Pireneju un Austrumu departamentā ir 3 apriņķi. Savā administratīvajā organizācijā Francijas departamentos — tāpat kā daudzviet citur pasaulē — teritorija tiek iedalīta arrondissements, ko angļu valodā parasti tulko kā rajonus (angļu valodā dažos kontekstos lieto arī boroughs). Katram apriņķim ir sava administratīvā centrs — apakšprefektūra, kas pārstāv valsts centrālo administrāciju reģionālā līmenī.
Ja departamenta centrālā pilsēta — prefektūra — atrodas kādā no apriņķiem, tā vienlaikus pilda gan departamenta, gan attiecīgā apriņķa administratīvās funkcijas (t.i., darbojas kā prefektūra un apakšprefektūra vienlaikus). Apriņķi savukārt tiek tālāk iedalīti komūnās (mazākās pašvaldību vienībās); papildus administratīvā organizācija ietver arī kantonus, kuri tiek izmantoti vēlēšanu un citu administratīvu nolūku sakārtošanai.
Pyrénées-Orientales apriņķi
Šajā departamentā ir trīs apriņķi, kas savstarpēji atšķiras pēc ģeogrāfiskā rakstura, iedzīvotāju blīvuma un ekonomiskās orientācijas:
- Perpignan (Arrondissement de Perpignan) — departamenta prefektūra un lielākais apriņķis. Tā administratīvais centrs ir Perpinjana (Perpignan), kas ir reģiona politiskais un ekonomiskais centrs. Šis apriņķis aptver Roussillon līdzenumu un piekrastes joslu, kur atrodas nozīmīgi pilsētu un tūrisma centri, ostu un transporta mezgli. Perpignan apriņķī koncentrējas lielākais iedzīvotāju skaits departamentā.
- Céret (Arrondissement de Céret) — apakšprefektūras centrs ir Céret. Šis apriņķis stiepjas gar dienvidrietumu piekrasti un ielejām pie Spānijas robežas. Reģions ir pazīstams ar vinogrāfiju, lauksaimniecību un kūrortiem, kā arī ar spēcīgām katalāņu kultūras saitēm. Tā administratīvie centri apkalpo mazākas pilsētas un piejūras komūnas.
- Prades (Arrondissement de Prades) — apakšprefektūras centrs Prades atrodas iekšzemē, pie Pireneju kalnu pakājes. Šis apriņķis ir kalnaināks un mazāk apdzīvots, to raksturo meži, kalnu ainavas un tūrisms (gājēju takas, ziemas un vasaras atpūta). Prades un apkārtējās komūnas ir nozīmīgas lauksaimniecības, nacionālo parku un kultūras saglabāšanas ziņā.
Administratīvā loma un vēsturiska piezīme
Arrondissements nav pašvaldību līmeņa politiskas vienības ar savu lēmējinstitūciju — to galvenā funkcija ir valsts pārvaldes organizācija reģionālā līmenī: koordinēt valsts dienestu darbību, īstenot administratīvos aktus, nodrošināt saikni starp departamenta prefektūru un vietējām komūnām. Vairums Francijas arrondissements sistēmas sakņu meklējamas Napoleona reformās un tās nostiprinātas 19. gadsimtā.
Ja vēlaties, varu pievienot detalizētāku sarakstu ar katra apriņķa lielākajām komūnām, platību un aktuālajiem iedzīvotāju skaitiem pēc pēdējiem oficiālajiem datiem.
