Soda sitienu sērija futbolā — definīcija, noteikumi, piemēri
Soda sitienu sērija futbolā ir procedūra, ar kuru nosaka uzvarētāju mačā, ja pēc pamata laika un (ja nepieciešams) papildlaika abas komandas ir guvušas vienādu vārtu skaitu. Tā ir skaidri reglamentēta saskaņā ar Starptautisko futbola asociāciju padomes (IFAB) noteikumiem.
Kad lieto soda sitienu sēriju
Soda sitienu sēriju izmanto tikai tad, kad spēlei jānoskaidro uzvarētājs — parasti kausa vai izslēgšanas turnīros. Standarta prakse:
- Ja pēc 90 minūtēm rezultāts ir neizšķirts, parasti seko papildlaiks (divas 15 minūšu daļas).
- Ja papildlaiks arī beidzas neizšķirti, tiek rīkota soda sitienu sērija.
- Līgas spēlēs, kur uzvarētāja noskaidrošana nav nepieciešama, tradicionāli izmanto neizšķirta rezultāta piešķiršanu abām komandām (pāris punkti katrai komandai).
Standarta procedūra un pamatnoteikumi
- Soda sitienus izpilda no 11 metru soda zīmes (penalty mark).
- Parasti katrai komandai sākotnēji paredzēti pieci sitieni. Komandas izpilda sitienus pēc kārtas, vienu pēc otra.
- Ja pēc pieciem sitieniem katrai komandai rezultāts ir vienāds, seko "sudraba sitieni" (\"viens pret vienu\"): abas komandas izpilda pa vienam sitienam līdz brīdim, kad pēc kārtas vienai komandai izdodas gūt vārtus, bet otrai ne.
- Ja kāda komanda panāk neatgriezenisku pārsvaru pirms visu piecu sitienu izpildīšanas (piem., pēc trešā sitiena kļūst skaidrs, ka pretinieks nevar panākt rezultātu), pārējie plānotie sitieni netiek izpildīti.
Kuri spēlētāji drīkst piedalīties
- Soda sitienu sērijā drīkst piedalīties tikai tie spēlētāji, kuri bija laukumā spēles beigās (t. i., pēc papildlaika). Rezervisti, kuri netika ielaisti pirms spēles beigām, parasti nevar tikt iesaistīti.
- Katru sitienu var izpildīt jebkurš no šiem spēlētājiem; tomēr neviens spēlētājs nedrīkst izpildīt otro sitienu, kamēr visi komandas biedri, kuri ir tiesīgi izpildīt sitienus, nav izpildījuši savu pirmo sitienu.
Detalizētāka procedūra un tehniskās prasības
- Pirms sērijas sākuma tiesnesis parasti veic monētu mešanu; uzvarētājs var izvēlēties, vai sākt izpildīt pirmo sitienu vai izvēlēties vārtus. Monētas mešanas rezultātu un izvēli paziņo tiesnesis.
- Visi pārējie spēlētāji (izņemot vārtsargu, izpildītāju un tiesnesi) ir jānovieto ārpus soda laukuma, aiz soda zīmes un vismaz 9,15 m attālumā no soda zīmes, kā arī ārpus laukuma un iebilstu joslas līdz brīdim, kad sitiens ir izpildīts.
- Vārtsargam jāpaliek uz vārtu līnijas (starp stabiņiem) līdz brīdim, kad bumba tiek sitiena brīdī — viņam ir atļauts pārvietoties sāniski, bet viņam nav atļauts virzīties uz priekšu no līnijas pirms bumbas kontaktiem.
Iekļaušanās, pārkāpumi un atkārtojumi
- Ja pirms sitiena veikšanas tiek pieļauts pārkāpums (piem., viens no laukuma spēlētājiem ieiet soda laukuma iekšpusē vai vārtsargs pārvietojas uz priekšu), tiesnesis var pieprasīt atkārtotu sitienu vai piešķirt pretiniekiem brīvo sitienu atkarībā no situācijas un no tā, kurš pārkāpa noteikumus.
