Provenance (izcelsme) — definīcija, nozīme un atšķirība no provenience

Uzziniet, kas ir provenance (izcelsme), tās nozīme un kā tā atšķiras no provenience — definīcija, autentifikācija un loma arheoloģijā, mākslā un zinātnē.

Provenance (no franču vārda provenir — "nākt no") nozīmē priekšmeta pilnu dokumentēto vēsturi: kur un kad tas radīts vai atklāts, kam piederējis, kā tas ir mainījis īpašniekus, kur uzglabāts un kā nonācis līdz pašreizējam glabātājam. Provenance sniedz pierādījumus par izcelsmi, autentiskumu un likumīgu īpašumtiesību, un tā ir būtiska gan pētniecībā, gan muzeju darbā, gan tirgošanā.

Sākotnēji terminu plaši lietoja saistībā ar mākslas darbiem, taču tagad to lieto arī daudzās citās jomās — arheoloģijā, paleontoloģijā, arhīvos, manuskriptos, drukātajās grāmatās, zinātnē un datortehnikā. Galvenais iemesls izsekot priekšmeta izcelsmei ir iegūt pierādījumus par tā sākotnējo izgatavošanu vai atklāšanu, kas palīdz:

• autentificēt priekšmetu un novērtēt tā vērtību,
• pierādīt likumīgas īpašumtiesības un novērst nelikumīgu tirdzniecību,
• nodrošināt zinātnes reproducējamību un kontekstu (piem., arheoloģijā),
• atklāt priekšmeta restaurācijas, pētījumu un izstādīšanas vēsturi.

Atšķirība starp provenance un provenience

Arheoloģiskajā terminoloģijā bieži lieto arī vārdu provenience (latviski apskatāmi kā provenience vai "atradnes vieta"), taču šim jēdzienam ir konkrētāka nozīme nekā provenance. Galvenā atšķirība ir šāda:

• Provenience — trīsdimensiju atrašanās vieta objeka izrakumos vai konkrētā ģeogrāfiskā punktā, tostarp slāņi, konteksts un stratigrāfija. Tā fiksē tieši, kur priekšmets atrasts, un tas ir būtiski, lai interpretētu artefakta funkciju un nozīmi.
• Provenance — priekšmeta pilna vēsture kopš tā rašanās vai izgatavošanas brīža: kur nodots, pārdots, kur vystāvēts, kur restaurēts utt. Tas aptver gan informāciju pirms priekšmeta nonākšanas zemē (piem., uzraksti, pieraksti), gan pēc tā atkārtotas atrašanas un iekļaušanas kolekcijās.

Ideālā gadījumā mūsdienu profesionālos izrakumos provenienci jeb atradnes vietu fiksē ļoti precīzi (ar GPS, fotogrāfijām, shēmām, filmām), taču daudzos vēsturiskos vai netradicionālos atradumos precīza provenience var nebūt zināma. Priekšmetam var būt gan precīza provenience (kur tas atrasts), gan pilna provenance (kur tas atradies un kas ar to noticis kopš tā atrašanas).

Dokumentācija un pierādījumi

Labas provenances pamatā ir uzticama dokumentācija. Tipiski dokumenti un pierādījumi ietver:

• iegādes rēķini, inventarizācijas un akvizīcijas dokumenti;
• muzeju vai arhīvu uzskaites ieraksti (numuri, katalogi, katalogu ieraksti);
• fotogrāfijas, izrakumu protokoli un konteksta zīmējumi (arheoloģiskā provenience gadījumā);
• zinātniskās analīzes rezultāti (piem., datēšana, materiālu analīze), kas saskan ar vēsturi;
• publikācijas, izsoļu katalogi, kolekcionāru vai galeriju ieraksti.

Digitālajā laikmetā arvien svarīgāka kļūst metadatu saglabāšana, digitālie reģistri un pastāvīgie identifikatori (piem., akreditācijas numuri, URI), kas ļauj sasaistīt priekšmetu ar publiski pieejamu dokumentāciju.

Ētika, tiesiskums un riski

Provenance ir arī centrāla ētikas un tiesiskuma jautājumā. Nepilnīga vai aizdomīga provenance var norādīt uz nelikumīgu izcelsmi, zādzību vai izvestiem kultūras pieminekļiem. Risinājumi un prasības ietver:

• dokumentācijas pārbaudi pirms pirkuma vai pieņemšanas kolekcijās,
• starptautiskas konvencijas un nacionālie likumi, kas regulē kultūras priekšmetu izvešanu un atgriešanu (piem., UNESCO noteikumi),
• atgriešanas prasību un restitūcijas procesu izpēti, ja tiem ir pierādāma nelikumīga izcelšanās,
• uzmanību forgeries (viltotas provenances radīšana ir izplatīta viltojumu prakse).

Praktiski piemēri un labās prakses padomi

• muzejiem un pētniekiem — saglabāt oriģinālos dokumentus, publicēt akreditācijas datus un padarīt to pieejamu pētniekiem;
• kolekcionāriem — pieprasīt pirkuma dokumentāciju un pārbaudīt izsoļu katalogus vai privāto pārdošanas ierakstus;
• arheologiem — dokumentēt atradnes kontekstu ar fotogrāfijām, GPS koordinātēm, slāņu aprakstiem un saglabāt artefaktu saistību ar kontektu;
• zinātniekiem — apvienot materiālu analīzi ar dokumentu pierādījumiem, lai stiprinātu interpretācijas.

Secinājums: provenance nodrošina priekšmeta izcelsmes un īpašumtiesību stāstu un ir būtiska autentifikācijai, tiesiskumam un pētniecībai. Provenience šajā kontekstā attiecas uz precīzu atradnes vietu un kontekstu, un abas parādības ir savstarpēji papildinošas — īpaši arheoloģijā, kur konteksts (provenience) sniedz nozīmīgu informāciju, bet pilna dokumentētā vēsture (provenance) palīdz izprast priekšmeta ceļu līdz mūsdienām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir proveniences?

J: No kurienes ir cēlies vārds provenance?

J: Kurās jomās tiek lietots termins "provenance"?

J: Kāds ir galvenais iemesls objekta proveniences izsekošanai?

J: Kāpēc provenance ir svarīga objekta autentiskuma noteikšanā?

J: Kāda ir atšķirība starp provenienci un izcelsmi arheoloģijā?

J: Vai objektam var būt gan proveniences, gan izcelsmes vieta?

Meklēt pēc burta