3200 Faetons, dažkārt kļūdaini rakstīts Faetons, ir Apolona asteroīds un tiek uzskatīts par mirušu komētu — pārveidojušos ķermeni, kas vairs nerāda tipisku komētas aktivizāciju, tomēr reiz ir atstājis pietiekami daudz putekļu, lai radītu meteoru lietu.

Atrādīšana un klasifikācija

Par šo objektu tika paziņots 1983. gada 14. oktobrī IAUC 3878, pēc optiskā apstiprinājuma, ka tas izskatās pēc asteroīda. Tas bija pirmais asteroīds, ko atklāja kosmosa kuģis (Infraroudo staru observatorija IRAS), un pēc tam sekoja zemes novērojumi, kas precizēja tā orbītu un īpašības. Phaethon tiek dēvēts arī par 1983 TB (proporcionālais apzīmējums) un kopš tam ir numurēts kā 3200.

Orbits un pieeja Saulei

Faetona orbīta ir ļoti izstiepta un ekscentriska — tas ir Merkurija, Venēras, Zemes un Marsa krustnesis. Tam ir ārkārtīgi zems perihelijs, t.i., attālums līdz Saulei perihēlija brīdī, tikai 0,140 AU, kas ir mazāk nekā puse no Merkurija perihelija attāluma. Tāpēc Faetons pietuvojas Saulei tuvāk nekā jebkurš cits numurēts asteroīds.

Orbītas elementi norāda uz lielu ekscentricitāti (aptuveni 0,89) un relatīvi lielu slīpumu pret ekliptiku (ap 22°). Tā semimajor ass ir aptuveni 1,27 AU, kas kopā ar lielo ekscentricitāti padara orbītu ļoti "stiepītu". Šī ekscentriskā orbīta ļauj Faetonam ik pa laikam ļoti pietuvoties Zemei — tas tika novērots 2007. gada 10. decembrī aptuveni 18,1 Gm attālumā no Zemes. Nākamās zināmās tuvas pieejas ir gaidāmas 2017., 2050. un 2060. gadā; vēl tuvāka pieeja plānota 2093. gada 14. decembrī, kad tas šķērsos aptuveni 0,0198 AU (~3,0 Gm) no Zemes.

Fiziskās īpašības un virsmas aktivitāte

  • Diametrs: aptuveni 5,10 km (diametrs).
  • Spektrālais tips: tumšā, blušā spektra pazīmes (bieži klasificēts kā B/F tipa asteroīds), kas liecina par akmeņainu virsmu ar zemu līdz vidēju albedo.
  • Rotācijas periods: aplēsts apmēram 3,6 stundas, kas nozīmē samērā ātru griešanos.
  • Virsmas temperatūra perihēlija laikā var sasniegt aptuveni 1025 K (apmēram 750 °C), dažkārt norāda arī ap ~1400 °F, kas nodrošina intensīvu termisko stresa režīmu.

Šādas augstas temperatūras pie Saulei tuvā perihelija veicina termisko drupināšanos un akmens fragmentāciju, kas var atbrīvot putekļus un sīkus graudus, lai gan Faetonam nav klasiskām komētām raksturīgu sublimējošu ledus izdalījumu. Tieši tāpēc to bieži dēvē par "mirušu komētu" — objekts, kurā gaistošās vielas gandrīz iztvaikušas, bet putekļu atbrīvošana var notikt citas mehānismu (termo-mehāniskas plaisāšanas, elektrostatisks izsviests materiāls utt.) rezultātā.

Saites ar meteoru lietu un novērojumi

Faetonam pieskaita Geminīdu meteoru lietu pēcnācēja lomu — Geminīdi ir viena no gada spēcīgākajām meteoru lietām, un to savienojums ar Faetonu padara to par īpaši interesantu objektu, jo parasti meteoru lietas saista ar komētām. Novērojumi ar kosmiskiem instrumentiem (piemēram, NASA STEREO) ir uzrādījuši īslaicīgu putekļu "asti" ap Faetonu, kad tas iet cauri perihelijam, kas liecina par putekļu atbrīvošanos, bet ne klasiska komētas aktivitāte.

Potenciālais drauds un turpmākās izpētes

Kaut arī Faetons ir tuvs Zemes ceļš objekts un tiek rūpīgi uzraudzīts, tā ietekmes iespējamība tuvākajā nākotnē tiek uzskatīta par zemu. Tomēr objekta tuvie piegājieni padara to par nozīmīgu izvēli gan zinātniskiem pētījumiem, gan potenciāliem nākotnes izpētes lidojumiem.

Ir plānotas (un apspriestas) misijas, kuru mērķis ir Faetonu apraidīt vai paveikt tuvo lidojumu, lai izpētītu tā virsmu un izcelsmi, vienlaikus noskaidrojot, kā tieši tas rada Geminīdu putekļus. Pētījumi par Faetonu palīdz saprast pāreju starp komētu un asteroīdu populācijām un procesiem, kas ietekmē nelielos ķermeņus Saules sistēmā.