, ka no viena vārda var izveidot veselus teikumus.

Klasifikācija un izcelsme

Algonkiju valodas pieder plašākai Algic valodu saimei, kurai līdzās algonkiju saimei pieder arī dažas citu grupu valodas (piem., Wiyot un Yurok Ziemeļkalifornijā). Pašas algonkiju valodas tradicionāli tiek sadalītas divos galvenajos apakšzaros:

• Austuralgonkiju (Eastern Algonquian) — galvenokārt austrumu piekrastes un Kanādas Atlantas provinces, piemēram, mịkmaq, malisetu (Maliseet-Passamaquoddy), abenaki u. c.
• Centrālalgonkiju (Central/Plains Algonquian un citas) — plašāks areāls iekšzemē, kur ietilpst tādas grupas kā krejas (Cree), anishinaabe (Ojibwe/Anishinaabemowin), blackfoot (Melna kāju), cheyenne u. c.

Precīza iekšējā klasifikācija joprojām tiek pētīta, un atsevišķi lingvisti izmanto dažādas shēmas, taču visi piekrīt, ka runa ir par lielu ģimeni ar daudzām savstarpēji radniecīgām valodām.

Raksturojums

Algonkiju valodas pazīstamas ar dažām izteiktām strukturālām iezīmēm:

• Polisintēze: vārdi var saturēt daudz afiksu, un vienā vārdā var tikt izteikta informācija, kuru citās valodās nodala vairākos vārdos vai frāzēs.
• Animātums: daudzas algonkiju valodas dala lietvārdus pēc "animātuma" (dzīvs/garīgs pret nedzīvu), kas ietekmē locījumus un darbības vārdu veidošanu.
• Proksimāte/obviāte: sistēma, kas atšķir tuvāko/topisko trešo personu (proximate) no mazāk fokusētā trešā (obviate), ļaujot skaidri sekot vairāku trešo personu rīcībai teikumā.
• Direktā/inversā morpholoģija: darbības vārdu forma var mainīties atkarībā no tā, vai subjekts ir tuvākais trešais personu vai otrādi, kas palīdz norādīt informācijas orientāciju starp personām.
• Bagāta vārdu darināšana: prefiksi, sufiksi un iekļaujoši elementu slāņi ļauj veidot komplekso nozīmi vienā vārdā (piem., "viņš tev to iedeva" var būt viens vārds).

Izplatība un vēsture

Tradicionāli algonkiju valodas bija plaši izplatītas pa lielu daļu Ziemeļamerikas. Arheoloģiskie un lingvistiskie pētījumi liecina, ka proto-algonkiju valoda — priekštece mūsdienu algonkiju valodām — pastāvēja vismaz pirms 3 000 gadiem. No šejienes dažādas grupas laika gaitā izklīda un pielāgojās dažādiem reģioniem, radot daudzveidīgu, bet savstarpēji radniecīgu valodu kopumu.

Galvenās valodas un to stāvoklis

Algonkiju saimē ir gan valodas ar salīdzinoši lielu runātāju skaitu, gan ļoti mazas vai funkcionāli izzudušas valodas. Starp biežāk pieminētajām ir:

• Cree (krī) — liela grupa dialektu, kas runāta Kanādā un daļēji ASV; kopumā runātāju skaits ir salīdzinoši liels (desmitiem tūkstošu), tomēr daudzi dialekti ir apdraudēti.
• Ojibwe / Anishinaabemowin — arī sarežģīta dialektu sistēma, runātāju skaits dažos reģionos ir ievērojams, bet citur ir pavājis.
• Mi'kmaq (mịkmaq) — Atlantijas provinces un Ziemeļajiem reģioniem raksturīga valoda; runātāju skaits tūkstošos, bet valoda joprojām ir apdraudēta.
• Blackfoot (Siksika; Pikuni u. c.) — Plains zona; nelielāka runātāju kopiena, notiek saglabāšanas pasākumi.
• Cheyenne, Potawatomi, Shawnee, Abenaki u. c. — daļu šo valodu runātāju skaits ir ļoti mazs vai valodas ir praktiski funkcionāli izzudušas; dažas ir piesaistījušas atdzimšanas programmas.

Vispārīgi — dažās algonkiju valodās runātāju ir tūkstošos, dažās tikai simtos vai desmitos, un vairākas ir izzudušas vai pieejamas tikai kā arhīvu ieraksti.

Valodu saglabāšana un atdzīvināšana

Mūsdienās daudzviet notiek aktīva darbs, lai saglabātu un atdzīvotu algonkiju valodas. Galvenie pasākumi ietver:

• valodu dokumentēšanu (vārdu krājumi, gramatikas, audio un video ieraksti);
• bērnu valodas ligzdu (language nests) un mācības bērnudārzos/skatās skolās;
• kopienu un universitāšu sadarbību, lai izstrādātu mācību materiālus un programmas;
• digitālās tehnoloģijas izmantošanu — vārdnīcas tiešsaistē, mobilās lietotnes, interaktīvi kursi;
• kultūras un mākslas iniciatīvas, kas veicina ikdienas valodas lietošanu (mūzika, teātris, publiskas programmas).

Daudzas kopienas aktīvi strādā, lai nodotu valodu nākamajām paaudzēm, taču izaicinājumi — demogrāfija, urbanizācija un valodu dominēšana (piem., angļu vai franču valoda) — saglabā spiedienu.

Būtiskākais kopsavilkums

Algonkiju valodas ir viena no Ziemeļamerikas nozīmīgākajām pamatiedzīvotāju valodu saimēm ar bagātu strukturālo daudzveidību un senām saknēm. Lai arī dažas no tām joprojām runā daudzi cilvēki, daudzām draud izzušana, un notiek intensīvi centieni tās saglabāt un atdzīvināt, balstoties gan uz tradicionālajām zināšanām, gan mūsdienu līdzekļiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir algonkiju valoda?

J: No kurienes cēlies termins "algonkīnu valoda"?

J: Cik ir algonkiju valodu?

J: Kādas ir trīs algonkiju valodu kategorijas?

J: Kur dzīvo šo valodu runātāji?

J: Cik ilgi šīs valodas ir pastāvējušas?

J: Kāda veida valoda tā ir?

Meklēt pēc burta