Meteoru lietus — definīcija, cēloņi un pazīstamākās plūsmas
Uzzini, kas ir meteoru lietus, kā veidojas meteoroīdu plūsmas un kad vērot slavenākos notikumus (Perseīdi, Leonīdi) — definīcija, cēloņi un pazīstamākās plūsmas.
Meteoru lietus ir debess notikums, kad no aptuveni viena punkta debesīs — tā sauktā radianta — šķietami izlido daudzi meteori. Šos meteorus izraisa meteoroīdi, kas Zemes atmosfērā ielido ārkārtīgi lielā ātrumā pa paralēliem ceļiem; mēs tos redzam kā spožas svītras, jo gaisa molekulas aizdegās ap meteoroīdu, izraisot jonizāciju un starojumu. Lielākā daļa meteoru ir mazāki par smilšu graudiņu, tāpēc gandrīz visi tie sadeg un nekad nenonāk uz Zemes virsmas, tomēr reizēm gadās lielāki fragmenti, kas izceļas kā spožas "ugunspērles" (fireballs) un retos gadījumos var izdzīvot līdz zemei kā meteorīti.
Cēloņi un veidošanās
Meteoru lietus rodas, kad Zeme šķērso blīvu meteoroīdu plūsmu — parasti komētas vai lielāka asteroīda atlūzu — kas ir izkliedējušies pa orbitu. Komētas, kas bieži tiek raksturotas kā "netīras sniega bumbas", sastāv no ledus, putekļiem un iežiem; kad komēta pietuvojas Saulei, daļa ledus iztvaiko un izmet meteoroīdus. Tie izkliedējas pa komētas orbītu, veidojot tā dēvēto "putekļu taku", kas pēc tam var tikt šķērsota Zemes orbīta.
Lielākā daļa īslaicīgo meteoru lietus ir rezultāts komētas vai asteroīda sadalīšanās epizodēm un atlūzu daļējas dezintegrācijas. Piemēram, Kvadrantīdi un Geminīdi radās no attiecīgi 2003 EH1 un 3200 Phaethon, kas visdrīzāk ir bijuši asteroīdam līdzīgi objekti, kas apmēram pirms dažiem simtiem līdz tūkstošiem gadu saplēšas un atbrīvo lielu daudzumu putekļu un akmeniņu. Šādas atlūzas var salīdzinoši ātri sadalīties un izplatīties pa orbītu, radot blīvus plūsmas laukus.
Kā meteoru lietus atšķiras no "vētrām"
Meteoru lietus intensitāti bieži mēra ar zenītidālo stundu skaitu (ZHR — zenithal hourly rate), kas norāda, cik daudz meteoru varētu redzēt idealizētos apstākļos (tumšs lauks, radiants zenītā). Dažkārt, kad Zeme saskaras ar ļoti blīvu putekļu taku, notiek meteoru vētras ar tūkstošiem meteoru stundā. Tieši tādas Leonīdu vētras 19. gadsimtā un citos gados radīja plašu uzmanību un terminu "meteoru lietus".
Pazīstamākās plūsmas
- Perseīdi — viens no redzamākajiem gada meteoru lietiem, kuru maksimums bieži iestājas ap 12. augustu; dažkārt tiek novērotas vairākas desmitas meteoru stundā, bet labākos gados arī vairāk par simtu.
- Leonīdi — maksimums ap 17. novembri; aptuveni reizi 33 gados var rasties ļoti aktīvas vētras, kad stundā parādās tūkstošiem meteoru. Pēdējo gadu aktīvākās izpausmes novērotas arī 1999., 2001. un 2002. gadā, bet lielākā aktivitāte parasti ir sporādiska un atkarīga no Zemes šķērsojamā putekļu svara un blīvuma.
- Geminīdi — ziemas plūsma, kas parasti dod stabilu un daudzveidīgu aktivtāti; tās avots ir objekts 3200 Phaethon, kas vispārīgā izskatā atgādina asteroīdu.
