Kas ir fotogrāfiskā (eidētiskā) atmiņa? Definīcija, fakti un mīti

Uzzini, kas ir fotogrāfiskā (eidētiskā) atmiņa — definīcija, pierādījumi, mīti un fakti par tās esamību, bērnību un saistību ar IQ.

Fotogrāfiskā jeb eidētiskā atmiņa ir spēja ļoti detalizēti atcerēties attēlus vai priekšmetus pēc tam, kad tos redzēts tikai īsu brīdi. Šīs spējas pastāvēšana plašā, absolūtā nozīmē ir apšaubāma, taču eidētiska vizuālā iztēle kā fenomens ir dokumentēta īpaši bērniem.

Kas tieši ir eidētiskā atmiņa?

Eidētiskā atmiņa nozīmē spēcīgu, daļēji vizuālu atmiņas attēlu, ko var īslaicīgi “pārredzēt” pēc skata uz priekšmetu vai lapu. Šie attēli parasti:

• ir vizuāli detalizēti, bet nereti īslaicīgi (sekundes vai daži minūtes);
• bieži izzūd, kad uz tiem ilgstoši koncentrējas vai tiek jautāts par detaļām;
• ir biežāk novērojami bērniem nekā pieaugušajiem.

Kā tas atšķiras no populārā jēdziena “fotogrāfiskā atmiņa”?

Populārajā valodā “fotogrāfiskā atmiņa” bieži tiek saprasta kā spēja atcerēties jebkuru redzētu lapu precīzi vārds vārdā vai attēlu bez kļūdām – tādas spējas plaši pierādītas nav. Zinātniskajā literatūrā lieto terminu eidētiskā (īpaši bērnu kontekstā) un atsevišķi runā par īpaši augstu autobiogrāfisko atmiņu (HSAM), kas ir cita parādība — spēcīga atmiņa par personīgiem dzīves notikumiem, nevis optiska “fotogrāfija”.

Fakti, ko atbalsta pētījumi

• Eidētiskās spējas ir novērotas nelielai daļai bērnu (pētījumi norāda dažādas aplēses, bieži minot diapazonu aptuveni 2–10%), un parasti tās mazinās vai pazūd, audzinoties un mainoties uztveres-stratēģijām.
• Pieaugušajiem empīriski pierādīta “perfekta fotogrāfiska” atmiņa ilgtermiņā nav atrasta; daudzi cilvēki ar izcilu atmiņu izmanto mnemonikas un speciālas stratēģijas, nevis spontānu eidētisku attēlu.
• Pētījumi rāda, ka uzmanība, uzmanīga enkodēšana un atkārtošana būtiski ietekmē to, cik detalizēti cilvēks atceras vizuālu informāciju.
• Dažos gadījumos smadzeņu atšķirības vai neirodažādība (piem., autisms, savantu fenomens) saistās ar neparastu atmiņas veiktspēju, bet tas nenozīmē, ka tās ir “fotogrāfiskas” atmiņas universāla forma.

Bieži izplatīti mīti

• Mīts: Ir cilvēki, kas var lasīt grāmatu vienu reizi un precīzi atcerēties katru vārdu.
  Fakts: Šāds gadījums netiek droši apstiprināts — lielākoties atmiņa ir selektīva, un vārdu atjaunošanā iesaistās citas stratēģijas.
• Mīts: Eidētiskā atmiņa nozīmē, ka cilvēks nemaz neizmanto mnemoniku.
  Fakts: Pat ļoti labas atmiņas īpašnieki bieži vien izmanto organizācijas paņēmienus, vizualizāciju vai atgādināšanas stratēģijas.
• Mīts: Eidētiska atmiņa ir vienmēr un visiem vienāda.
  Fakts: Tā var būt īslaicīga, atkarīga no uzmanības, noguruma, emocionālā stāvokļa un attīstības vecuma.

Kā zinātnieki testē eidētiskumu?

Tipisks tests ietver īsu, kontrolētu attēla vai lapas skatīšanos un pēc tam brīdinājumu, lai subjekts apraksta to no atmiņas bez piekļuves oriģinālam. Testos mēra detaļu precizitāti, ilgumu, un cik daudz informācijas var atjaunot. Eksperimentālas metodes cenšas izolēt īsto eidētisko iztēli no vienkāršas verbālas vai semantiskas atmiņas.

Neiroloģiskie un psiholoģiskie aspekti

• Vizualās atmiņas procesā iesaistās vairāki smadzeņu reģioni: vizuālā garozas zona, parietālie apgabali, kā arī hipokamps, kas saistīts ar atmiņas veidošanu un atgūšanu.
• Nav viennozīmīgu “eidētiskās zonas” — izcilas vizuālās atmiņas gadījumos var būt atšķirīga savienojamība starp reģioniem, bet pierādījumu spektrs ir ierobežots.

Praktiski padomi, ja vēlaties uzlabot vizuālo atmiņu

• Trenējiet uzmanību: veltiet pāris sekundes, lai apzināti skenētu detaļas.
• Atkārtošana un izrakstīšana: pēc skatīšanās uz objektu uzrakstiet vai uzzīmējiet to no atmiņas.
• Chunking — sadaliet informāciju mazākās daļās (krāsas, formas, teksta blokiem).
• Spaced repetition (atkārtošana ar laika intervāliem) palīdz nostiprināt atmiņas pēdas.
• Izmantojiet mnemonikas vai atmiņas pilis kombinācijā ar vizuāliem attēliem.

Kopsavilkums

Eidētiskā atmiņa ir reāla parādība, galvenokārt novērota bērniem un raksturota ar īslaicīgu, spēcīgu vizuālu atgādinājumu. Tomēr ideja par cilvēkiem ar pilnīgi precīzu, ilgstošu “fotogrāfisku” atmiņu plašā nozīmē nav zinātniski pierādīta. Lielākoties izcilas atmiņas sasniegšanai palīdz uzmanība, mērķtiecīga enkodēšana un atmiņas stratēģijas, nevis kāda viensinda spēja nosauktā “fotogrāfiskā” formā.

Meklēt pēc burta