Atvērtā un slēgtā vārdu klase — definīcija, atšķirības un piemēri

Atvērtā un slēgtā vārdu klase — definīcija, atšķirības un piemēri: saprotami skaidrojumi par vietniekvārdiem, lietvārdu veidošanos un praktiskiem valodas piemēriem.

Atvērtā vārdu klase ir runas daļa, kurai raksturīga viegla jaunu vārdu pievienošana — tā ir produktīva un pastāvīgi paplašinās (piemēram, tehnoloģiju, modes un kultūras jomās radušies termini). Savukārt slēgta vārdu klase nevar tik viegli pievienot jaunus vārdus; tās locekļu skaits ir relatīvi stabils, jo tie galvenokārt pilda gramatiskas funkcijas teikumā.

Galvenā atšķirība

Īsāk sakot:

• Atvērtās klases (produktīvās) — viegli rodas jauni locekļi. Tipiski piemēri: lietvārdi, darbības vārdi, īpašības vārdi, apstākļa vārdi (adverbi). Piemēri: "internets", "selfijs", "blogeris", "tvitot" (jauni vai aizgūti vārdi, kas tiek izmantoti un gramatiskoti).
• Slēgtās klases — retāk pievieno jaunas vienības; tās veido valodas gramatisko skeletu. Tipiski piemēri: vietniekvārdi, prievārdi, saikļi, daļiņas, izsauksmes, noteiktāji un skaitļa vārdi (daļēji).

Piemēri latviešu valodā

• Atvērtās klases:
  • Lietvārdi: jaunvārdi — internets, selfijs, blogeris.
  • Darbības vārdi: no angļu valodas aizgūti vai izveidoti — čatot, blogot, zvans → zvanot (jauna lietošanas nozīme).
  • Īpašības vārdi un apstākļa vārdi — elastīgi, veido salikteņus un atvasinājumus.
• Slēgtās klases:
  • Tā kā vietniekvārdi ir slēgta vārdu klase, to loks ir ierobežots. Parastie vietniekvārdi: es, tu, viņš, viņa, mēs, jūs, viņi; demonstratīvie: šis, tas; atgriezeniskie: sevi; īpašuma vietniekvārdi: mans, tava, viņu u. c.
  • Prievārdi: uz, no, pie, par, bez — saraksts ir ierobežots un stabils.
  • Saikļi: un, bet, vai, jo — funkcionalitāte ir gramatiskā, ne jomu specifiskā.

Kāpēc vietniekvārdi un citas slēgtās klases ir mazas?

Vietniekvārdu un citu slēgto klases locekļi pilda abstraktas, gramatiskas funkcijas: tie saista, norāda vai aizvieto cita veida valodas vienības. Piemēram, lietvārdu frāzes bieži aizvieto ar vietniekvārdiem, lai izvairītos no atkārtošanās. Salīdzinājumam:

Neefektīvi: "Sandviča grāfs ieviesa Sandviča grāfa iecienītāko ēdienu — sviestmaizi."
Labāk: "Sandviča grāfs ieviesa savu iecienītāko ēdienu — sviestmaizi." — šeit vietniekvārds savu aizvieto atkārtojošo lietvārdu frāzi.

Tāpēc nav vajadzības pēc ļoti daudziem dažādiem vietniekvārdiem; viena neliela, stabila sistēma pietiek, lai nodrošinātu aizvietošanu un norādi.

Kā rodas jauni vārdi atvērtajās klasēs?

• Aizguvumi (no citām valodām): internets, developers → izstrādātājs/programmētājs.
• Atvasināšana un prefiksi/sufiksi: no darbības vārda → lietvārds (zvanīt → zvans), no lietvārda → īpašības vārds utt.
• Salikteņi un kompozīti: jaunu nozīmi veidošana, saliekot divus terminus kopā.
• Konversija (kategorijas maiņa bez atvasināšanas): lietvārds kļūst par darbības vārdu utt.

Vai slēgtās klases nekad nepaplašinās?

Nav absolūtu robežu — reizēm var parādīties jauni funkcionāli vārdi (īpaši no citām valodām pārņemtas daļiņas vai starpkultūru izteiksmes: "okei/ok" kā daļiņa dialogā), taču tas notiek reti un parasti ar ierobežotu pieņemšanu. Tādēļ slēgtās klases tiek uzskatītas par relatīvi stabilām salīdzinājumā ar atvērtajām klasēm.

Kopsavilkums

Atvērtās vārdu klases ir produktīvas un pastāvīgi paplašinās ar jauniem terminiem; slēgtās klases ir samērā stabilas, pilda gramatiskas funkcijas un jaunu elementu pievienošana tām ir ierobežotāka. Abas klases ir svarīgas: atvērtās sniedz jaunības un satura elastību, slēgtās nodrošina teikuma struktūru un sasaisti.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir slēgta vārdu klase?

J: Vai vietniekvārdi var viegli pievienot jaunus vārdus?

J: Kāpēc ir maz vietniekvārdu?

J: Kāds ir piemērs vietniekvārda lietojumam lietvārda frāzes aizvietošanai?

J: Kura runas daļa var viegli pievienot jaunus vārdus?

Jautājums: Kāpēc nav nepieciešams, lai būtu daudz vietniekvārdu veidu?

J: Kādi ir daži vietniekvārdu piemēri?

Meklēt pēc burta