- Ja izpildītāja pārkāpums ietekmē rezultātu (piem., sitiens tiek atkārtoti izpildīts, ja vārtsargs pārkāpj noteikumus un bumba ielido vārtos), tiesnesim jāpieņem lēmums atbilstoši noteikumiem.
- Ja spēlētājs, kuram paredzēts sitiens, ir savainots vai aizstāts pirms sitiena, to drīkst aizstāt tikai ar citu tiesīgu laukuma spēlētāju, ja vien komanda joprojām var izmantot rezerves saskaņā ar sacensību noteikumiem.
Taktika un psiholoģija
Soda sitienu sērija ir ne tikai tehnisks moments, bet arī psiholoģiska cīņa. Daži izplatīti aspekti:
- Izpildītāja izvēle — spēlētājs var izmantot klasisku rāvienu, precīzu stūrējumu vai tā saukto Panenka (mazgabalains sitiens uz centrālo vārtsarga pusi).
- Vārtsarga metodes — lasīt sitiena ķermeņa valodu, izvēlēties malējo kustību vai palikt centrā.
- Komandas stratēģija — kādēļ izvēlēties spēcīgākos šāvējus pirmajos piecos sitienos vai saglabāt tos vēlāk; psiholoģiskie triki, maiņas un uzmanības novēršana.
- Eksperimenti — sacensību organizatori laiku pa laikam izmēģina citas pieejas (piem., ABBA sistēma, lai mazinātu pirmā sitēja priekšrocību), taču klasiskā maiņstruktūra saglabā plašu izmantošanu.
Vēsturiski un ievērības cienīgi piemēri
Soda metienu sērijas ir noteikušas daudzus leģendārus mačus un finālus. Piemēri publiski atcerētos brīžos ietver:
- 2006. gada Pasaules kausa izcīņas finālu,
- 2005. gada UEFA Čempionu līgas finālu,
- 1994. gada Pasaules kausa finālu un daudzus citus nozīmīgus mačus, kuru iznākumu noteica soda sitienu sērija.
Ko vēl svarīgi zināt
- Soda sitienu sērija bieži kļūst par ļoti emocionālu notikumu — gan spēlētājiem, gan līdzjutējiem — un var ietekmēt komandas reputāciju un turnīra turpmāko gaitu.
- Turnīru rīkotāji var precizēt specifiskus noteikumus (piem., par tiesnešu izvēli, procedūru vai papildu drošības prasībām), tāpēc vienmēr jāievēro konkrētā sacensība noteikumi.
Ja vēlaties, varu pievienot īsu ceļvedi spēlētājiem un treneriem par sagatavošanos soda sitienu sērijai (treniņi, izvēle, psiholoģiskā sagatavošana) vai izskaidrot konkrētu IFAB norma detaļas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir soda metieni futbolā?
A: Futbola soda metieni ir veids, kā izlemt, kas uzvar mačā, ja abas komandas ir guvušas vienādu vārtu skaitu.
Q: Kas notiek, ja pēc 90 minūtēm futbola spēlē rezultāts ir neizšķirts?
A: Parasti komandas spēlē 30 minūtes pagarinājumu.
Jautājums: Cik soda metienu izpilda katra komanda soda metienu sērijā?
A: Katra komanda parasti izpilda pa pieciem soda sitieniem.
J: Kas notiek, ja pēc pieciem soda metieniem soda sitienu sērijā abu komandu rezultāts ir vienāds?
A: Ja pēc pieciem soda metieniem abas komandas ir vienādas, tad katra komanda izpilda vēl pa vienam soda metienam, līdz viena komanda ir priekšā.
J: Kurās spēlēs parasti izmanto tikai soda metienus?
A: Parasti soda metienus izmanto tikai kausa izcīņas spēlēs, nevis līgas spēlēs.
J: Kas notiek, ja līgas spēlē neviens neuzvar?
A: Ja līgas spēlē neviens neuzvar, abas komandas saņem vienu punktu par neizšķirtu.
J: Vai kausa izcīņas spēles var beigties neizšķirti?
A: Kausa izcīņas spēlēs bieži vien ir nepieciešams uzvarētājs, lai iekļūtu nākamajā kārtā, tāpēc tās nevar beigties neizšķirti.
