NGC — Jaunais vispārējais katalogs: 7840 zvaigžņu un miglāju objekti
Atklāj NGC — Dreijera 7840 dziļās debess objektu katalogu: miglāji, zvaigžņu kopas un vēsturiski labojumi, obligāti amatieru astronomiem un kosmosa interesentiem.
Jaunais vispārējais miglāju un zvaigžņu kopu katalogs (saīsināti NGC, angļu: New General Catalogue) ir plašs miglāju, zvaigžņu kopu un citu "dziļās debess" objektu saraksts. Tas ietver 7840 objektus, kas parasti tiek saukti par NGC objektiem. Katalogu 1888. gadā sastādīja Džons Luiss Emīls Dreijers; viņa darbs apkopoja 19. gadsimta un agrīnā 20. gadsimta novērojumus un kļuva par vienu no svarīgākajiem resursiem amatieru un profesionālajai astronomijai.
NGC ieraksti balstījās uz daudzu novērotāju datiem, tostarp plašiem Viljama Heršela (Viljams Heršels (William Herschel)) un viņa dēla novērojumiem, kā arī citu observatoriju rezultātiem. Vēlāk Dreijers publicēja arī Index Catalogues (IC I un IC II), kas paplašināja NGC sarakstu, pievienojot aptuveni 5000 jaunus objektus.
NGC iekļauj ļoti dažādus debesu objektus:
- galaktikas (spirālveida, eliptiskās, neregulārās),
- miglāji (izkliedes, emisijas, planētu tipa miglāji),
- zvaigžņu kopas (atvērtās un riņķa jeb globulārās kopas),
- supernovu atliekas un citi palaidušies objekti.
Daži labi pazīstami NGC piemēri: NGC 224 (M31, Andromedas galaktika), NGC 1976 (Oriona miglājs, M42) un NGC 1952 (Kraba miglājs, M1). Šie un daudzi citi NGC objekti ir populāri gan vizuāliem novērojumiem ar amatieru teleskopiem, gan profesionālai pētīšanai ar moderniem instrumentiem.
Jaunajam katalogam bija arī trūkumi: daži ieraksti saturēja neprecīzas koordinātas, dublikātus vai nepareizas identifikācijas. Vēlāk tika mēģināts labot kļūdas speciālos pārstrādātos izdevumos (piemēram, RNGC) un ar laiku veikt plašāku pārskatīšanu, izmantojot mūsdienu datubāzes un NGC/IC pārskatīšanas projektus. Mūsdienās precizētas pozīcijas un klasifikācijas ir pieejamas tiešsaistes katalogos, piemēram, SIMBAD un NED, kā arī caur speciālām NGC/IC datubāzēm.
Vēsturiskais novērojumu fokuss uz ziemeļu puslodi nozīmē, ka Dienvidu puslodes objekti sākotnēji tika mazāk pētīti, tomēr arī viņi tika aptverti, īpaši pēc Džona Heršela (Džons Heršels) un citu pētnieku ekspedīcijām dienvidos. Mūsdienās ar globālajām observatorijām un satelītuzraudzību NGC objektu pārklājums ir kardināli uzlabots.
Jaunajā vispārējā katalogā bija dažas kļūdas, kas tika izlabotas īpašā pārstrādātā izdevumā: RNGC. Tomēr pilnīga un uzmanīga pārskatīšana turpinās arī šodien, un NGC kopā ar IC joprojām ir viens no pamata katalogiem, ko izmanto gan amatieri, gan profesionāļi, plānojot novērojumus un apzīmējot dziļās debess objektus.
NGC nozīme mūsdienu astronomijā saglabājas: tas ir praktisks rīks objektu identifikācijai, novērojumu sarakstu veidošanai un vēsturisku datu salīdzināšanai ar modernajiem attēliem un spektroskopiskiem pētījumiem. Lai strādātu ar NGC datiem, parasti izmanto mūsdienīgas koordinātas (parasti J2000 sistēmā) un piekļūst atjauninātām datubāzēm, kuras risina agrīnās kļūdas un nekonsekvences.
NGC 2000.0
Tā ir NGC objektu kopija, izmantojot J2000.0 koordinātes, kas izveidotas 1988. gadā.
Spirālveida galaktika NGC 3982 ar ziliem kopu un tumšiem apgabaliem. Šo galaktiku var apskatīt ar nelielu teleskopu Ursa Major zvaigznājā.
NGC 7814, spirālveida galaktika Pegasa zvaigznājā. Tai ir vairāk nekā 15 nosaukumi
Andromēdas galaktika jeb NGC 224 ir galaktika Andromēdas zvaigznājā. Tā ir viena no redzamākajām, zināmākajām un spilgtākajām galaktikām.
Meklēt