- Kvadrantīdi — īslaicīgs, bet ļoti intensīvs maksimums janvāra sākumā; saistīts ar 2003 EH1.
Kā novērot meteoru lietus — praktiski padomi
- Izvēlieties tumšu vietu ar labu redzamību uz austrumiem/pamali atkarībā no radianta; mazgais mēness un mazs gaismas piesārņojums palielina redzamību.
- Labākais laiks ir pēc vidējā nakts (ap un pēc pusnakts) līdz rīta krēslam, jo Zeme savā kustībā "saņem" vairāk daļiņu un radiants aug debesīs.
- Dodiet acīm vismaz 20–30 minūtes pierast pie tumsas; izmantojiet atsevišķu, ērtu skatu, nevis ilgi skatieties caur teleskopu — meteori parādās visā plašā debesu laukā.
- Ja iespējams, novērošanai izmantojiet mākoņu un laika prognozi, kā arī rīkus, piemēram, NASA vai astronomijas biedrību lapas, kas aprēķina paredzamo ZHR jūsu novērošanas vietai.
Terminoloģija un drošība
Dažas svarīgas lietas, ko vērts zināt: meteoroīds ir kosmisks ķermenis orbītā; meteors ir tā ietekme atmosfērā, ko mēs redzam; meteorīts ir fragments, kas nonāk uz Zemes. Spēcīgi fireball tipa meteori var radīt skaņas un redzamas pēdas atmosfērā, bet tie reti rada bīstamas sekas uz zemes, izņemot izolētus meteorītu kritienus.
Apkopojot — meteoru lietus ir ne tikai vizuāli iespaidīgs dabas fenomens, bet arī vērtīgs instruments, lai pētītu Saules sistēmas vēsturi, komētu un asteroīdu sastāvu un to dezintegraācijas procesus. Regulāri un plānoti novērojumi palīdz saprast, no kurienes nāk konkrētas plūsmas, cik blīvas ir putekļu takas un kā tās laika gaitā mainās.
Divi Orionīdu meteori un Piena ceļš
Meteoru lietus kartē. Tā kā meteoru lietus daļiņas virzās pa paralēliem ceļiem ar vienādu ātrumu, novērotājam šķiet, ka tās nāk no viena punkta debesīs.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir meteoru lietus?
A: Meteoru lietus ir notikums, kad no viena nakts debess punkta izlido daudzi meteori. Šos meteorus izraisa meteoroidi, kas Zemes atmosfērā ielido ļoti lielā ātrumā pa paralēliem ceļiem, un lielākā daļa no tiem sadeg, pirms sasniedz Zemes virsmu.
J: Kas izraisa meteoru lietus?
Atbilde: Meteoru lietus ir Zemei līdzīgas planētas un komētas atlūzu plūsmas mijiedarbības rezultāts. Komētai riņķojot ap Sauli, daļa tās ledus iztvaiko, atbrīvojot meteoroidus, kas izplatās pa visu komētas orbītu, veidojot blīvu meteoroidu plūsmu.
J. Kāds ir visredzamākais meteoru lietus vairumā gadu?
A: Perseīdi parasti ir visredzamākais meteoru lietus lielākajā daļā gadu, un katru gadu 12. augustā to maksimums ir vairāk nekā viens meteors minūtē.
J: Ar ko īpašs ir Leonīdu meteoru lietus?
A: Leonīdu meteoru lietus maksimumu sasniedz katru gadu ap 17. novembri, un aptuveni ik pēc 33 gadiem tas izraisa lielu vētru ar tūkstošiem meteoru stundā. Pirmo reizi tas tika pamanīts 1833. gada vētras laikā, kad tika pamanīts, ka visi meteori, šķiet, izstaro netālu no Gamma Leonis zvaigznes.
J. Kā es varu uzzināt, cik daudz meteoru ir redzami no manas atrašanās vietas?
A: NASA ir izveidojusi rīku, kas ļauj aprēķināt, cik daudz meteoru stundā var redzēt no jūsu atrašanās vietas.
Meklēt