Pelēkā viela
Pelēkā viela (jeb pelēkā viela) ir galvenā centrālās nervu sistēmas sastāvdaļa. To veido neironi (tās ir šūnas, ko parasti sauc par "smadzeņu šūnām") un gliālās šūnas. Turpretī balto matēriju veido garo mielinizēto aksonu (nervu šķiedru) un glijas šūnas.
Krāsu atšķirību galvenokārt rada mielīna baltums. Dzīvos audos pelēkajai matērijai patiesībā ir ļoti gaiši pelēka krāsa ar dzeltenīgām vai rozā nokrāsām, ko rada kapilārie asinsvadi un neironu šūnu ķermeņi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir pelēkā viela?
A: Pelēkā viela ir galvenā centrālās nervu sistēmas sastāvdaļa, kas sastāv no neironiem un gliālajām šūnām.
J: Kāda ir atšķirība starp pelēko un balto vielu?
A: Pelēko vielu veido neironi un glijas šūnas, bet balto vielu - garo mielinizēto aksonu (nervu šķiedru) un glijas šūnas.
J: Kas ir mielīns?
Mielīns ir viela, kas pārklāj nervu šķiedras un piešķir baltajai matērijai baltumu.
Jautājums: Kāpēc pelēkajai matērijai ir cita krāsa nekā baltajai matērijai?
A: Krāsu atšķirība galvenokārt rodas mielīna baltuma dēļ. Dzīvos audos pelēkajai matērijai patiesībā ir ļoti gaiši pelēka krāsa ar dzeltenīgām vai rozā nokrāsām, ko rada kapilārie asinsvadi un neironu šūnu ķermeņi.
J: Kādas šūnas veido pelēko vielu?
A: Pelēko vielu veido neironi (smadzeņu šūnas) un gliālās šūnas.
Kādas šūnas veido balto matēriju?
A: Balto vielu veido garo mielinizēto aksonu (nervu šķiedru) un glijas šūnas.
J: Kāda nozīme centrālajā nervu sistēmā ir pelēkajai matērijai?
A: Pelēkā viela ir galvenā centrālās nervu sistēmas sastāvdaļa, un tai ir svarīga loma informācijas apstrādē un kustību kontrolē.
