Džūdija Garlande (1922. gada 10. jūnijs - 1969. gada 22. jūnijs) bija amerikāņu aktrise, dziedātāja un aktrise. Starptautisku slavu ieguva kā aktrise muzikālās un dramatiskās lomās, kā ierakstu māksliniece un uz koncertskatuves. Viņa saņēma Jubilejas Kinoakadēmijas balvu un saņēma Zelta globusa balvu. Viņa ir arī Grammy balvas un īpašās Tony balvas ieguvēja. Viņa tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Labākā aktrise" par lomu filmas "Dzimusi zvaigzne" pārtaisījumā. Viņa saņēma arī nomināciju "Labākā otrā plāna aktrise" par lomu 1961. gada filmā "Spriedums Nirnbergā". Viņa bija jaunākā persona, kurai piešķirta Sesila B. DeMila balva par mūža ieguldījumu kino industrijā.
Agrīnā dzīve un sāncensība
Džūdija Garlande dzimusi kā Frances Ethel Gumm 1922. gada 10. jūnijā Amerikas Savienotajās Valstīs. Bērnībā viņa kopā ar abām vecākajām māsām uzstājās vodevillā, kur attīstīja dziedāšanas, dejošanas un skatuves spēles prasmes. Pusaudža gados viņa noslēdza līgumu ar Metro-Goldwyn-Mayer, kas iezīmēja pāreju no varietē uz lielo studiju kino un platekrāna slavu.
Filmu karjera un lielākie panākumi
Ar studijas atbalstu Garlande uzņēma vairāk nekā divus desmitus MGM filmu un parādījās dažādos žanros — galvenokārt muzikālās un drāmas lomās. Deviņās no šīm filmām viņa piedalījās kopā ar Miki Rūniju. Viņas slavenākā loma ir 1939. gada "Oza zemes burvis", kur viņa atveidoja Dorotiju — lomu, kas kļuva par kino klasiku un visu laiku pazīstamu ikonu.
Garlande strādāja ar MGM apmēram 15 gadus un paralēli filmēšanai regulāri uzstājās arī koncertskatuvē. Viņas dēļambos ieraksti un koncertieraksti guva milzīgu popularitāti; īpaši nozīmīgs bija albums "Judy at Carnegie Hall" (1961), kas kļuva par vienu no ievērojamākajiem koncertierakstiem un ieguva vairākas Grammy balvas, nostiprinot viņas reputāciju arī kā izcilai ierakstu māksliniecei.
Balvas un atzinības
Garlande saņēma īpašu Kinoakadēmijas atzinību par bērnu un jauno izpildītāju sasniegumiem (Jubilejas/Speciālo Kinoakadēmijas balvu), kā arī vairākas citas prestižas nominācijas un balvas. Viņas ieraksti ir iekļauti Grammy vēsturē, un viņai 1997. gadā pēc nāves piešķīra Grammy balvu par mūža sasniegumiem. Amerikas Kinoinstitūts 1999. gadā ierindoja viņu starp izcilākajām sieviešu zvaigznēm amerikāņu kino vēsturē.
Personīgā dzīve, veselības un finanšu problēmas
Garlande visu mūžu saskārās ar personiskām grūtībām. Studijas un filmu vadītāji bieži kontrolēja viņas ārieni un karjeru, prasot svara zudumu un mainot izskatu, kas pasliktināja viņas pašvērtējumu un psihisko labsajūtu. Lai gan izrādes un filmas deva slavu, spiediens un intensīvais darba režīms veicināja atkarību no nomierinošām un tonizējošām zālēm — problēma, kas viņu pavadīja lielu daļu karjeras.
Finanšu jomā viņa saskārās ar sarežģījumiem — laika gaitā uzkrājās parādi, tostarp nesamaksāti nodokļi. Privātajā dzīvē Garlande bija precējusies piecas reizes; pirmās četras laulības beidzās ar šķiršanos. No laulībām viņai ir trīs bērni: Liza Minelli (ar režisoru Vincente Minnelli), kā arī Lorna Lufta un Džoijs Lufts (ar producentu Sidney Luftu).
Nāve un mantojums
Garlande nomira 1969. gada 22. jūnijā Londonā 47 gadu vecumā, pēc nejaušas zāļu pārdozēšanas. Viņas nāve bija liels zaudējums gan kino, gan mūzikas pasaulē; tomēr viņas mākslinieciskais mantojums turpināja ietekmēt jaunas paaudzes. Daudzi viņas ieraksti ir iekļauti Grammys un citu hroniku godinājumos, un viņas dzīve un darbs joprojām tiek pētīti un pieminēti gan profesionāļu, gan fanu vidū.
Džūdijas Garlandes stils, balss un skatuves klātbūtne padarīja viņu par vienu no 20. gadsimta izcilākajām izpildītājām. Viņas karjera aptver plašu spektru — no vaudevila uz kino, no ierakstiem uz lielajām koncertzālēm — un viņas ietekme saglabājas mūsdienu kultūras atmiņā.