Filipīnu provinces ir galvenais Filipīnu politiskais un administratīvais iedalījums. Pašlaik ir 80 provinces. Provinces tiek sadalītas mazākos vienībās — pilsētās (cities) un pašvaldībās (municipalities) —, bet tās savukārt iedalās barangajos, kas ir vismazākā vietējā pārvaldes vienība. Valsts galvaspilsētas reģions, kā arī neatkarīgas pilsētas ir nodalītas no provinču pārvaldes un nepārvalda tās administratīvi. Katrai provincei ir gubernators, kurš vada izpildvaru un sadarbojas ar vicegubernatoru un provinču likumdevēju padomi (Sangguniang Panlalawigan).
Administratīvā struktūra un reģioni
Provinces ir sagrupētas septiņpadsmit reģionos, pamatojoties uz ģeogrāfiskajām, kultūras un etnoloģiskajām īpatnībām. Četrpadsmit no šiem reģioniem ir apzīmēti ar numuriem, kas atbilst to ģeogrāfiskajai atrašanās vietai no ziemeļiem uz dienvidiem. Valsts galvaspilsētas reģionam, Kordiljeras administratīvajam reģionam un Musulmaņu Mindanao autonomajam reģionam nav ciparu apzīmējumu, jo tiem ir īpašas administratīvās vai politiskās īpatnības.
Reģioni parasti kalpo, lai koordinētu attīstības plānus, sadarbību starp provincēm un nacionālās valdības iestāžu darbību. Dažiem reģioniem ir arī īpaši plānošanas vai autonomijas mehānismi (piem., Bangsamoro reģionam ir plašāka autonomija salīdzinājumā ar parastajiem administratīvajiem reģioniem).
Pārvalde, pilnvaras un funkcijas
Provincē izpildvara pieder gubernatoram, bet likumdošanu īsteno provinču padome (Sangguniang Panlalawigan), kas sastāv no ievēlētiem locekļiem. Galvenās provinces funkcijas un atbildības parasti ietver:
- vietējo ceļu un infrastruktūras uzturēšanu (izņemot nacionālās nozīmes ceļus),
- veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu koordinēšanu (ārstu veicināšana, slimnīcas, veselības programmas),
- lauksaimniecības atbalstu un vides aizsardzības pasākumu īstenošanu,
- katastrofu pārvaldību un civilās aizsardzības koordināciju,
- nodokļu iekasēšanu noteiktajā apjomā, budžeta sastādīšanu un pašvaldības ordinanču pieņemšanu.
Gubernators parasti tiek ievēlēts uz trīs gadu termiņu ar iespēju atkārtotas ievēlēšanas (likumdošana nosaka termiņu limita noteikumus). Provinču vadība sadarbojas ar reģionālajām institūcijām un nacionālajām aģentūrām, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
Neatkarīgās pilsētas un īpaši reģioni
Filipīnās pastāv divu veidu pilsētas, kuras administratīvi nav pakļautas provinču varai: highly urbanized cities (ļoti urbanizētās pilsētas) un independent component cities (neatkarīgās sastāvdaļpilsētas). Šīs pilsētas veic tiesības un pienākumus kā atsevišķas vienības, bet tās parasti joprojām pieder attiecīgajam reģionam plānošanas un statistikas nolūkos. Valsts galvaspilsētas reģions (Metro Manila) ir piemērs reģionam, kas neveido provinču grupējumu, bet sastāv no vairākām neatkarīgām pilsētām un pilsētām, kuras kopīgi risina metropolītiskās pārvaldības jautājumus.
Provinču sadarbība un lobēšana
Katra province ir Filipīnu provinču līgas biedrs — organizācijas, kuras mērķis ir risināt jautājumus, kas skar provinču un lielpilsētu pārvaldes iestādes. Šī līga veicina pieredzes apmaiņu, kopīgas politikas veidošanu, lobēšanu nacionālajā līmenī un palīdzību kapacitātes stiprināšanā. Provinču līgas bieži sadarbojas ar citām vietējām līgām (piem., pilsētu un pašvaldību līgām) un ar valsts aģentūrām.
Piezīmes par dinamiku
Provinču skaits un robežas var mainīties likumdošanas vai plebiscīta ceļā (piem., ja tiek izveidotas jaunas provinces vai mainīts autonomais statuss). Provinču raksturs un resursu kapacitāte ievērojami atšķiras — no blīvi apdzīvotām urbānajām provincēm līdz plašām, mazapdzīvotām teritorijām ar spēcīgām vietējām kultūras īpatnībām.