Starpposma kārtridžs
Starpšaujamieroču patronas ir lodes, ko izmanto uzbrūkošajās šautenēs un dažos vieglajos ložmetējos. Tās nav tik lielas kā pilnmetrāžas šaujamieroču lodes, un tām nav tik liela bremzēšanas spēja, iespiešanās spēja vai efektīva darbības zona. Tomēr to var pārvadāt vairāk, jo tās ir mazākas. Tām joprojām ir lielāka bremzēšanas spēja, iespiešanās spēja un efektīvais darbības rādiuss nekā lielākajai daļai pistoļu lodēm. Tās joprojām ir pietiekami spēcīgas, lai izšautu cauri lielākajai daļai ložu necauršaujamo vestu, un tās var nogalināt pieaugušu cilvēku, ja ir pietiekami labi mērķētas. Starp vidēja lieluma patronām ir krievu 7,62 x 39 mm, 7,62 mm NATO un vācu 7,92 Kurz. Tie ir izgatavoti tā, lai būtu pietiekami labi piemēroti lielākajai daļai apšaudēm, tāpēc tos izmanto daudzos tuvās un vidējās darbības ieročos.
Ideja par starpšāvienu patronu radās Vācijas armijā, kad tā izgatavoja StG-44. Otrā pasaules kara laikā Vācijas militārie spēki uzzināja, ka lielākā daļa apšaudēm notiek mazāk nekā 300 metru attālumā. Lielākās daļas vācu karavīru izmantotās bolt-action šautenes nebija pietiekami labas tuvcīņas šaušanai, jo tās bija pārāk lēnas, tām izmantotās lodes bija pārāk smagas, un šautenes pārāk spēcīgi atsitās atpakaļ, tāpēc karavīri zaudēja precizitāti, šaujot ātri. Pistoles pistoles nebija pietiekami labas vidējam attālumam, jo tās bija mazāk precīzas un jaudīgas lielākos attālumos. Vidējā attālumā vācu karavīriem bija vajadzīgi pavisam cita veida ieroči. Viņiem bija nepieciešams ierocis, kas varētu šaut precīzi līdz 300 metriem, būtu pietiekami spēcīgs, lai šādā attālumā nogalinātu cilvēku, un ar pietiekami mazu lodi, lai karavīri varētu nēsāt to daudz. Šīm vajadzībām izgatavoto ieroci nosauca par StG-44. Šaujamieročus, kas šāva ar šāda veida lodēm, sauc par uzbrukuma šautenēm, un StG-44 bija pirmais no tiem.
StG-44 šāva ar 7,92 x 33 mm Kurz lodi. Šī lode bija tāda paša izmēra kā 7,92 x 57 mm mauzera lodei, bet tās apvalks bija apmēram uz pusi mazāks. Tā nebija tik spēcīga vai precīza lielā attālumā, taču bija mazāka un ar mazāku atrāvienu. Tas to padarīja lielisku vidējiem attālumiem. To izmantoja vācu karavīri kara beigās, galvenokārt Austrumu frontē. Diemžēl vāciešiem StG-44 tika izmantots pārāk vēlu, lai palīdzētu viņiem uzvarēt karā.
Kad padomju karavīri atrada StG-44, arī viņiem radās ideja izgatavot šautenes, kas šauj ar starppatronu patronām. Viņi izgatavoja 7,62 x 39 mm, pamatojoties uz lielākiem 7,62 x 54 mmR. Starp padomju karabīniem, kas šāva ar 7,62 x 39 mm, ir AK-47, SKS un RPK.
Vjetnamas kara sākumā amerikāņu karavīri uzskatīja, ka 7,62 mm NATO lādiņi ir pārāk smagi, lai tos nēsātu līdzi. Lai atrisinātu šo problēmu, ieroču konstruktori izgatavoja pilnīgi jaunu lodi - 5,56 mm NATO. Tā bija ļoti maza lode, bet tai bija ļoti liels efektīvais darbības rādiuss, jo tai bija ļoti liels sākumātrums. To sauc par maza kalibra liela ātruma (SCHV) lodi. Tā nebija tik spēcīga kā 7,62 mm NATO, taču tās konstruktori uzskatīja, ka efektīvāk būs ievainot, nevis nogalinot karavīrus. Tas bija tāpēc, ka līdzgaitniekiem nāktos riskēt ar savu dzīvību, lai glābtu ievainotos karavīrus. Tomēr labi mērķēts šāviens joprojām var viegli nogalināt cilvēku. Turklāt karavīri varēja nēsāt līdzi divreiz vairāk 5,56 mm NATO patronu. Mūsdienās lielākā daļa vidējas darbības NATO ieroču, tostarp M16, M4, SAW M249, FAMAS, SteyrAUG un G36, šauj ar 5,56 mm NATO.
