Arizonas teritorija bija ASV teritorija no 1863. gada 24. februāra līdz 1912. gada 14. februārim. Tā veidojās, pārdalot plašākas Meksikas un ASV pārņemtās zemes, un teritorijas robežas dažādos laikos tika mainītas, iekļaujot gan Meksikas cesiju, gan Amerikas Savienoto Valstu 1853. gada Gadsdena pirkumu.
Veidošanās un robežas
Pēc Meksikas–Amerikas kara 1848. gadā, ar Meksikas cesiju (Tratāta Guadalupe Hidalgo) liela daļa rietumu zemju nonāca ASV pārziņā. 1853. gadā Gadsdena pirkums nodrošināja papildu zemes ASV dienvidrietumos — šī josla vēlāk kļuva par daļu no Arizonas teritorijas un bija svarīga dzelzceļa trasei uz dienvidu maršrutu.
1863. gada 24. februārī Kongress oficiāli izveidoja Arizonas teritoriju, nodalot to no New Mexico Territory. Jaunā teritoriālā robeža galvenokārt tika noteikta pa 109. rietumu meridiānu, sadalot seno New Mexico Territory uz austrumiem un Arizonas teritoriju uz rietumiem.
Politiskie fons un konflikti
Arizonas teritorijas agrīnā vēsturē nozīmīgu lomu spēlēja gan vietējās indiāņu tautas (piem., Apache, Navajo, Hopi), gan imigrantu strauja pieplūde — reaģējot uz zelta un sudraba meklējumiem, lopkopību un vēlāk arī vara (copper) ieguvi. Teritorijā notika ilgstošas sadursmes ar Apache cilšu grupām (Apaches Wars), kas ietekmēja drošību un iekļaušanos ASV administrācijā.
Amerikas Pilsoņu kara laikā (1861–1865) īsu laiku pastāvēja arī Konfederāciju atzīta "Confederate Arizona" (aptuveni teritorijas dienviddaļa), taču pēc kara sākotnējā ASV federālā varas atjaunošana rezultējās ar Savienotās Arizonas teritorijas stabilizēšanu 1863. gadā.
Administrācija, galvaspilsētas un infrastruktūra
- Teritorijas pirmā galvaspilsēta bija Prescott (no 1864. gada), vēlāk galvaspilsēta pārcelta uz Tucson (1867), atpakaļ uz Prescott (1877) un galu galā uz Phoenix (1889), kas kļuva par svarīgu politisko un ekonomisko centru.
- Dzelzceļi (piem., Southern Pacific un Santa Fe tīklu pagarinājumi) un lauksaimniecības apūdeņošanas projekti stimulēja iedzīvotāju pieaugumu un ekonomikas attīstību.
- Raktuvniecība — īpaši vara, sudrabs un zelts — bija viens no galvenajiem ekonomikas dzinējspēkiem, kas piesaistīja darbaspēku un investīcijas.
Ceļš uz štata statusu
Pāreja no teritorijas uz štatu prasīja politisku un demogrāfisku nobriešanu. 20. gadsimta sākumā pieauga spiediens piešķirt štata tiesības gan Arizonas, gan Jaunmeksikas teritorijām. Saskaņā ar Kongresa lēmumiem, 1912. gada 6. janvārī tika pieņemts Ņūmeksikas štata statuss, bet mēnesi vēlāk — 1912. gada 14. februārī — no Arizonas teritorijas atlikumiem tika izveidota Arizona kā ASV 48. štats.
Sociālā un kultūras dinamika
Teritorijas iedzīvotāju sastāvs bija dažāds: vietējās indiāņu kopienas, meksikāņu pēcteči no pirmsceļojumu laikiem, ASV ieceļotāji no austrumiem un Eiropas. Šīs grupas ietekmēja teritorijas kultūru, tiesības un zemes sadalījumu, radot gan sadarbību, gan konfliktus. Apdzīvotības centri, lauksaimniecība ap ūdens avotiem un industriālās darbības (raktuves, dzelzceļi) veicināja pilsētu izaugsmi.
Galvenie vēsturiskie notikumi — kopsavilkums
- 1848 — Meksikas cesija (Tratāta Guadalupe Hidalgo) pievieno lielas rietumu teritorijas ASV.
- 1853 — Gadsdena pirkums paplašina dienvidu robežas, pievienojot joslu, kas vēlāk kļuva par daļu no Arizonas teritorijas.
- 1861–1865 — ASV Pilsoņu kara laika notikumi, īslaicīga Konfederācijas ietekme dienvidu rajonos.
- 1863 — oficiāla Arizonas teritorijas izveide (24. februāris).
- 1860.–1900. gadi — Apache kari, raktuvniecības bums, dzelzceļu attīstība un lauksaimniecības apūdeņošana.
- 1912 — New Mexico (6. janvāris) un Arizona (14. februāris) iegūst štata statusu.
Tagad daļa no:
Jaunmeksikas štats
Nevada
