Mezoni
Mezoni ir neticami mazas subatomāras daļiņas, kas sastāv no viena kvarka un viena antikvarka. Antikvārki ir parastā kvarka antimateriālais pretstats, kas nozīmē, ka sekundes daļas laikā kvarks un tā antikvarks viens otru iznīcina, radot tikai enerģiju. Tā kā antimaterijas kvarkiem ir pretējs spins nekā parastajiem kvarkiem, to spini var viens otru iznīcināt, tādējādi veidojot daļiņu, kas līdzinās Higsa bozonam. Mezona nosaukums cēlies no grieķu vārda "mesos", kas nozīmē vidus. Tas tāpēc, ka pirmo atklāto mezonu masas bija starp vieglo daļiņu, piemēram, elektronu, ko sauc par leptoniem, un smago daļiņu, piemēram, protonu, ko sauc par barjoniem, masām.
Mezonu spins
Mezoni ir hadroni, kas vienkārši nozīmē, ka tie sastāv no kvarkiem. Tā kā kvarkiem ir dažādi frakcionālie lādiņi, mezoniem var būt lādiņi. Tomēr kvārku lādiņi var izlīdzināties, veidojot bez lādiņa mezonu. Pārējie hadronu saimes locekļi ir pazīstami kā barjoni, kas sastāv no trim kvarkiem. Tā kā visiem kvarkiem ir 1/2 spina, trīs no tiem nekad nesummēsies līdz veselam spinam. Vesels spins ir vienkārši 0, 1 vai 2. Daļiņas ar veselu spinu sauc par bozoniem, kas atbilst Bosa-Einšteina statistikai. Tas nozīmē, ka vairāk nekā viens bozons vienlaikus var atrasties vienā un tajā pašā telpas punktā. Tomēr mezonu veido viens kvarks un viens antikvarks, kuriem katram nav veselskaitļa spina. Daļiņām, kurām nav veselskaitļa spina, ir 1/2 vai 3/2 spins. Šīs daļiņas ar 1/2 spina sauc par fermijoniem, jo tās atbilst Fermī-Diraka statistikai. Tas nozīmē, ka vienā un tajā pašā laikā vienā un tajā pašā telpas punktā var atrasties ne vairāk kā viens fermions. Visi zināmie barjoni un kvarki (un antikvarki) ir fermioni, bet visi mezoni ir bozoni. Tas var būt ļoti mulsinoši, jo tas nozīmē, ka vienā un tajā pašā laikā vienā un tajā pašā telpas punktā var atrasties vairāk nekā viens mezons, bet kvarki, kas veido mezonus, nevar vienlaikus atrasties vienā un tajā pašā telpas punktā.
Mezonu radīšana
Visbiežāk mezonus dabiskā ceļā mēs atrodam, kosmiskajiem stariem mijiedarbojoties ar matēriju. Šo procesu var atkārtot daļiņu paātrinātājos, kas sadala augstas enerģijas kvarkus un antikvarkus. Tomēr mezoni ir ļoti nestabili un ātri pārvēršas par citām daļiņām. Uzlādēti mezoni var sadalīties elektronos un neitrīnos, bet neuzlādēti mezoni var sadalīties fotonos. Tā kā antimatērija iznīcina matēriju, rodas liels enerģijas daudzums. Enerģija rodas pēc vienādojuma E=mc2 .
| · v · t · e Daļiņas fizikā | |||||||||||||
| |||||||||||||
| Kompozīts |
| ||||||||||||
| |||||||||||||
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mezoni?
A: Mezoni ir neticami mazas subatomāras daļiņas, kas sastāv no viena kvarka un viena antikvarka.
J: Kas ir antikvārks?
A: Antikvārks ir parastā kvarka antimateriālais ekvivalents.
J: Kā mijiedarbojas kvārku un antikvārku spini?
A: Kvārku un antikvārku spini var savstarpēji izjaukties, tādējādi veidojot daļiņu, kas līdzinās Higsa bozonam.
J: No kurienes cēlies nosaukums "mezons"?
A.: Mezona nosaukums cēlies no grieķu vārda "mesos", kas nozīmē vidus.
J: Kāpēc mezoniem tika dots šāds nosaukums?
A: Mezoniem šādu nosaukumu deva tāpēc, ka pirmo atklāto mezonu masas bija starp vieglo daļiņu, piemēram, elektronu, ko sauc par leptoniem, un smago daļiņu, piemēram, protonu, ko sauc par barjoniem, masām.
J: Kas ir leptoni?
A: Leptoni ir vieglas daļiņas, piemēram, elektroni.
