1971. gada padošanās dokuments Dākā — Pakistānas kapitulācija Bangladešā
1971. gada Dākas padošanās dokuments: Pakistānas kapitulācija Bangladešā 16. decembrī, ~93 000 karagūstekņu — izšķirošs vēsturisks brīdis Bangladešas neatkarības stāstā.
Padošanās dokuments (bengāļu valodā: আত্মসমর্পনের দলিল) bija rakstiska vienošanās, kas oficiāli ļāva Pakistānas bruņotajiem spēkiem padoties Bangladešas atbrīvošanas kara laikā. Dokumentu parakstīja 1971. gada 16. decembrī Ramnas sacīkšu trasē Dakā, un tas iezīmēja konflikta galīgo beigas un neatkarīgas Bangladešas izveidi.
Vēsturisks fons
1991.—1971. gada konflikta pamatā bija politiskas un etniskas spriedzes starp Rietum- un Austrumu Pakistānu, kas eskalēja 1971. gada martā pēc Pakistānas valdības spēka izmantošanas pret Bengālijas atbalstītājiem. Sekoja asiņains apkarojums, plaša cilvēktiesību pārkāpumi un milzīgs civilo iedzīvotāju bēgļu vilnis uz Indiju. Situāciju pastiprināja Indijas militārā iejaukšanās decembrī, kas pārauga pilna mēroga kara darbībās un beidzās ar Pakistānas spēku kapitulāciju.
Parakstīšana un liecinieki
Par padošanās dokumenta galvenajiem parakstītājiem bija ģenerālleitnants A. A. K. Niazi, Pakistānas bruņoto spēku kopīgais komandieris Austrumu Pakistānā, un ģenerālleitnants Jagjit Singh Aurora, Bangladešas un Indijas sabiedroto spēku kopīgais komandieris. Par lieciniekiem bija klāt Bangladešas bruņoto spēku virspavēlnieka vietnieks aviokomodors A. K. Khandker un Indijas Austrumu pavēlniecības ģenerālleitnants J. F. R. Jacob. Dokumenta parakstīšanas brīdi Ramnas sacīkšu trasē vēroja tūkstošiem cilvēku, un tas tika uztverts kā simboliska atbrīvošanas un uzvaras zīme.
Dokumenta saturs un nozīme
Padošanās dokuments noteica tūlītēju ieroču nolikšanu, Pakistānas Austrumu komandieru un vienību kapitulāciju, kaujas darbību izbeigšanu un bruņoto spēku nodrošināto teritoriju nodošanu. Tas arī nodrošināja pamatu pilsoņu drošībai un atsevišķām humanitārajām procedūrām attiecībā uz cietušajiem un bēgļiem.
Sekas
Pēc kapitulācijas Indijas spēki sagūstīja aptuveni 93 000 Pakistānas karavīru un civilu ierēdņu — tas bija viens no lielākajiem karagūstekņu skaitiem kopš Otrā pasaules kara. 16. decembris tiek atzīmēts kā uzvaras diena Bangladešā (Bijoy Dibos) un Indijā. Vēlāk šie karagūstekņi tika repatriēti saskaņā ar starpvalstu nolīgumiem un vienošanām, ko noslēdza iesaistītās puses.
Mantojums
Padošanās dokuments ir nozīmīgs vēsturiskais liecinājums par Bangladešas neatkarības cīņu un reģiona politisko pārveidi 20. gadsimta beigās. Tas iezīmēja gan jaunas valsts izveidi, gan mainītus drošības un ģeopolitiskos spēka samērus Dienvidāzijā, kā arī atstāja dziļas humanitāras un politiskas pēdas abu valstu attiecībās.
Instrumenta teksts
Pakistānas Austrumu virspavēlniecība piekrīt nodot visus Pakistānas bruņotos spēkus Bangladešā ģenerālleitnantam Jagjit Singh Aurora, Indijas un Bangladešas spēku virspavēlniekam Austrumu teātrī. Šī padošanās ietver visus Pakistānas sauszemes, gaisa un jūras spēkus, kā arī visus paramilitāros spēkus un civilos bruņotos spēkus. Šie spēki noliks ieročus un padosies tuvākajiem regulārajiem spēkiem ģenerālleitnanta Jagjit Singh Aurora pakļautībā esošajās vietās, kur tie pašlaik atrodas.
Pakistānas Austrumu pavēlniecība pāriet ģenerālleitnanta Jagjit Singh Aurora pakļautībā, tiklīdz šis dokuments ir parakstīts. Rīkojumu neievērošana tiks uzskatīta par kapitulācijas noteikumu pārkāpumu, un pret to tiks vērsta rīcība saskaņā ar pieņemtajiem kara likumiem un paražām. Ģenerālleitnanta Jagjit Singh Aurora lēmums būs galīgs, ja radīsies šaubas par padošanās noteikumu nozīmi vai interpretāciju.
Ģenerālleitnants Jagjit Singh Aurora svinīgi apliecina, ka pret padodošajiem karavīriem izturēsies ar cieņu un cieņu, kas pienākas karavīriem saskaņā ar Ženēvas konvencijas noteikumiem, un garantē visu to PAKISTĀNAS militāro un paramilitāro spēku karavīru drošību un labklājību, kuri padosies. Aizsardzību ārvalstniekiem, etnisko minoritāšu pārstāvjiem un rietumu Pakistānas izcelsmes personālam nodrošinās ģenerālleitnanta Jagjit Singh Aurora vadībā esošie spēki.
Parakstīts:
(Jagjit Singh Aurora) Ģenerālleitnants ģenerālleitnants, Indijas un Bangladešas spēku virspavēlnieks Austrumu teātrī
(Amir Abdullah Khan Niazi) Ģenerālleitnants Kara stāvokļa administrators B zonā un Austrumu pavēlniecības komandieris (Pakistāna)
1971. gada 16. decembris"
Šis dokuments ir apskatāms Nacionālajā muzejā Deli (2012. gada janvārī).
Jautājumi un atbildes
J: Kāds bija padošanās dokuments Bangladešas atbrīvošanas karā?
A.: Padošanās dokuments bija rakstiska vienošanās, kas ļāva Pakistānas bruņotajiem spēkiem padoties Bangladešas atbrīvošanas karā.
J: Kad notika kapitulācija?
A.: Padošanās notika 1971. gada 16. decembrī.
J: Kas parakstīja kapitulācijas dokumentu?
A: Dokumentu parakstīja ģenerālleitnants A. A. K. Niazi, Pakistānas bruņoto spēku kopīgais komandieris Austrumu Pakistānā, un ģenerālleitnants Jagjit Singh Aurora, Bangladešas un Indijas sabiedroto spēku kopīgais komandieris.
J: Kur notika kapitulācija?
A.: Padošanās notika Ramnas sacīkšu trasē Dakkā.
J: Kas bija kapitulācijas liecinieki?
A.: Par kapitulācijas lieciniekiem bija Bangladešas bruņoto spēku virspavēlnieka vietnieks aviokomodors A. K. Khandker un Indijas Austrumu pavēlniecības ģenerālleitnants J. F. R. Jacob.
J: Cik daudz Pakistānas karavīru un amatpersonu Indijas armija saņēma gūstā?
A.: Indijas armija sagūstīja aptuveni 93 000 Pakistānas karavīru un amatpersonu.
J: Kad Pakistānas karavīrus un amatpersonas repatriēja?
A.: Viņi tika repatriēti 1973. gadā saskaņā ar Deli nolīguma noteikumiem.
Meklēt