Morālais risks — definīcija, cēloņi un piemēri ekonomikā

Morālais risks — kas tas ir, kā rodas un reāli piemēri ekonomikā. Uzzini cēloņus, sekas un praktiskas metodes morālā riska mazināšanai.

Morālais risks ir ekonomikas termins, kas apraksta situāciju, kad cilvēks vai institūcija pieņem riskantus lēmumus, jo iespējamās negatīvās sekas vai izmaksas tiks daļēji vai pilnībā pārliktas uz kādu citu. Kā to vienkārši raksturojis Pols Krugmans, morālais risks rodas, ja viens cilvēks izvēlas, cik lielu risku uzņemties, bet cits maksā sekas, ja kaut kas noiet greizi. Tā rezultātā uzvedība var mainīties — riska ņēmējs kļūst mazāk piesardzīgs, jo viņam nav pilnas atbildības par iznākumu.

Cēloņi un mehānismi

• Asimetriska informācija: ja viena puse zina vairāk par sava rīcības raksturu vai risku nekā otra puse (piemēram, aizdevējs nezina, cik riskantas ir aizņēmēja investīcijas), parādās iespēja uzņemties pārmērīgu risku.
• Saprātīga pārvietošana ar izmaksām: ja zaudējumi tiek segti no trešās puses (apdrošinātāja, valsts budžeta, akciju ieguldītājiem), tas maina incentives rīkoties piesardzīgi.
• Princips-aģents problēma: menedžeri (aģenti) var rīkoties citādi nekā īpašnieki (principāļi), ja viņiem ir iemesls izvēlēties riskantākas stratēģijas (piemēram, bonusu sistēma, kas atlīdzina īstermiņa peļņu).

Piemēri ekonomikā

Piemērs: Persona iegādājas apdrošināšanu pret automašīnas zādzību. Pēc tam, kad persona ir iegādājusies aizsardzību pret šāda veida zaudējumiem, tā var būt mazāk piesardzīga, slēdzot savu automašīnu. Šādā gadījumā tas ir sava veida morālais risks. Par paredzamajām transportlīdzekļa zādzības sekām tagad daļēji atbild apdrošināšanas sabiedrība. Vai persona izrādīs tādu pašu piesardzību, aizslēdzot automašīnu, neatkarīgi no tā, vai ir apdrošināšana vai apdrošināšanas polise?

• Apdrošināšana: cilvēki ar pilnu segumu var mazāk rūpēties par zaudējumu novēršanu (piemēram, atstāt vērtīgas mantas nesargātas), tādēļ apdrošinātāji izmanto pašrisku (deductibles), kopmaksājumus un bonusus par bezzaudējumu periodiem, lai mazinātu morālo risku.
• Banku un finanšu sektors: ja bankas vai finanšu institūcijas uzskata, ka tās tiks glābtas valsts (bailouts), tās var uzņemties pārmērīgus riskus. Šādu uzvedību daļēji veicināja 2008. gada finanšu krīze, kad dažas lielas institūcijas sagaidīja valsts iejaukšanos.
• Aizdevumi un kredīti: aizņēmējs var veikt riskantas investīcijas, ja viņš paredz, ka zaudējumi tiks segti no kreditoru vai apdrošinātāju puses; arī kredītdevēji var pazemināt piesardzību, ja aizdevuma noteikumi nav stingri.
• Darba tirgus: darbinieki, kuriem ir ļoti aizsargātas darba vietas vai lielas atlaišanas kompensācijas, var samazināt darba intensitāti vai mazāk aktīvi meklēt jaunas iespējas; pretējā gadījumā pārāk stingra atlīdzību saistība var novest pie riskantām īstermiņa lēmumu pieņemšanas.
• Veselības aprūpe: pacienti ar pilnu veselības segumu var biežāk izmantot pakalpojumus vai mazāk rūpēties par profilaksi; lai to mazinātu, izmanto līdzmaksājumus un ārstu norādījumu izskaidrošanu.

Kā mazināt morālo risku

• Kontraktu un atlīdzību pārveidošana: piemēram, bonusu sistēmas, akciju opcijas vadībai, kas sasaista atalgojumu ar ilgtermiņa rezultātiem.
• Pašriska (deductible) un līdzmaksājumi: apdrošināšanas polišu prasmes liek cilvēkiem saglabāt piesardzību.
• Uzraudzība un pārredzamība: neatkarīga revīzija, uzraudzības institūcijas un informācijas atklāšana samazina asimetriju un slēptos riskus.
• Kapitāla prasības un rezerves: finanšu regulējums (piemēram, banku kapitāla prasības, stress test) samazina iespēju, ka zaudējumi tiks nodoti citiem.
• Nosacījumu stingrība un sankcijas: soda mehānismi par krāpšanu vai negodīgu rīcību uzlabo atbildību.
• Finanšu izglītība un informācijas uzlabošana: labāka izpratne par riskiem un sekām palīdz indivīdiem pieņemt apzinātākus lēmumus.

Sekas un politikas nozīme

Morālais risks var samazināt tirgu efektivitāti, palielināt izmaksas un radīt sistēmiskus riskus (kad problēmas vienā sektorā izplatās visā ekonomikā). Politikas veidotājiem ir jāatrod līdzsvars starp sociālo aizsardzību (piemēram, apdrošināšana, glābšanas mehānismi krīzes gadījumā) un mehānismiem, kas saglabā atbildību un stimulē piesardzīgu rīcību.

"Morālais risks" ir sava veida apgrieztais stimuls (perversais stimuls).

Kopumā, lai efektīvi risinātu morālo risku, nepieciešama kombinācija no pareizi noformētiem līgumiem, regulēšanas, pārredzamības un stimulējošām sistēmām, kas atbilst ilgtermiņa mērķiem un atbildības principiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir morālais risks?

J: Kāds ir morālā kaitējuma piemērs?

J: Kurš radīja terminu "morālais risks"?

Vai morālais risks ir pozitīva vai negatīva situācija?

J: Vai morālais risks var rasties arī situācijās, kas nav saistītas ar finansēm?

J: Kā var novērst morālo risku?

J: Kas ir pretējs morālajam riskam?

Meklēt pēc burta