Padomju Savienība pārliecinājās par 5,56 mm NATO efektivitāti, tāpēc nolīgusi Mihailu Kalšņikovu, AK-47 radītāju, lai viņš padomju vajadzībām izgatavotu SCHV automātu. Viņš izgatavoja AK-74, kuras pamatā bija AK-47, taču tā šāva ar mazāku lodi - 5,45 x 39 mm lodi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir starpkadri?
A: Starppatronu patronas ir lodes, ko izmanto stobru šautenēm un dažiem vieglajiem ložmetējiem. Tās nav tik lielas kā pilnšāviena šaujamieroču lodes, taču tām joprojām ir lielāka bremzējošā jauda, caurspiešanas spēja un efektīvais darbības rādiuss nekā lielākajai daļai pistoles ložu.
J: Kas ir StG-44?
A: StG-44 bija vācu armijas pistole Otrā pasaules kara laikā, kas šāva ar 7,92 x 33 mm Kurz lādiņu. Tā tika izstrādāta tā, lai būtu pietiekami laba lielākajai daļai apšaudēm, un tai bija pietiekama bremzēšanas spēja, iespiešanās spēja un efektīvais darbības rādiuss, lai izšautu cauri lielākajai daļai bruņuvestu un nogalinātu pieaugušu cilvēku, ja to pietiekami labi mērķēja.
J: Kādos ieročos izmanto starpšaujamieroču patronas?
A: Starpšaujamieroču patronas izmanto daudzos tuvās un vidējās darbības ieročos, piemēram, kājnieku šautenēs un dažos vieglajos ložmetējos. Piemēram, krievu 7,62 x 39 mm, 7,62 mm NATO un vācu 7,92 Kurz.
J: Kā radās ideja par vidējas darbības patronu?
A: Ideja par vidējas darbības patronu radās, kad vācu militārie spēki Otrā pasaules kara laikā izgatavoja StG-44, kad viņi uzzināja, ka lielākā daļa apšaudēm notiek mazāk nekā 300 metru attālumā. Atslēgas tipa šautenes bija pārāk lēnas, lai šautu no nelieliem attālumiem, bet ložmetēji bija mazāk precīzi un jaudīgi lielākos attālumos, tāpēc bija vajadzīgs pavisam cits ieroču veids, kas varētu precīzi šaut līdz 300 metriem ar pietiekamu apturēšanas spēku, lai nogalinātu cilvēku šādā attālumā, un vienlaikus ar pietiekami mazu lādiņu, lai karavīri varētu nēsāt vairākus no tiem - to sāka dēvēt par starpkalibra patronu jeb šturma šauteni, un tās pirmais paraugs bija StG-44, kas šāva ar savu 7 patronu. 92 x 33 mm Kurz lode, kas bija uz pusi mazāka par standarta šautenes lodēm, bet tomēr pietiekami spēcīga, lai, pareizi mērķējot, cauršautu lielāko daļu bruņuvestu..
J: Kas ir SCHV?
A.: SCHV nozīmē "Small Caliber High Velocity" (maza kalibra liela ātruma lodes), kas apzīmē ļoti mazas lodes tipu, taču ar lielu garumātrumu, kas tai nodrošina lielu darbības attālumu, neraugoties uz tās lielumu - šāda veida munīciju Vjetnamas laikā izstrādāja amerikāņu karavīri, kuri uzskatīja, ka efektīvāk būtu ievainot, nevis nogalinot karavīrus, jo karavīriem nāktos riskēt ar savu dzīvību, glābjot ievainotos, tomēr tā joprojām var viegli nogalināt, ja ir labi mērķēta.
J: Kas radīja AK74?
A: AK74 radīja Mihails Kalšņikovs, kurš radīja arī AK47, bet tā vietā šāva ar 545x39 mm - viņu nolīgusi Padomju Savienība pēc tam, kad viņš redzēja, cik efektīva ir 556 mm NATO munīcija, ko amerikāņu spēki izmantoja Vjetnamā..
