Parker Solar Probe — NASA misija, kas pētī Saules ārējo vainagu

Parker Solar Probe — NASA misija, kas pēta Saules ārējo vainagu; uzzini par rekordātrajiem perihelijiem, tuvākajiem attālumiem un atklājumiem par Saules dinamiku.

Parker Solar Probe ir NASA robotizēts kosmosa kuģis, kas dodas uz Saules ārējo vainagu. Tas sasniegs 8,86 Saules rādiusu (6,2 miljonus kilometru jeb 3,85 miljonus jūdžu) attālumu no Saules "virsmas" un tuvākā pietuvošanās brīdī lidos ar ātrumu līdz 700 000 km/h (430 000 mph), pārkāpjot ātruma un tuvuma rekordus cilvēces vēsturē.

Tā tika uzsākta 2018. gada 12. augustā no Zemes, izmantojot jaudīgu raķeti un virkni gravitācijas palīdzību no Veneras, lai pakāpeniski samazinātu orbītas periheliju. Šī bija pirmā reize, kad NASA kosmosa kuģis tika nosaukts dzīvas personas vārdā, godinot fiziķi Eiženu Pārkeru, kurš 1958. gadā pirmo reizi teorētiski aprakstīja Saules vēja pastāvēšanu.

Mērķi

Galvenie misijas mērķi ir:

• pētīt, kā Saules atmosfēras ārējā vainaga (koronas) daļa tiek uzkarsēta līdz daudz augstākām temperatūrām nekā Saules virsma;
• izprast mehānismus, kas paātrina plazmas daļiņas un ražo enerģiskos kosmiskos starus;
• mērīt magnētiskos laukus, plazmas plūsmas un lādiņoto daļiņu sastāvu ļoti tuvu Saules centram, lai uzlabotu izpratni par Saules vēju un tā ietekmi uz Saules sistēmu (kosmisko laika apstākļu prognozēšanu).

Galvenie instrumenti

Uz kuģa darbojas četri galvenie zinātniskie instrumentu komplekti:

• FIELDS — mēra elektriskos un magnētiskos laukus, kā arī radio viļņu signālus;
• SWEAP (Solar Wind Electrons Alphas and Protons) — nosaka elektronu, alfa daļiņu un protonu sastāvu, blīvumu un enerģijas sadalījumu;
• WISPR (Wide-field Imager for Parker Solar Probe) — optiskais teleskops, kas fotografē koronālos struktūras un plazmas izvirdumus (CMEs);
• ISʘIS (Integrated Science Investigation of the Sun) — reģistrē augstienerģētiskos daļiņu notikumus un palīdz noteikt to izcelsmi.

Tehniskie risinājumi un drošība

Lai izturētu ekstremālo siltumu un starojumu, kosmosa kuģim ir biezs siltuma aizsargs — Thermal Protection System (TPS) — kompozīta karbonu plāksne ar porainu pildījumu un aizsargkrāsu, kas Saules virzienā var sasniegt temperatūras, kas pārsniedz 1 300–1 400 °C, kamēr iekšējie instrumenti paliek tuvu istabas temperatūrai.

Misijas norise un nozīme

Misija izmanto vairākas Veneras gravitācijas palīdzības manevrus, lai pakāpeniski pieietu arvien tuvāk Saulei un veiktu daudzus pietuvošanās flyby. Dati, ko vāc Parker Solar Probe, palīdzēs izprast pamata procesus Saules koronas fizikā un uzlabot kosmisko laika apstākļu (space weather) prognozes, kas ir svarīgas satelītu drošībai, elektrotīklu aizsardzībai un cilvēku darbībai kosmosā.

2018. gada 18. maijā zem kosmosa kuģa antenas ar augstu uztveršanas spēju tika uzstādīta plāksnīte ar vairāk nekā 1,1 miljona cilvēku vārdiem un uzrakstiem, kas simboliski ceļo kopā ar misiju. Kartē ir arī Čikāgas Universitātes emeritētā profesora Pārkera fotogrāfijas un viņa 1958. gada zinātniskā raksta kopija, kas atgādina par teorētiskajiem pamatiem, uz kuriem balstās šī misija.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Pārkera Saules zonde?

J: Cik tuvu Saules virsmai tā pietuvosies?

J: Vai tas pašlaik ir ātrākais kosmosa kuģis, kāds jebkad būvēts?

J: Kāda veida misijā atrodas Parker Solar Probe?

J: No kurienes tika palaista Parker Solar Probe?

J: Cik ilgi tā ir ceļojusi?

Meklēt pēc burta