Ražošanas efektivitāte — definīcija, PPF un alokatīvā efektivitāte

Uzzini ražošanas efektivitātes definīciju, PPF nozīmi un alokatīvās efektivitātes ietekmi uz resursu sadali — skaidrojums un praktiski piemēri ekonomikas lēmumiem.

Ekonomikā ražošanas efektivitāte nozīmē situāciju, kad ekonomika vai ražotājs nespēj palielināt vienas preces vai pakalpojuma daudzumu, neizņemot resursus, kas tiek izmantoti citas preces vai pakalpojuma ražošanai. Tā balstās uz ierobežotu resursu pieejamību: ja visi resursi tiek izmantoti, papildu vienības saražošana vienā nozarē prasa resursu atņemšanu citai. Šo principu un kompromisu starp dažādām precēm parasti attēlo ar ražošanas iespēju robežu (PPF), kur visi punkti uz līknes ir produktīvi efektīvi — tie atspoguļo maksimālo iespējamo produkcijas kombināciju, ko var sasniegt pie esošajiem resursiem un tehnoloģijas līmeņa.

Ražošanas iespēju robeža (PPF) — ko tā rāda

PPF parasti zīmē divdimensiju grafiku, kur katrā asī attēlo divu dažādu preču vai pakalpojumu apjomus. Tipiska PPF forma ir izliektā (konkāva) līkne, jo mērogu pieauguma un palielinātas iespējamās izmaksas dēļ, kļūstot arvien dārgāk saražot papildu vienības vienā nozarē, jāpārdala arvien vairāk resursu no citas nozares. Šeit daži būtiski punkti:

• Punkts uz PPF: produktīvā (produkcijas) efektivitāte — visi resursi tiek izmantoti tā, lai nevar palielināt vienas preces ražošanu, neatsakoties no citas.
• Punkts iekšpusē PPF: ražošanas neefektivitāte — daļa resursu nav pilnībā izmantota vai tiem nav piemērotas tehnoloģijas, tādēļ varētu palielināt ražošanu bez citas preces samazināšanas.
• Punkts ārpus PPF: nepieejams ar esošajiem resursiem un tehnoloģiju — prasītu papildu resursus vai tehnoloģisku progresu.

Kas nosaka PPF formu un kustību

• Konvexitāte/konkavitāte: vairāk izliekta PPF norāda pieaugošas alternatīvās izmaksas (jo vairāk pārdali no vienas preces uz otru, jo lielāku zaudējumu cieš otrā).
• Tehnoloģiskais progress vai resursu pieaugums pārvieto PPF uz āru — tas nozīmē, ka ekonomika spēj saražot vairāk abās precēs vienlaikus.
• Resursu zudums (katastrofas, kapitāla sarukums) vai straujas īstermiņa nelīdzsvarotības var pārvietot PPF iekšā.

Produktīvā un ražošanas neefektivitāte

Ražošanas neefektivitāte rodas, ja ražošanas faktori (t. i., zeme, darbaspēks, kapitāls vai uzņēmums) netiek izmantoti maksimāli. Piemēram, darbaspēks strādnieku veidā var sēdēt un neveikt nekādu darbu. Ja strādnieks tiktu izmantots, lai saražotu vairāk produkcijas nekā iepriekš, tad tas, ka strādnieks neveic nekādu darbu, būtu produktīvi neefektīvi. Produktīvā efektivitāte nozīmē ražošanu punktā uz PPF — nekāda papildu ražošana vienā nozarē nav iespējama bez cita samazināšanas.

Alokatīvā efektivitāte — kurā punktā uz PPF labāk būt?

Alokatīvā efektivitāte ir īpašs ražošanas efektivitātes veids, kad tiek saražots ne tikai produktīvi efektīvi (uz PPF), bet arī tieši tādu preču daudzums un struktūra, kāds sabiedrībai nodrošina vislielāko labumu. Citiem vārdiem, alokatīvi efektīvā izvēle atbilst sabiedrības vajadzībām un vēlmēm, ņemot vērā tās prioritātes un resursu izmaksas. Sabiedrībai izdevīgākais punkts uz PPF nav noteikts tikai ar fizisko ražošanas iespējām — tajā parādās arī vērtību spriedumi un tirgus mehānismi.

• Produkcijas efektivitāte = ražošana uz PPF.
• Alokatīvā efektivitāte = pareizā kombinācija punktā uz PPF atbilstoši sabiedrības vēlmēm (tas ir, kad nav iespējams pārdalīt ražojumus tā, lai kāds kļūtu labāks, nepasliktinot nevienu citu — Pareto optimāls).

Mērvienības un jēdzieni — iespējas maiņas ātrums un izmaksas

PPF slīpums parāda iespēju izmaksas vai marginalo transformācijas ātrumu (MRT): cik daudz vienas preces jāupurē, lai saražotu papildu vienību otras preces. Jo stāvāks slīpums, jo augstākas alternatīvās izmaksas. Sapratne par MRT palīdz izprast specializācijas un tirdzniecības ieguvumus starp tautsaimniecībām.

