Laicīgais klerks (laicīgais vikārs): kas tas ir — pienākumi un vēsture
Laicīgais klerks (laicīgais vikārs) — kas tas ir, pienākumi, vēsture un atšķirības no priesteriem. Uzzini par kora darbu, algu un akadēmiskajām saitēm.
Apvienotajā Karalistē ar terminu "laicīgais klerks (lay clerk)", pazīstams arī kā laicīgais vikārs, parasti apzīmē vīru dziedātāju, kurš regulāri dzied katedrāles korī vai kādas lielas tradicionālas universitātes koledžas korī. Par šo darbu laicīgajam klerkam parasti maksā algu vai tiek nodrošināts cits finansiāls atbalsts; atsevišķos gadījumos tas var būt arī daļlaika vai sezonāls darbs. Termins "vikārs" šeit nāk no latīņu vārda vice, kas nozīmē "vietnieks". Ir svarīgi atzīmēt, ka laicīgais vikārs nav iesvētīts — viņš nav priesteris — un tādēļ viņam nav priesteriskā amata pienākumu, piemēram, dievkalpojumu vadīšanas vai sakramentu izdalīšanas, kas raksturīgi ordinētam garīdzniekam.
Pienākumi un darba raksturs
Laicīgā klerka galvenais pienākums ir dziedāšana liturģiskos dievkalpojumos, koncertos un citos koru pasākumos. Tipiski pienākumi:
Vēsture un izcelsme
Termins "lajs" viduslaikos tika lietots, lai apzīmētu koristu, kurš dziedāja skaņdarbus, kas priesteriem bija pārāk grūti dziedājami. Šī prakse attīstījās līdzīgi amatam profesionālu koru iekšienē, kur nepieciešama specializēta vokālā meistarība un pieredze sarežģītā mūzikas literatūrā. Laicīgā klerka loma īpaši izveidojās Anglijas katedrāļu un universitāšu koro tradīcijās, kur profesionālu koristu esamība nodrošināja augstu liturģiskās mūzikas līmeni un mūzikas mantojuma saglabāšanu.
Saistība ar universitātēm un stipendijām
Daudzi laicīgie garīdznieki tādās vietās kā Oksforda vai Kembridža apvieno savu laicīgā garīdznieka darbu ar studijām universitātē. Šādās situācijās amats var būt līdzīgs stipendijai — jaunajiem koristiem bieži tiek piešķirts atbalsts mācībām apmaiņā pret regulāru dziedāšanas pienākumu pildīšanu. Atšķirība starp pilna laika profesionālu laicīgo klerku un studentu-stipendiātu var būt atalgojumā, profesionālajā līmenī un darba ilgtermiņa saistībās.
Mūsdienu attīstība un dzimumu jautājums
Kaut gan vēsturiski šīs lomas raksturīgi bija vīriešiem, pēdējās desmitgadēs redzamas izmaiņas, un arvien vairāk sieviešu iesaistās koru profesionālajā darbā. Mūsdienās ir arī sievietes, kas veic laicīgā vikāra pienākumus — piemēram, dažās vietās, tostarp Dublinā, ir reģistrētas laicīgās vikāres. Tradīcijas adaptēšana dažādās draudžu un izglītības iestādēs atspoguļo plašāku sabiedrības attieksmes maiņu pret dzimumu lomām mūzikas un reliģiskajā praksē.
Atšķirības no citiem amatiem
Galvenā atšķirība starp laicīgo klerku un ordinētu garīdznieku ir ordinācijas statuss un ar to saistītās pastorālās tiesības. Laicīgais klerks ir profesionāls mūziķis, nevis liturģiskais vadītājs. Salīdzinot ar brāļiem, kantoriem vai stafetes koru locekļiem, laicīgie klerki bieži strādā pēc darba līguma ar konkrētām prasībām attiecībā uz repertuāru, regulāru kalendāru un profesionālo sniegumu.
Kopsavilkumā: laicīgais klerks (laicīgais vikārs) ir profesionāls kora dziedātājs ar sakārtotu darba attiecību formu, kurš uztur un attīsta liturģisko un koncerta mūziku katedrālēs un universitāšu koledžās. Amata būtība apvieno mūzikas prasmes, disciplinētu praksi un bieži arī akadēmisku vai pedagoģisku darbu, savukārt tā rašanās un attīstība ir cieši saistīta ar viduslaiku un vēlāku Anglijas un Eiropas baznīcas kora tradīcijām.
Meklēt