Padošanās dokuments (bengāļu valodā: আত্মসমর্পনের দলিল) bija rakstiska vienošanās, kas oficiāli ļāva Pakistānas bruņotajiem spēkiem padoties Bangladešas atbrīvošanas kara laikā. Dokumentu parakstīja 1971. gada 16. decembrī Ramnas sacīkšu trasē Dakā, un tas iezīmēja konflikta galīgo beigas un neatkarīgas Bangladešas izveidi.
Vēsturisks fons
1991.—1971. gada konflikta pamatā bija politiskas un etniskas spriedzes starp Rietum- un Austrumu Pakistānu, kas eskalēja 1971. gada martā pēc Pakistānas valdības spēka izmantošanas pret Bengālijas atbalstītājiem. Sekoja asiņains apkarojums, plaša cilvēktiesību pārkāpumi un milzīgs civilo iedzīvotāju bēgļu vilnis uz Indiju. Situāciju pastiprināja Indijas militārā iejaukšanās decembrī, kas pārauga pilna mēroga kara darbībās un beidzās ar Pakistānas spēku kapitulāciju.
Parakstīšana un liecinieki
Par padošanās dokumenta galvenajiem parakstītājiem bija ģenerālleitnants A. A. K. Niazi, Pakistānas bruņoto spēku kopīgais komandieris Austrumu Pakistānā, un ģenerālleitnants Jagjit Singh Aurora, Bangladešas un Indijas sabiedroto spēku kopīgais komandieris. Par lieciniekiem bija klāt Bangladešas bruņoto spēku virspavēlnieka vietnieks aviokomodors A. K. Khandker un Indijas Austrumu pavēlniecības ģenerālleitnants J. F. R. Jacob. Dokumenta parakstīšanas brīdi Ramnas sacīkšu trasē vēroja tūkstošiem cilvēku, un tas tika uztverts kā simboliska atbrīvošanas un uzvaras zīme.
Dokumenta saturs un nozīme
Padošanās dokuments noteica tūlītēju ieroču nolikšanu, Pakistānas Austrumu komandieru un vienību kapitulāciju, kaujas darbību izbeigšanu un bruņoto spēku nodrošināto teritoriju nodošanu. Tas arī nodrošināja pamatu pilsoņu drošībai un atsevišķām humanitārajām procedūrām attiecībā uz cietušajiem un bēgļiem.
Sekas
Pēc kapitulācijas Indijas spēki sagūstīja aptuveni 93 000 Pakistānas karavīru un civilu ierēdņu — tas bija viens no lielākajiem karagūstekņu skaitiem kopš Otrā pasaules kara. 16. decembris tiek atzīmēts kā uzvaras diena Bangladešā (Bijoy Dibos) un Indijā. Vēlāk šie karagūstekņi tika repatriēti saskaņā ar starpvalstu nolīgumiem un vienošanām, ko noslēdza iesaistītās puses.
Mantojums
Padošanās dokuments ir nozīmīgs vēsturiskais liecinājums par Bangladešas neatkarības cīņu un reģiona politisko pārveidi 20. gadsimta beigās. Tas iezīmēja gan jaunas valsts izveidi, gan mainītus drošības un ģeopolitiskos spēka samērus Dienvidāzijā, kā arī atstāja dziļas humanitāras un politiskas pēdas abu valstu attiecībās.