Transportlīdzekļu apgaismojums — definīcija, veidi un drošības nozīme

Transportlīdzekļu apgaismojums: definīcija, veidi un drošības nozīme — uzzini par redzamību, signāliem un praktiskiem padomiem drošākai un atbildīgai braukšanai.

Autors: Leandro Alegsa

Mehāniskā transportlīdzekļa apgaismes sistēma sastāv no apgaismes un signālierīcēm, kas ir uzstādītas mehānisko transportlīdzekļu priekšpusē, aizmugurē, sānos un dažos gadījumos arī virsū. Tas transportlīdzekļa vadītājam apgaismo brauktuvi. Apgaismes sistēma arī padara transportlīdzekli labāk redzamu, jo īpaši vājā apgaismojumā. Tā brīdina citus autovadītājus un gājējus par transportlīdzekļa klātbūtni un kustības virzienu. Avārijas transportlīdzekļiem parasti ir atšķirīgs apgaismes aprīkojums, lai avārijas situācijā brīdinātu autovadītājus un gājējus par to ātru pārvietošanos.



Galvenie apgaismes veidi un to funkcijas

  • Tālo gaisma (garā gaisma) — nodrošina lielu redzamības attālumu naktī vai uz lauku ceļiem. Jāizslēdz, kad tuvojas pretimbraucošs transportlīdzeklis, lai netraucētu citiem.
  • Tuvo gaisma (okupeļgaisma) — lieto braukšanai naktī satiksmē, kad nepieciešams apgaismot ceļu, neapžilbinot citus vadītājus.
  • Dienas gaitas lukturi (DRL) — palielina transportlīdzekļa redzamību dienā. Dažās valstīs to lietošana ir obligāta.
  • Miglas lukturi — paredzēti lietošanai miglā, smagā lietū vai sniegputenī; bieži tiek uzstādīti priekšā un aizmugurē.
  • Bremžu lukturi — paziņo aizmugurējiem satiksmes dalībniekiem par bremzēšanu vai strauju ātruma samazināšanos.
  • Pagrieziena signāli (rādītāji) — norāda plānoto kustības virzienu (labajā vai kreisajā pusē).
  • Atpakaļgaitas lukturis — ieslēdzas, kad ieslēdz atpakaļgaitu, lai brīdinātu citus un apgaismotu telpu aiz transportlīdzekļa.
  • Mala un sānu gaismas (sānu atstarotāji) — palielina transportlīdzekļa redzamību no sāniem, īpaši naktī vai stāvvietās.
  • Numura zīmes apgaismojums — nodrošina, lai numura zīme būtu salasāma tumsā.
  • Iekšējā apgaismojums un panelis — svarīgs informācijas nodošanai vadītājam (brīdinājumi, spidometrs utt.) un pasažieru ērtībai.

Bultas — apgaismojuma loma drošībā

Apgaismojums ir kritisks satiksmes drošībai. Tas:

  • palielina vadītāja redzamības attālumu un reakcijas iespējas;
  • padara transportlīdzekli pamanāmu citiem satiksmes dalībniekiem;
  • permit brīdināt par manevriem (piem., pagriešanās, bremzēšana), samazinot sadursmju risku;
  • uzlabo redzamību sarežģītos laika apstākļos (migla, lietus, sniegs) ar speciāliem lukturiem.

Tehnoloģijas un spuldžu veidi

  • Halogēna lampa — izplatīta un lētāka, tomēr mazāk efektīva nekā modernas tehnoloģijas.
  • HID / ksenona — augstāks spožums un labāka krāsu temperatūra, taču prasīga pareizai iestrādāšanai un regulēšanai.
  • LED — energoefektīva, ilgmūžīga un strauji izplatīta; nodrošina labu gaismas sadalījumu un ātru ieslēgšanos (īpaši noderīgi bremžu lukturiem).
  • Matricas / adaptīvā apgaismojuma sistēmas — automātiski pielāgo gaismas izkliedi, lai nenomāc pretimbraucošus vadītājus, vienlaikus apgaismojot ceļa malas un briesmu zonas.

