Kalifornijas līcis (saukts arī par Korteza jūru vai Korteza jūru; spāņu valodā to sauc arī par Mar de Cortés, Mar Bermejo vai Golfo de California) ir ūdens apgabals, kas atrodas starp Baha Kalifornijas pussalu un Meksikas cietzemi. To ieskauj Baja California, Baja California Sur, Sonora un Sinaloa štati. Mūsdienās nosaukums "Kalifornijas līcis" ir iekļauts lielākajā daļā karšu angļu valodā. Vietējie iedzīvotāji dod priekšroku nosaukumam "Korteza jūra". Francisco de Ulloa to nosauca Ernāna Kortesa vārdā, kurš viņu nosūtīja izpētīt piekrasti.
Pirms 5,3 miljoniem gadu tika izveidots līcis, mainot Kolorādo upes tecējumu. Kalifornijas līcī ietek arī citas upes: Fuerte, Mayo, Sinaloa, Sonora un Jaki. Tās platība ir aptuveni 160 000 km² (62 000 kvadrātjūdžu).
Ģeogrāfija
Kalifornijas līcis stiepjas apmēram 1 126 km garumā no ziemeļiem uz dienvidiem un ir visai šaurs salīdzinājumā ar atvērtajiem okeāniem. Līča austrumu piekraste pieder Meksikai, bet rietumu robežu veido Baha Kalifornijas pussala. Reģionā ir daudz salu, no kurām daudzas ir klajas un nelielas, bet vairākas ir bioloģiski nozīmīgas, jo tās ir mājvieta roņiem, jūras putniem un citiem dzīvniekiem.
Izcelsme un ģeoloģija
Kalifornijas līča veidošanos ietekmēja spēcīga tektoniskā aktivitāte. Aptuveni pirms 5–6 miljoniem gadu sāka darboties sadalīšanās process starp Klusā okeāna un Ziemeļamerikas litosfēras plātnēm. Baha Kalifornijas pussala sāka pārvietoties uz ziemeļrietumiem, radot plaisu un jaunu jūras grunti — to sauc par Gulf of California Rift Zone. Šis process tika pavadīts ar seafloor spreading (jūras grunts veidošanos) un transformu slāņu kustībām, kas turpina noteikt reģiona ģeodinamiku. Reģions ir seismiski aktīvs, un tajā notiek gan zemestrīces, gan hidrotermālas aktivitātes.
Upe un baseini
Galvenā upes loma līča ekosistēmā pieder Kolorādo upei, kuras sedimenti izveidojuši lielo Kolorādo deltu ziemeļdaļā. Vēsturiski Kolorādo piegādāja lielu daudzumu tekošās ūdens un nogulumu, kas bija svarīgi delta un piekrastes ekosistēmu atjaunošanai. Turklāt līcī ietek vairākas citas upes un upītes, kuru vasaras un sezonālā plūsma būtiski ietekmē vietējo ūdens ķīmiju un bioloģiju. Galvenās upes reģionā ietver:
- Kolorādo (saistīta ar iepriekš minēto saiti)
- Fuerte
- Mayo
- Sinaloa
- Sonora
- Jaki
Bioloģiskā daudzveidība un nozīme
Korteza jūra ir viena no pasaules bioloģiski bagātākajām jūras zonām. Tā nodrošina dzīvesvietu daudzām jūras sugām, tostarp zivīm, gliemjiem, jūras bruņurupučiem, delfīniem un vaļiem. Reģiona produktivitāti veicina gan tropiskā un mērenā klimata ietekme, gan piekrastes upju piegādātie barības vielu pieplūdumi. Daudzas salas un piekrastes zonas ir svarīgas ligzdošanas un migrācijas vietas jūras putniem. 2005. gadā vairāki reģiona salu un aizsargājamie apgabali ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā (Islands and Protected Areas of the Gulf of California), uzceļot to kā starptautiski nozīmīgu bioloģiskās daudzveidības centru.
Klima, resursi un cilvēka ietekme
Apkārtējā teritorija ir pārsvarā sausa un tuksnešaina, turpretī līča ūdeņi bieži ir siltāki nekā atklātā okeāna ūdeņi. Reģions ir nozīmīgs zvejniecībai — te zvejo garneles, zivis un citas jūras veltes, kas ir svarīgas gan vietējai ekonomikai, gan eksportam. Turklāt līcis piesaista tūristus, jo te ir laba iespēja novērot vaļus, niršana un zveja.
Tomēr cilvēka darbība ir radījusi būtiskas vides problēmas: upju regulēšana un intensīva ūdens izmantošana lauksaimniecībā samazinājusi piejūras saldūdens pieplūdi, pārzveja samazinājusi dažu sugu populācijas, bet piesārņojums un attīstība apdraud piekrastes biotopus. Mainīgais klimats un jūras temperatūras paaugstināšanās arī ietekmē ekosistēmas, mainot suguesamību un migrācijas paradumus.
Secinājums
Kalifornijas līcis jeb Korteza jūra ir ģeoloģiski un bioloģiski unikāls reģions ar nozīmīgu jūras un piekrastes daudzveidību. Tā rašanās saistīta ar plātņu kustībām, un mūsdienās līcis nodrošina resursus, tūrisma iespējas un dzīvotnes daudziem organismiem. Lai saglabātu šo reģionu nākamajām paaudzēm, nepieciešama ilgtspējīga apsaimniekošana, kas ņem vērā gan ekonomiskās vajadzības, gan ekoloģisko līdzsvaru.