O. Henrijs (Viljams Sidnijs Porters, 1862–1910) — īso stāstu meistars

O. Henrijs bija amerikāņu rakstnieka Viljama Sidnija Portera (William Sydney Porter, dzimis 1862. gada 11. septembrī Greensboro, Ziemeļkarolīnā — miris 1910. gada 5. jūnijā Ņujorkā) pseidonīms. O. Henrija īsie stāsti ir labi pazīstami ar asprātīgām, bieži ironiskām vai sirsnīgām beigām un ar līdzjūtīgu attieksmi pret parasto pilsētas cilvēku ikdienu.

Dzīve un karjera

Viljams Sidnijs Porters bērnību pavadīja Ziemeļkarolīnā. Jaunībā viņš strādāja dažādos amatos — bija telegrāfists, strādāja aptieku un vēlāk bankā. 1890. gados viņš pārcēlās uz Teksasu, kur ieguva plašāku darba pieredzi. 1896. gadā pēc finanšu problēmām Porters aizbēga uz Hondurasu; pēc atgriešanās viņu apsūdzēja par bankas līdzekļu nejēdzīgu izmantošanu un 1898. gadā notiesāja. Trīs gadus viņš pavadīja Kolumbusas (Ohio) cietumā (1898–1901), un tieši šajā laikā sāka aktīvāk rakstīt un publicēt īsos stāstus.

Pēc atbrīvošanas Porter pārcēlās uz Ņujorku, kur turpināja rakstīt un kļuva par ļoti ražīgu īso stāstu autoru. Viņa darbi bieži publicējās laikrakstos un žurnālos, piemēram, McClure's, The Cosmopolitan un citos periodikos. Kopumā viņa vārds saistās ar vairāk nekā sešsimt īsiem stāstiem, no kuriem daudzi kļuva ārkārtīgi populāri.

Porters nomira 1910. gadā Ņujorkā; par nāves cēloni bieži min aknu cirozi un vispārējas veselības problēmas, kas saistītas ar ilgu un biedētā dzīvesveidu.

Stils un galvenie motīvi

• Twist endings: vispazīstamākā iezīme — negaidītas, ironiskas vai sirsnīgas beigas, kas maina lasītāja sākotnējo skatījumu uz notikumiem.
• Empātija pret mazajiem cilvēkiem: stāsti bieži koncentrējas uz parastajiem cilvēkiem — amatniekiem, pārdevējiem, nabadzīgajiem pilsētniekiem — un akcentē viņu cilvēka cieņu, viltību un izdomu.
• Humors un ironija: smalka ironija, asprātīgi novērojumi un spēle ar valodu padara stāstus viegli lasāmus, bet ne vienmēr virspusējus.
• Reālisma un romantikas sajaukums: ikdienišķie notikumi tiek attēloti ar sirsnīgu, reizēm sentimentālu toni, kas bieži kontrastē ar asprātīgu beigu pavērsienu.
• Pilsētas vide: īpaši Ņujorka — kā dinamiska, reizēm nemierīga fonogrāfija daudziem viņa stāstiem.

Svarīgākie darbi

Zemāk — daži no O. Henrija pazīstamākajiem stāstiem. Nosaukumi tiek sniegti angliski ar īsu latvisku skaidrojumu:

• The Gift of the Magi (par pazemīgu upuri un mīlestību — bieži tulkots kā "Magu dāvana")
• The Ransom of Red Chief (komiska stāsta par bērna nolaupīšanu ironiskais pavērsiens — "Sarkanā ķēniņa izpirkums")
• The Last Leaf (sirsnīgs stāsts par upuri un cerību — "Pēdējā lapa")
• A Retrieved Reformation (par cilvēka pārveidi un otrajām iespējām — pazīstams arī kā "Atdzimšana")
• The Cop and the Anthem (stāsts par bezpajumtnieka pūlēm nokļūt cietumā un par dzīves ironiju)
• The Furnished Room (tumšāks stāsts par vientulību un ilūzijām)
• Of Course un citi īsie darbi, kas demonstrē autoram raksturīgo valodas asprātību un sižeta ekonomiju

Mantojums

O. Henrija stāsti ietekmēja īsā stāsta žanru, parādot, cik spēcīgi var būt īss, labi uzrakstīts teksts ar pārsteiguma noslēgumu un cilvēciski atklātu attieksmi. Pēc viņa nāves par viņu atceras ne tikai lasītāji, bet arī literārie apbalvojumi — piemēram, no 1919. gada tiek pasniegta O. Henry Prize (O. Henrija balva) labākajiem īsa prozas darbiem angļu valodā.

Litertūras vēsturē O. Henrijs tiek vērtēts divpusīgi: viņu slavē par prasmi radīt sarunvalodīgu, pieejamu un emocionāli iedarbīgu īso prozu, bet daži kritiķi uzskata, ka atkarība no pārsteiguma beigām reizēm padara stāstus par triku. Tomēr viņa popularitāte starp plašiem lasītāju lokiem un ietekme uz īsā stāsta formu ir nepārprotama.

Meklēt pēc burta