Hjūza medaļa — Karaliskās biedrības apbalvojums par elektrības un magnētisma atklājumiem

Hjūza medaļa — Karaliskās biedrības prestižā balva par izciliem elektrības un magnētisma atklājumiem, vēsture, laureāti un revolūcijas zinātnē.

Hjūza medaļu piešķir Londonas Karaliskā biedrība par oriģināliem atklājumiem elektrības un magnētisma jomā vai to praktisku pielietojumu. Medaļa nosaukta britu zinātnieka D. E. Hjūza (David Edward Hughes) vārdā un tiek uzskatīta par vienu no Karaliskās biedrības nozīmīgākajiem apbalvojumiem fizikā un inženierzinātnēs.

Vēsture un nozīme

Pirmo reizi medaļu piešķīra J. J. Tomsonam 1902. gadā "par viņa daudzajiem ieguldījumiem elektrotehnikas zinātnē, īpaši attiecībā uz elektriskās izlādes parādībām gāzēs". Kopš tās dibināšanas Hjūza medaļa ir kļuvusi par prestižu atzinību par nozīmīgiem teorētiskiem atklājumiem un tehniskajiem sasniegumiem, kas būtiski paplašina izpratni par elektromagnētiskajiem procesiem un to pielietojumiem.

Kritēriji un piešķiršanas kārtība

Medaļa tiek piešķirta par oriģinālu zinātnisku darbu vai atklājumu elektrības un magnētisma lauciņā vai to praktisko pielietojumu attīstīšanu. Parasti kandidātus izvirza un izvērtē Karaliskās biedrības ekspertu komisijas un padomes, ņemot vērā to nozīmīgumu, ietekmi uz jomu un ilgtspējīgumu zinātnes attīstībā. Sākotnēji medaļa tika piešķirta katru gadu; mūsdienās tā tiek piešķirta reizi divos gados.

Statistika un īpašības

• Medaļa ir piešķirta vairāk nekā simts reizēs kopš tās dibināšanas.
• Atšķirībā no dažām citām Karaliskās biedrības medaļām Hjūza medaļa nekad nav piešķirta vienai un tai pašai personai vairāk nekā vienu reizi.
• Līdz šim vienīgā sieviete, kas saņēmusi šo apbalvojumu, ir Mišela Dugertija (Michele Dougherty), kura 2008. gadā medaļu ieguva "par inovatīvu magnētiskā lauka datu izmantošanu, kas ļāva atklāt atmosfēru ap vienu no Saturna Mēness pavadoņiem, un par to, kā tas revolucionāri mainīja mūsu priekšstatu par planētu Mēness pavadoņu lomu Saules sistēmā".

Izcili laureāti un kolektīvas balvas

Hjūza medaļu ir saņēmuši gan individuāli pētnieki, gan grupas vai kolēģi par kopīgiem sasniegumiem. Piemēri no medaļas vēstures:

• 1938. gadā — Džons Kokkrofts un Ernests Voltons "par atklājumu, ka kodolus var sadalīt ar mākslīgi radītām bombardējošām daļiņām".
• 1981. gadā — Pīters Higss, Tomass Valters un Toms V. B. Kibble "par starptautisku ieguldījumu par elementārdaļiņu teorijas pamatsimetriju spontānu laušanu".
• 1982. gadā — Drummond Matthews un Frederick Vine par okeāna grunts magnētisko īpašību izskaidrošanu, kas vēlāk noveda pie plākšņu tektoniskās hipotēzes.
• 1988. gadā — Archibald Howie un M. J. Whelan par darbu elektronu difrakcijas un mikroskopijas teorijas jomā un tās izmantošanu kristālu režģu defektu pētniecībā.

Medaļas ietekme

Saņemot Hjūza medaļu, zinātniekiem tiek pasniegts ne tikai personisks gods, bet tiek arī uzsvērta viņu darba ietekme uz plašāku zinātnes un tehnoloģiju attīstību. Medaļas laureāti bieži ir veicinājuši jaunus virzienus pētījumos, kuru rezultātiem ir bijusi nozīmīga loma rūpniecībā, telekomunikācijās, kosmiska pētniecībā un pamatzinātnē.

Vairāk informācijas par konkrētiem laureātiem un medaļas vēsturi parasti var atrast Karaliskās biedrības arhīvos un oficiālajos paziņojumos.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Hjūza medaļa?

J: Kad pirmo reizi tika piešķirta šī medaļa?

J: Cik bieži to piešķir?

Vai kāds ir saņēmis medaļu vairāk nekā vienu reizi?

Jautājums: Kas ir vienīgā sieviete, kas ir ieguvusi šo medaļu?

Vai ir bijis gadījums, kad ir uzvarējuši vairāki cilvēki vienlaikus?

Meklēt pēc burta