Algonkinu valodas
Algonkiju /ælˈɡɒŋkiən/ vai /ælˈɡɒŋkwiən/ (arī algonkiju) valodas (arī algonkuņu, algonkiju) ir Amerikas pamatiedzīvotāju valodu apakšdzimene, kurā ietilpst lielākā daļa algu valodu saimes valodu. Termins "algonkīnu" cēlies no malisetu valodas vārda elakómkwik (izrunā [ɛlæˈɡomoɡwik]) - "tie ir mūsu radinieki/savējie". Daudzas algonkiju valodas mūsdienās ir ārkārtīgi apdraudētas, bet vairākas citas jau ir pilnībā izzudušas.
Algonkiju valodu runātāji dzīvo no Ziemeļamerikas austrumu piekrastes līdz pat Skalnajiem kalniem. Valoda, no kuras ir atvasinātas visas šīs saimes valodas, tika lietota vismaz pirms 3000 gadu.
Algonkiju valodas ir "polisintētiskas", kas nozīmē, ka no viena vārda var izveidot veselus teikumus.
Algonkiju valodu izplatība pirms kontakta
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir algonkiju valoda?
A: Algonkiju valoda ir Amerikas pamatiedzīvotāju valodu apakšdzimene, kurā ietilpst lielākā daļa algoņu valodu saimes valodu.
J: No kurienes cēlies termins "algonkīnu valoda"?
A: Termins "algonkīnu valoda" cēlies no maliseetu valodas vārda elakómkwik, kas nozīmē "viņi ir mūsu radinieki/saviennieki".
J: Cik ir algonkiju valodu?
A: Ir aptuveni 30 dažādas algonkiju valodas.
J: Kādas ir trīs algonkiju valodu kategorijas?
A: Trīs algonkiju valodu kategorijas ir: līdzenumu algonkiju valodas, centrālās algonkiju valodas un austrumu algonkiju valodas.
J: Kur dzīvo šo valodu runātāji?
A: Šo valodu runātāji dzīvo no Ziemeļamerikas austrumu piekrastes līdz pat Skalnajiem kalniem.
J: Cik ilgi šīs valodas ir pastāvējušas?
A: Šī valoda ir pazīstama vismaz 3000 gadu.
J: Kāda veida valoda tā ir?
A: Tā ir polisintētiska valoda, kas nozīmē, ka veselus teikumus var veidot no viena vārda.
