Punts — plakana laiva seklām upēm; puntēšana Oksfordā, Kembridžā un Temzē

Izbaudiet puntēšanu — tradicionālas plakanās laivas braucieni Oksfordā, Kembridžā un Temzē; ideāla atpūta, ekskursijas un vasaras regatas.

Autors: Leandro Alegsa

Punts ir plakana laiva ar platu priekšpusi, kas paredzēta izmantošanai nelielās upēs vai citos seklos ūdeņos. Parasti punta korpuss ir taisnstūrveida vai nedaudz izstiepts, ar platu, pavisam seklu iegrimi, kas ļauj viegli pārvietoties pāri stāvošiem vai lēni tecējošiem ūdeņiem. Puntus tradicionāli gatavo no koka, taču mūsdienās tiek lietoti arī stikla šķiedras un citi kompozītmateriāli. Izmēri var būt dažādi — no nelielām divvietīgām laivām līdz garākām platformām, kas paredzētas grupām vai kravai.

Uzbūve un darbības princips

Punta dibens ir plakans, kas nodrošina zemu iegrimi un labu stabilitāti seklos ūdeņos. Parasti punta priekšgala daļa ir plata un plakana, lai pieļautu vieglu piekļūšanu krastam un papildu kravnesību. Pārvietošanās notiek, izmantojot garu stabu — stabu (angļu: pole, reizēm sauktu arī par „quant”) —, kuru puntētājs piespiež pret upes gultni un ar to stumj laivu uz priekšu vai atpakaļ. Stabu var izmantot arī kā lāpstiņu stūrēšanai: mainot staba leņķi pret ūdeni, mainās punta virziens.

Puntēšanas tehnika

Pamati soļi puntēšanā ir vienkārši, taču prasa līdzsvaru un praksi. Puntētājs parasti stāv uz pēcpuses vai neliela pacēluma, iespiež stabu gultnē, pievelk laivu pret stabu un tad izvelk stabu atpakaļ vai pārvieto to uz priekšu, atkārtoti atkāpjoties vai nedaudz soļojot uz laivas klāja. Ir divi bieži pielietoti punšu vadīšanas veidi: braukšana no aizmugures (tradicionālā Anglijas stilā) un braukšana no priekšas (rietumos retāk sastopama). Lai pagrieztu punta, stabu iestata nedaudz sāniski un ar pagriezienu izveido pagrieziena momentu.

Vēsture un tradīcijas

Puntus sākotnēji būvēja kā kravas laivas vai platformas putnu šaušanai un zvejai, bet mūsdienās tos galvenokārt izmanto izklaides braucieniem pa upēm Oksfordas un Kembridžas universitāšu pilsētās Anglijā, kā arī vasaras regatās Temzē. Puntēšana kā brīvā laika pavadīšana kļuva īpaši populāra 19. gadsimtā, kad laisko vasaras izbraucienu tradīcijas attīstījās universitāšu pilsētās un pie upēm. Šodien punktēšana ir gan tūrisma atrakcija, gan universitāšu un pilsētu kultūras sastāvdaļa — daudzviet piedāvā gan pašapkalpošanās nomu, gan pakalpojumus ar pieredzējušu puntētāju (chauffeur).

Kur puntot un pasākumi

Slavenākās vietas puntēšanai ir River Cam Kembridžā un River Cherwell un Isis (Temza posmi) Oksfordā, kā arī dažādi Temzes posmi Londonā un uz ziemeļiem. Vasarā notiek arī dažādas regatas un izklaidējoši pasākumi, kuros izmanto puntus vai līdzīgas platformu laivas. Dažas pilsētas piedāvā gida ekskursijas pa upi, romantiskas braucienu opcijas, piknika punktus un fotografēšanās iespējas.

Drošība un noma

Puntēšana ir salīdzinoši droša, bet jāievēro pamatnoteikumi: nepārslogot laivu, lietot glābšanas vestes, sekot laika un ūdens apstākļiem, uzmanīties no straumēm, aizsegtām akmeņiem un citām šķēršļiem. Ja neesat pārliecināts par savām prasmēm, ir ieteicams izmantot pakalpojumu ar pieredzējušu puntētāju vai pašmācību instrukcijas, kas bieži pieejamas nomas punktos.

Kultūras un praktiskie aspekti

Puntēšana bieži saistās ar specifisku etiķeti: stāvēt uz noteiktas laivas daļas, cienīt citus kuģotājus un saglabāt klusumu piezināmās ekskursijās. Ja plānojat nomāt puntu, pārbaudiet nomas nosacījumus, reālu laivas stāvokli, drošības aprīkojumu un sezonas cenu svārstības — galvenais pieprasījums ir vasaras mēnešos un svētku dienās.

Arī mūsdienu dizainā pastāv variācijas — no tradicionālajiem koka puntiem ar rokasdarba detaļām līdz modernām vieglām versijām ar nelielu dzinēju īslaicīgai manevrēšanai. Lai gan puntēšana ir īpaši asociēta ar Oksfordu, Kembridžu un Temzi, līdzīgu principu laivas pastāv daudzviet pasaulē, kur nepieciešama pārvietošanās seklos un mierīgos ūdeņos.

Punting KembridžāZoom
Punting Kembridžā

Punt stabi

Izpriecu laivu stabi parasti ir izgatavoti no egles vai alumīnija. Parasts stabs ir aptuveni 4-5 m (12-16 pēdu) garš un sver aptuveni 5 kg (10 lb). Oksfordā un Kembridžā dažkārt izmanto 16 pēdu garus stabus.

Staba apakšdaļa ir aprīkota ar metāla "kurpi", noapaļotu metāla gabalu, kas aizsargā galu - kurpi dažkārt tiek izgatavoti lakstīgalas astes formā.



Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3