Praktiski piemēri un politiskās implikācijas

• Ja rūpnīca strādā zem iespējamā līmeņa (iekšpus PPF), politikas veidotāji var veicināt nodarbinātību vai optimizēt ražošanas plūsmu, lai pārvietotos uz PPF.
• Ja sabiedrība ražo daudz bruņu un maz pārtikas, tehniski var būt uz PPF, taču tā var nebūt alokatīvi efektīva, ja iedzīvotāji vēlas vairāk pārtikas. Šo neatbilstību var labot ar politiku, tirgus signāliem vai tirdzniecību.
• Alokatīvā efektivitāte var būt traucēta market failure — ārējie efekti, publiskie labumi, monopoli vai informācijas asimetrija var novest pie ražojumu pār- vai nepietiekamas ražošanas. Tajā gadījumā nepieciešami regulējumi, nodokļi vai subsīdijas, lai atjaunotu alokāciju, kas atbilst sociālajām vērtībām.

Kopsavilkums

Ražošanas efektivitāte skar gan to, cik daudz kopumā var saražot (produktīvā efektivitāte), gan to, vai saražotais preču un pakalpojumu komplekts atbilst sabiedrības vajadzībām (alokatīvā efektivitāte). Ražošanas iespēju robeža (PPF) ir ērts rīks, lai vizualizētu kompromisus, alternatīvās izmaksas un iespējas izaugsmei vai tehnoloģiskam progresam, kas pārvieto šo robežu uz āru.

Modelis

Ražošanas efektivitāti var parādīt, izmantojot ražošanas iespēju robežas (PPF) diagrammu vai izmantojot robežizmaksu un vidējo kopējo izmaksu līknes.

Ražošanas iespēju robeža

Pieņemot, ka ekonomika ražo tikai 2 preces - ieročus un sviestu. B, C un D punkti diagrammā tiek uzskatīti par produktīvi efektīviem, jo nav iespējams ražot vairāk nevienas no šīm precēm, nesamazinot otras preces ražošanu. Piemēram, ja ekonomika ražo D punktā, vienīgais veids, kā ražot vairāk sviesta, ir samazināt ieroču ražošanu, tādējādi sasniedzot C punktu.

Ja ekonomika sākotnēji ražoja diagrammas A punktā, ir iespējams ražot vairāk sviesta un ieroču, nesamazinot neviena no tiem ražošanu. Kad tas notiek, ekonomika pārvietojas no punkta A uz punktu D un labāk izmanto savus resursus.

Tomēr, ja ekonomika sākotnēji ražoja D punktā un vēlas ražot vairāk sviesta, būtu jāsamazina ieroču ražošana. Ja ieroču ražošana netiek samazināta, ekonomika ražotu X punktā, kas realitātē nav iespējams, jo nav pieejami resursi, lai saražotu papildu produkciju.

Marginālās un vidējās kopējās izmaksas

Uzņēmumam, kas ražo noteikta veida preci, saražojot papildu produkcijas vienību, tā robežizmaksu (MC) un vidējo kopējo izmaksu (ATC) līknes būtu tādas, kā parādīts diagrammā.

Pēc definīcijas MC līkne satiekas ar ATC līkni tās minimālajā punktā, kas diagrammā ir punkts P1 un Q1. Šajā punktā, ražojot vairāk nekā Q1, uzņēmumam rastos vairāk izmaksu nekā ieguvumu, savukārt ražojot mazāk nekā Q1, ieguvumi būtu lielāki nekā izmaksas, ražojot vairāk preces. Tādējādi punkts P1 un Q1 būtu punkts, kas ir tieši piemērots, un visi uzņēmuma resursi tiktu pilnībā izmantoti vislabākajā iespējamajā veidā.

Patiesībā uzņēmumi, kas ir mazāk konkurētspējīgi, visticamāk, neražo ražīgi efektīvi, jo tie gūst pārmērīgu peļņu un tiem nav vajadzības samazināt izmaksas. Tāpēc uzskata, ka šie uzņēmumi ir X-neefektīvi.

Ražošanas iespēju robežas līkne


Ražošanas efektivitāte ir preces vidējo kopējo izmaksu līknes minimums.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir produktīvā efektivitāte?

J: Kā var parādīt produktīvās efektivitātes jēdzienu?

J: Uz ko attiecas ražošanas efektivitāte?

Vai ir iespējams, ka PPF pārvietojas uz āru?

J: Kas ir ražošanas neefektivitāte?

Vai darbaspēks strādnieku veidā var būt produktīvi neefektīvs?

J: Kas ir alokatīvā efektivitāte?

Meklēt pēc burta