Uzturēšana un drošības padomi

  • Regulāri pārbaudiet, vai visas gaismas darbojas — priekšējie, aizmugurējie, pagriezieni, bremzes un numura apgaismojums.
  • Tīriet lukturu lēcas no netīrumiem un oksidācijas; matētas vai dzeltenas lēcas samazina redzamību.
  • Mainiet spuldzes pāros (kreisā un labā puse), lai iegūtu vienmērīgu apgaismojumu.
  • Pārliecinieties par lukturu pareizu noregulējumu (aimingu) — nepareizi noregulētas gaismas var apžilbināt citus vai neatbilstoši apgaismot brauktuvi.
  • Izvēlieties atbilstošas rezerves spuldzes un aprīkojumu, kas atbilst ražotāja specifikācijām un vietējiem ceļu satiksmes noteikumiem.
  • Neizmantojiet aizliegtas krāsas vai pārāk spožas papildu lampas, kas var traucēt citiem vadītājiem.

Biežāk sastopamās problēmas

  • spuldžu izdegšana — vienkārši novēršama, taču jāseko līdzi, lai vaina nav elektriskā ķēdē;
  • ūdens iekļūšana lukturu korpusā — var izraisīt koroziju un bojājumus;
  • lukturu matēšana no saules un laika — samazina gaismas intensitāti;
  • nejauša vai neregulāra lukturu ieslēgšanās — var norādīt uz elektroinstalācijas problēmām vai slēdžu defektu.

Regulējumi un juridiskie aspekti

Katras valsts ceļu satiksmes noteikumi nosaka, kādus apgaismes līdzekļus drīkst lietot un kad. Ir svarīgi ievērot vietējos noteikumus par lukturu krāsu, jaudas ierobežojumiem, dienas gaitas lukturu lietošanu un miglas lukturu izmantošanas nosacījumiem. Apsveriet arī tehniskās apskates prasības — bojāti vai neatbilstoši lukturi var radīt neizietu tehnisko apskati.

Speciālie apgaismojuma risinājumi avārijas transportlīdzekļiem

Avārijas transportlīdzekļiem (ātrā palīdzība, ugunsdzēsēji, policija) ir īpašs apgaismojums ar rotaļīgām vai mirgojošām gaismām un atšķirīgām krāsām, kas nodrošina tūlītēju uzmanību un brīdinājumu citiem satiksmes dalībniekiem par priekšrocību ceļā.

Kopsavilkums

Transportlīdzekļa apgaismojums nav tikai ērtība — tas ir būtisks drošības elements. Pareiza lukturu izvēle, regulāra uzturēšana, korekta regulēšana un atbilstība likumdošanai samazina negadījumu risku un nodrošina drošāku braukšanu gan vadītājam, gan apkārtējiem satiksmes dalībniekiem.

Priekšējie, aizmugurējie, pagrieziena un gabarītgaismas lukturiZoom
Priekšējie, aizmugurējie, pagrieziena un gabarītgaismas lukturi

Vēsture

Transportlīdzekļiem ir bijuši lukturi jau vairāk nekā simts gadus. Sveces izgaismoja zirgu pajūgus vilktos karietes. Pirmie automobiļi, kurus tolaik sauca par bezkupru vagoniem, tika apgaismoti ar gāzes lukturiem. Līdz 1908. gadam mehāniskajos transportlīdzekļos sāka izmantot elektrisko apgaismojumu. Līdz 1915. gadam sāka izmantot sarkanos aizmugurējos lukturus un dzeltenos bremžu lukturus. No 1936. gada sāka izmantot slēgtas gaismas lukturus. Līdz 1940. gadam sāka izmantot pagrieziena signālus. Līdz 1939. gadam lukturu dizains nebija standartizēts. No 1940. līdz 1956. gadam visiem ASV ražotajiem transportlīdzekļiem bija jābūt 7 collu apaļiem lukturiem (slēgtas gaismas). No 1956. gada un vēlāk vienam transportlīdzeklim bija iespējams uzstādīt 4 lukturus (2 lukturus uz vienu pusi). 1960. gadā Eiropas automobiļos sāka izmantot pirmos halogēna lukturus, un 1979. gadā šī tehnoloģija nonāca ASV. No 1983. gada ASV sāka izmantot nomaināmas automašīnu spuldzes.



