Maiju kalendārs ir kalendāru un almanahu sistēma, ko izmantoja maiju civilizācijā pirmskolumbas Mezoamerikā un dažās mūsdienu maiju kopienās Gvatemalas augstienē.

Tam ir daudz kopīgu aspektu ar kalendāriem, ko izmantoja citas senākās Mezoamerikas civilizācijas, piemēram, zapotekiešu un olmeku, kā arī mūsdienu vai vēlākās civilizācijas, piemēram, miksteku un acteku kalendāri. Lai gan mezoamerikāņu kalendāra pirmsākumi nav meklējami pie maijiem, viņu vēlākie kalendāra paplašinājumi un pilnveidojumi bija vismodernākie. Kopā ar acteku kalendāriem maiju kalendāri ir vislabāk dokumentēti un vispilnīgāk izprasti.

Pamata komponenti

Maiju kalendāra centrālais mehānisms bija vairāku savstarpēji saistītu laika skaitīšanas sistēmu kombinācija, no kurām svarīgākās ir:

  • Tzolk'in — rituālais cikls ar 260 dienām, kas sastāv no 20 dienu vārdiem un skaitļu secības no 1 līdz 13. Šis cikls tika lietots rituālos un astrologiskos nolūkos.
  • Haab' — saules gads ar 365 dienām, kas sastāv no 18 mēnešiem (uinal) pa 20 dienām un papildus 5 "nepietiekamām" dienām (Wayebʼ). Haab' sekoja lauksaimniecības un saulainajam gadam.
  • Kalendāra apvienojums (Calendar Round) — kombinējot Tzolk'in un Haab', tika veidots cikls 52 Haab' gadu garumā (aptuveni 18 980 dienas), pēc kura dienu kombinācija atkārtojās.
  • Garais skaitlis (Long Count) — lineāra dienu skaitīšanas sistēma, kas ļāva precīzi datēt notikumus attālākā pagātnē vai nākotnē, izmantojot vietskaitļu sistēmu ar vietu nozīmēm (kin, uinal, tun, kʼatun, baktun). Tas bija īpaši svarīgi vēsturiskai hronoloģijai un monumentu uzrakstiem.

Maiju laika vienības un skaitīšana

Maiju laika vienības Garajā skaitlī (aptuveni) ir:

  • 1 kin = 1 diena
  • 1 uinal = 20 kin (20 dienas)
  • 1 tun = 18 uinal = 360 dienas (maijā izmantotā "gadam līdzīgā" vienība)
  • 1 kʼatun = 20 tun = 7 200 dienas
  • 1 baktun = 20 kʼatun = 144 000 dienas

Maiji izmantoja vigesimālo (bāze-20) skaitīšanas sistēmu ar vietu nozīmēm, un viņiem bija attīstīta vietskaitļu koncepcija, tostarp neatkarīgi izgudrots nulles jēdziens, kas bija būtisks precīzai datēšanai.

Rakstība, kodičeki un astronomija

Maiju kalendāri palikuši dokumentēti gan uz akmens stēlām un arhitektūras elementiem, gan šaubu gaismā saglabātajos kodusos (piemēram, Dresdenes kodex, Madrīdes kodex, Parīzes kodex). Šajos avotos redzamas ne tikai datēšanas sistēmas, bet arī astronomiskas tabulas — it īpaši Venēras cikla, saules un Mēness ciklu prognozēm, kā arī eklipsu norādījumiem. Maiju astronomiskās prognozes bija pārsteidzoši precīzas, un tās tika sasaistītas ar rituāliem un lauksaimniecības cikliem.

Praktiskā un kultūras nozīme

Maiju kalendāri kalpoja daudzām funkcijām:

  • reģistrēja vēsturiskus notikumus (cīnīšanās, varenie valdnieki, templu celtniecība) uz stēlām un paneliem;
  • vadīja rituālus un svētku laiku saskaņā ar Tzolk'in ciklu;
  • palīdzēja plānot sējas un novākšanas darbus, sasaistot lauksaimniecību ar sezonālajām zīmēm;
  • funkcionēja kā politiskais un ideoloģiskais instruments, jo precīzi datēti uzraksti nostiprināja valdnieku leģitimitāti un saikni ar kosmisko kārtību.

Hronoloģija un korelācija ar mūsu hronometru

Lai pārvērstu Maiju Garā skaitļa datumus par mūsdienu Gregora kalendāra vai Jūlija dienām, pētnieki izmanto korelācijas konstantes. Visplašāk pieņemtais variants ir Goodman–Martínez–Thompson (GMT) korelācija, kuras vērtība bieži tiek norādīta kā 584283 (Jūlija dienu skaitījums), taču korelācija joprojām ir diskutēts jautājums akadēmiskajā literatūrā.

Mūsdienu lietošana un maldīgi uzskati

Dažas mūsdienu maiju kopienas joprojām izmanto tradicionālās kalendāru prakses, īpaši rituālos un kopienas ceremonijās, galvenokārt Meksikas dienvidos, Gvatemalā un Belizā. Zināšanas par maiju kalendāru šodien tiek pētītas un atjaunotas arī ar etnogrāfiskiem un lingvistiskiem pētījumiem.

Populārā kultūrā plaši izplatījās maldīgs uzskats, ka 2012. gada 21. decembris (beigas 13. baktunam pēc dažām interpretācijām) būtu pasaules gals. Tas ir pārpratums — Garā skaitļa cikla beigas vai pāreja tika saprastas kā perioda beigu un jauna cikla sākumu simbolika, nevis kosmiska iznīcība. Maiju ieraksti un pētniecība rāda, ka garie cikli kalpoja hronoloģiskai un ceremonālai funkcijai, nevis kā vienreizējs pasaules gala pareģojums.

Reģionālās variācijas un pētniecība

Ir svarīgi atzīt reģionālās un laika variācijas: dažādos Mezoamerikas centros pastāvēja atšķirības dienu nosaukumos, skaitīšanas paradumos un rituālajos pielietojumos. Arheoloģija, epigrafika un etnogrāfija turpina atklāt jaunus datus — tulkojot uzrakstus uz stēlām, pētot kodexus un veicot radiokarbonu datēšanu, zinātnieki arvien precizē maiju hronoloģiju un kalendāra funkcijas.

Maiju kalendārs ir komplekss, daudzslāņains laika uzskates un zināšanu kopums, kas apvieno astronomiju, reliģiju, politiku un lauksaimniecību. Tas sniedz būtisku ieskatu mezoamerikāņu sabiedrību domāšanā par laiku, vēsturi un kosmisko kārtību.