Austrālijas Liberālā partija (1922) — īss pārskats
Austrālijas Liberālā partija (1922) — īss vēsturisks pārskats par izveidi, līderiem un partijas lomu politiskajās pārmaiņās Viktorijā un Dienvidaustrālijā.
Liberālā partija, arī saukta par Liberālo savienību vai Liberālās savienības partiju, bija īslaicīga politiskā partija Austrālijā, kas galvenokārt darbojās Viktorijā un Dienvidaustrālijā. Tā izveidojās 1922. gadā un bija sastopama kā atsevišķs spēks tajā brīdī, kad politiskā ainava Austrālijā piedzīvoja būtiskas pārbīdes un spiedienu no zemnieku vadītās Lauku partijas.
Veidošanās un iemesli
Partiju dibināja deputāti un aktīvisti, kas agrāk darbojās Austrālijas Nacionālistu partijā, bet nepiekrita tās līdera, premjerministra Billija Hjūza, politikai un vadībai. Galvenie iniciatori bija divi Viktorijas štata politiķi — Tomass Ešvorts un Čārlzs Merrets — kuri centās apvienot liberālāk noskaņotus nacionālistus, kas nevēlējās palikt pie Hjūza līnijas.
Vēlēšanas un pārstāvji
Partijai pievienojās arī vairāki federālie deputāti. No federālajiem nacionālistiem pievienojās Viktorijas deputāts Viljams Vatss un Dienvidaustrālijas deputāts Ričards Fosters. 1922. gada federālajās vēlēšanās Liberālās partijas sarakstos vai neatkarīgi kā liberāļi tika ievēlēti vēl trīs deputāti: Džons Latems no Viktorijas, kā arī Malkolms Kamerons un Džeks Dankans-Hugess no Dienvidaustrālijas. Kopumā parlamentā bija pieci deputāti, kas saistījās ar šo grupējumu.
Pāreja un likvidācija
1922. gada vēlēšanu iznākums deva Lauku partijai lielāku ietekmi, un, kad Lauku partija atteicās atbalstīt Hjūzu, tas izraisīja valdības pārvērtības. Hjūzs galu galā atkāpās no premjerministra amata, un amatu ieņēma Stenlijs Brūss. Pēc šo pārmaiņu Liberālās partijas deputāti politiski atgriezās pie Nacionālistu grupas — visi pieci pievienojās Nacionālistu partijai parlamentā — lai panāktu stabilitāti valdības atbalstā. Lai gan faktiski viņi sāka sadarboties ar Nacionālistiem, formāli daļa no tiem turpināja lietot liberālās etiķetes līdz apmēram 1925. gadam.
Nozīme un mantojums
Liberālā partija bija īslaicīga un vairāk veidojās kā parlamentārs grupējums nekā kā plaši organizēta partija ar spēcīgu bāzi ārpus tās deputātiem. Tā gan ilustrē to, cik trausla un mainīga bija Austrālijas politiskā situācija 1920. gadu sākumā: partijas sadalījumi, jaunu spēku — it īpaši Lauku partijas — uznākums un nepieciešamība veidot koalīcijas un kompromisus valdības veidošanā. Lai arī Liberālā partija nepiedzīvoja ilgtermiņa attīstību kā atsevišķs politisks spēks, tās īsais pastāvēšanas periods ietekmēja pārkārtošanos nacionālistu rindās un valdības vadības maiņu šajā posmā.
Galvenie pārstāvji:
- Tomass Ešvorts
- Čārlzs Merrets
- Viljams Vatss
- Ričards Fosters
- Džons Latems
- Malkolms Kamerons
- Džeks Dankans-Hugess

Džons Lathems, Liberālās partijas politiķis
Meklēt