Muižas ēka
Muiža jeb nocietināta muiža ir lauku māja, kas vēsturiski ir bijusi muižas centrs (sk. Muižniecība). Šo terminu dažkārt lieto gan attiecībā uz relatīvi nelielām lauku mājām, kas piederēja muižnieku ģimenēm, gan arī attiecībā uz diženām muižu kungu mājām, jo īpaši kā tehnisku terminu nelielām vēlīno viduslaiku pilīm, kas vairāk paredzētas izrādīšanai, nevis aizsardzībai.
Vispārīgi runājot, muižas nams bija feodāla muižas īpašnieka nams, kuru viņš apdzīvoja tikai reizēm, ja viņam piederēja daudzas muižas. Lai gan daudzas muižu mājas nebija celtas ar spēcīgiem nocietinājumiem kā pilis, tās bija daļēji nocietinātas: tās bija iežogotas sienās vai grāvjos. Bieži vien šajos mūros atradās arī saimniecības ēkas. Daudzām muižām bija nelielas vārtu mājas un sardzes torņi.
Muižas galvenā iezīme bija tās lielā zāle. Līdz 16. gadsimta sākumam muižu kungu mājas, kā arī mazās pilis sāka iegūt lauku kungu rezidenču raksturu un ērtības. Šīs 16. gadsimta beigās notikušās pārmaiņas radīja daudzus mazākus renesanses stilā celtus Francijas pilskungus un daudzas Elizabetes un Jakobīnes stila lauku muižas Anglijā.
Francijā franču muižas kungu mājas apzīmēšanai bieži lieto terminus château vai manoir. Maison-forte ir vēl viens franču vārds, ar ko apzīmē spēcīgi nocietinātu muižas ēku. Francijas rietumu provincēs Bretaņā un Normandijā dažām lielām muižām bija reāli aizsardzības līdzekļi.
Mūsdienās terminu muiža vai muižas nams bieži lieto, jo īpaši ārpus Eiropas, lai apzīmētu vienkārši lauku māju vai jebkuru citu māju, kas tiek uzskatīta par līdzīgu muižai, neatsaucoties uz vecumu vai vēsturisko jēdziena nozīmi.
Muiža Igaunijā.
Saistītās lapas
- Mansion
- Realitātes TV šovs, kas atveido dzīvi Edvarda laikmeta muižā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir savrupmāja?
A: Muiža ir lauku sēta, kas vēsturiski veidoja muižas vai muižas centru. Parasti tā piederēja feodālam kungam, un tikai reizēm tā bija apdzīvota.
J: Kādas bija daudzu muižu īpatnības?
A: Daudzas muižas bija daļēji nocietinātas ar mūriem vai grāvjiem, tām bija nelielas vārtu mājas un sardzes torņi. Muižas galvenā iezīme bija tās lielā zāle.
J: Kā dažas lielas Francijas pilis tika aizsargātas?
A: Francijas rietumu daļā, Bretaņas un Normandijas provincēs, dažiem lieliem īpašumiem ir reāla aizsardzība, piemēram, nocietinājumi.
J: Kad daudzām lauku muižām sāka piemist muižnieku rezidencēm raksturīgās iezīmes un ērtības?
A: 1500. gadu sākumā daudzas lauku muižas sāka iegūt muižnieku rezidenču raksturu un ērtības.
J: Kādi divi franču valodas vārdi tiek lietoti, lai aprakstītu spēcīgi nocietinātu muižu?
A: Divi franču valodas vārdi, ar kuriem apzīmē spēcīgi nocietinātu savrupmāju, ir château vai maison-forte.
J: Kā mūsdienās var lietot terminu "savrupmāja"?
A: Mūsdienās ārpus Eiropas termins "muiža" vai "muižas kungu māja" bieži tiek lietots, lai apzīmētu vienkārši lauku māju vai citu dzīvojamo ēku, kas atgādina muižu, neatsaucoties uz tās vecumu vai vēsturisko nozīmi.