Gaisma

  • Priekšējie lukturi ir paredzēti transportlīdzekļa priekšā esošās telpas apgaismošanai. Priekšējie lukturi ir paredzēti, lai redzētu pēc iespējas tālāk uz priekšu, "neapžilbinot" pretimbraucošos automobiļus. Lielākā daļa autovadītāju iemācās "nepārspīlēt" lukturus. Tas nozīmē, ka nedrīkst braukt pārāk ātri, lai jūsu bremzēšanas ceļš būtu garāks par lukturu apgaismoto zonu.
  • Aizmugurējie lukturi ir sarkani (tikai) un iedegas, kad iedegas galvenie lukturi. Mūsdienu transportlīdzekļiem ir jābūt diviem aizmugurējiem lukturiem. Lielākā daļa aizmugurējo lukturu komplektu ir stopsignāli, kas brīdina citus autovadītājus, ka transportlīdzeklis palēnina ātrumu vai apstājas. Tajos ietilpst arī aizmugurējie *marķiergaismas lukturi un bieži arī pagrieziena signāli.
  • Trešā bremžu gaisma. Kopš 1986. gada ASV un Kanādā, 1990. gada Austrālijā un Jaunzēlandē un kopš 1998. gada lielākajā daļā Eiropas valstu ir nepieciešams trešais bremžu lukturis, kas uzstādīts augstāk par diviem parastajiem bremžu signālugunīm. ASV un Kanādā kopš 1986. gada, Austrālijā un Jaunzēlandē kopš 1990. gada un Eiropā un citās valstīs, kurās kopš 1998. gada piemēro ANO Noteikumus Nr. 48, ir nepieciešams arī centrālais bremžu (bremžu) lukturis, kas uzstādīts augstāk par transportlīdzekļa kreiso un labo bremžu lukturi.
  • Daudziem transportlīdzekļiem miglas lukturi nav obligāti. Parastie lukturi atstaro gaismu un rada atspīdumus, ja transportlīdzeklis brauc miglā. Miglas lukturi ir vērsti zemāk, lai labāk redzētu ceļu. Tie arī izkliedē gaismu plašākā veidā, lai palīdzētu lukturiem miglā, lietū, sniegā vai putekļos.
  • Tālās gaismas ir palīggaismas, kas paredzētas, lai palīdzētu priekšējiem lukturiem redzēt tālāk. Tie projicē šauru gaismas kūli daudz tālāk nekā priekšējie lukturi.



Jautājumi un atbildes

J: No kā sastāv mehānisko transportlīdzekļu apgaismes sistēma?


A: Mehāniskā transportlīdzekļa apgaismes sistēma sastāv no apgaismes un signalizācijas ierīcēm, kas uzstādītas mehānisko transportlīdzekļu priekšpusē, aizmugurē, sānos un dažos gadījumos arī virsū.

J: Kāds ir mehānisko transportlīdzekļu apgaismojuma sistēmas mērķis?


A: Mehāniskā transportlīdzekļa apgaismes sistēma autovadītājam apgaismo brauktuvi, padara transportlīdzekli labāk redzamu, brīdina citus autovadītājus un gājējus par transportlīdzekļa klātbūtni un kustības virzienu.

J: Kādos apstākļos apgaismojuma sistēma padara transportlīdzekli labāk redzamu?


A: Apgaismes sistēma padara transportlīdzekli labāk redzamu, jo īpaši vājā apgaismojumā.

J: Kāda veida transportlīdzekļiem parasti ir atšķirīgs apgaismes aprīkojums, lai brīdinātu autovadītājus un gājējus?


A: Avārijas transportlīdzekļiem parasti ir atšķirīgs apgaismes aprīkojums, lai brīdinātu vadītājus un gājējus.

J: Kādam nolūkam ir paredzētas atšķirības apgaismes ierīces, kas ir neatliekamās palīdzības transportlīdzekļos?


A: Atšķirīgās apgaismes ierīces, kas ir avārijas transportlīdzekļos, brīdina autovadītājus un gājējus par to straujo kustību avārijas situācijā.

J: Kur mehāniskajā transportlīdzeklī ir uzstādītas signālierīces?


A: Signālierīces ir uzstādītas mehānisko transportlīdzekļu priekšpusē, aizmugurē, sānos un dažos gadījumos arī virsū.

J: Kādu labumu apgaismes sistēma sniedz mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam?


A: Mehāniskā transportlīdzekļa apgaismojuma sistēma autovadītājam apgaismo brauktuvi, atvieglojot un padarot drošāku pārvietošanos, jo īpaši vājā apgaismojumā.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3