Meet Me in St. Louis (1944) — MGM muzikālā filma ar Džūdiju Gārlendu
Uzzini par 1944. gada MGM muzikālo šedevru "Meet Me in St. Louis" — Džūdija Gārlenda, režisors Vinsente Minelli un ikoniskās dziesmas "The Trolley Song" un "Have Yourself a Merry Little Christmas".
"Meet Me in St. Louis" ir 1944. gada MGM muzikāla filma, kas notiek Sentluisā (Misūri) Luiziānas pirkuma izstādes (1904. gada Pasaules izstādes) gaidīšanas laikā. Stāsts fokusējas uz Smithu ģimeni un viņu ikdienu, attiecībām un svētku tradīcijām gada ritumā. Filmā galvenās lomas atveido Džūdija Gārlenda (kā Esther), Margareta O'Braiena (kā Tootie), kā arī citi spēcīgi ansambļa locekļi. Garlande izpilda tādas dziesmas kā "The Trolley Song" un "Have Yourself a Merry Little Christmas", kas abas kļuva par plaši atzītiem hitiem un mūzikas klasiku.
Sižets
Filma attēlo vienkāršu, bet bagātīgu ģimenes dzīvi Sentluisā, sastādot epizodes no dažādiem gada laikiem — no ziedēšanas pavasarī līdz ziemas svētkiem un Luiziānas pirkuma izstādei. Galvenā sižeta līnija iekļauj jaunās Esther pieaugšanu, viņas draudzību un pirmās mīlas sajūtas, kā arī ģimenes rūpes par iespēju pārcelties uz citu pilsētu un to, kā šāds lēmums ietekmētu katru mājinieku. Filma balansē starp sirsnīgu, humora pilnu ikdienas dzīvi un brīžiem emocionāliem, pat melanholiskiem motīviem.
Mūzika un dziesmas
Filmas mūzika ir viens no tās spēcīgākajiem elementiem. Vairākas dziesmas, īpaši "The Trolley Song" un "Have Yourself a Merry Little Christmas", kļuva par neatņemamu daudzu paaudžu mantojumu. Lai gan dziesvu autori nav minēti šajā rakstā, ir zināms, ka filmu repertuārā ietilpa arī tādas populāras dziesmas kā "The Boy Next Door". "Have Yourself a Merry Little Christmas" īpaši izcēlās — tā kļuvusi par Ziemassvētku klasiku, kuru ir ierakstījuši daudzi mākslinieki visā pasaulē. Oriģinālajā dziesmas versijā bija tumšāks noskaņojums, un Džūdija Gārlenda lūdza mīkstināt tekstu, lai tas atbilstu filmas noskaņai; rezultātā radās tagad ierastās un sirsnīgās rindas.
Veidošana un režija
Filmas režisors ir Vinsente Minelli, kurš ar savu izteiksmīgo, vizuāli bagāto stilu radīja nostalģisku, reizēm sapņainu gaisotni. Uz filmēšanas laukuma Minelli iepazinās ar Džūdiju Gārlendu; viņi vēlāk apprecējās (1945. gadā). Minelli izmantoja krāsas, kompozīciju un skatuves inscenējumu, lai radītu gan siltas, mājīgas ainas, gan brīžiem sirreālu, nedaudz tumsnēju noskaņu, kas filmai piešķir papildu dziļumu.
Uznemšana, kritika un apbalvojumi
Filma guva plašu publikas un kritiķu atzinību. Tā tika nominēta vairākām Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominācijām, tostarp par krāsu operatora darbu, mūziku, muzikālā filma skaņdarbu un scenāriju, kā arī par dziesmu "The Trolley Song". Kritiķi atzīmēja gan filmas muzikālo līmeni, gan Minnelli darba manieri; kā rakstīja Ričards Šikels 2005. gadā: "Tajā bija brīnišķīgas dziesmas [un] mīļi neeirotiska Džūdijas Gārlendas loma... Neskatoties uz nostalģisko šarmu, Minelli piešķīra šim darbam sapņainu, brīžiem sirreālu, tumšumu, un dažiem no mums tas joprojām ir lieliskākais no amerikāņu kino mūzikliem".
Mantojums
1994. gadā filma tika iekļauta ASV Nacionālajā filmu reģistrā kā kultūrvērtība, kas ir saglabājama nākotnei. Amerikas Kinoinstitūts ierindoja filmu 10. vietā AFI's Greatest Movie Musicals, savukārt divas filmas dziesmas iekļuva AFI sarakstā AFI 100 Years...100 Songs ("The Trolley Song" 26. vietā un "Have Yourself a Merry Little Christmas" 76. vietā). Filma turpina iedvesmot skatītājus un mūziķus, un tās dziesmas ik gadu atgriežas Ziemassvētku raidījumos un koncertos.
Vērtējums un ietekme
"Meet Me in St. Louis" tiek uzskatīta par klasisku piemēru tam, kā muzikālais kino var apvienot ģimenes drāmu, svētku noskaņu un izcilu skatuves performanci. Džūdijas Gārlendas sniegums filmā nostiprināja viņas statusu kā vienas no 20. gadsimta mūzikas un kino ikonām. Filmas kombinācija no siltas nostalģijas, atmiņu ainu un finansiāli pievilcīgas izpildes padarīja to par vienu no pamanāmākajiem MGM mūzikliem.
Filmas pamatā ir Sallijas Bensones stāstu sērija, kas pirmo reizi tika publicēta žurnālā The New Yorker un vēlāk apkopota romānā 5135 Kensington. Šie literārie avoti deva filmai tās siltumu un detaļām bagāto ģimenes psiholoģiju, kas kinematogrāfiskā valodā tika pārvērsta par mūžīgu kinoklasiku.
Meklēt