Instrukcija (datorzinātne)
Datorzinātnē instrukcija ir viena procesora darbība, ko nosaka procesora instrukciju kopums.
Instrukcijas lielums jeb garums ir ļoti dažāds - no 4 bitu dažos mikrokontrolleros līdz pat baitu reizēm dažās ļoti garu instrukciju vārdu (VLIW) sistēmās. Lielākajā daļā mūsdienu procesoru, ko izmanto personālajos datoros, galvenajos datoros un superdatoros, instrukciju lielums ir no 16 līdz 64 bitiem. Dažās arhitektūrās, jo īpaši datoros ar samazinātu instrukciju kopu, instrukciju garums ir fiksēts, parasti tas atbilst attiecīgās arhitektūras vārda lielumam.
Tradicionālajās arhitektūrās instrukcija ietver opkodu, kas norāda veicamo operāciju, piemēram, "pievienot atmiņas saturu reģistram", un nulli vai vairākus operandu specifikatorus, kas var norādīt reģistrus, atmiņas vietas vai burtiskus datus. Operandu specifikatoriem var būt adresācijas režīmi, kas nosaka to nozīmi, vai tie var būt fiksētos laukos.
VLIW arhitektūrās, pie kurām pieder daudzas mikrokoda arhitektūras, vienā instrukcijā tiek norādītas vairākas vienlaicīgas operācijas un operandi.
Instrukcijas reti tiek norādītas mašīnkoda formā; tās var norādīt programmētāji, izmantojot asemblera valodu, vai, biežāk, tās var ģenerēt kompilatori.
Ir vēl viena vispārīgāka "instrukcijas" definīcija, kas nav saistīta tikai ar procesora instrukciju kopumu, un tā ir: Instrukcija" var būt jebkurš izpildāmas datorprogrammas elementa attēlojums.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir instrukcija datorzinātnē?
A: Instrukcija datorzinātnē ir viena procesora darbība, ko nosaka procesora instrukciju kopums.
Q: Cik garas var būt instrukcijas?
A: Instrukcijas lielums vai garums ir ļoti dažāds, sākot no 4 bitu dažos mikrokontrolleros līdz pat baitu daudzkārtņiem dažās ļoti garu instrukciju vārdu (VLIW) sistēmās. Lielākajā daļā mūsdienu procesoru, ko izmanto personālajos datoros, mainstreimenos un superdatoros, instrukciju lielums ir no 16 līdz 64 bitiem. Dažās arhitektūrās, jo īpaši RISC (Reduced Instruction Set Computers), instrukciju garums parasti ir fiksēts un atbilst attiecīgās arhitektūras vārda lielumam.
J: Ko ietver instrukcija?
A: Instrukcijā ietilpst opkods, kas norāda veicamo operāciju, piemēram, "pievienot atmiņas saturu reģistram", un nulle vai vairāki operandu specifikatori, kas var norādīt reģistrus, atmiņas vietas vai burtiskus datus. Operandu specifikatoriem var būt adresācijas režīmi, kas nosaka to nozīmi, vai tie var būt fiksētos laukos. VLIW arhitektūrās vienā instrukcijā norāda vairākas vienlaicīgas operācijas un operandus.
J: Kā parasti tiek norādītas instrukcijas?
A: Instrukcijas reti tiek norādītas, izmantojot mašīnkoda formu; tās var norādīt programmētāji, izmantojot asemblera valodu, vai biežāk tās var ģenerēt kompilatori.
J: Vai ir kāda cita "instrukcijas" definīcija?
Jā, ir vēl viena vispārīgāka "instrukcijas" definīcija, kas nav saistīta tikai ar procesora instrukciju kopu, kas ir jebkura izpildāmas datorprogrammas elementa atveidojums.
J: Vai visas instrukcijas ir vienāda lieluma?
A: Nē, instrukciju lielums vai garums ir ļoti atšķirīgs atkarībā no izmantotā procesora tipa, sākot no 4 bitiem līdz pat vairākiem baitiem VLIW sistēmās, un lielākajai daļai moderno procesoru instrukciju lielums ir no 16 līdz 64 bitiem, bet RISC arhitektūrām parasti ir fiksēta garuma instrukcijas, kas atbilst attiecīgās arhitektūras vārdu lielumam.
