Izabella – Armēnijas Kilikijas karaliene (valdīja 1219–1252)
Armēnijas karaliene Izabella (dažos avotos minēta arī kā Zabel, mirusi ap 1252. gadu) valdīja Armēnijas Kilikijas karalistē 1219.–1252. gadā. Viņa bija karaļa Leona (Levon) un Sibillas no Lusinjānas (Kipras karaļa Amalrika I meitas) meita. Leons nosauca Izabellu par savu mantinieci, tā nodrošinot dinastijas turpinājumu pēc viņa nāves.
Valdīšana un iekšpolitika
Pēc tēva nāves 1219. gadā Izabella kļuva par Karalistes formālo valdnieci, taču reālā vara bieži nokrita uz ietekmīgu baronu un radniecīgu ģimeņu pleciem. Kilikijas Armēnija 13. gadsimtā atradās grūti pārskatāmā starpreģionālā situācijā — tās attiecības ar Latīņu krustnešu valstīm, Bizantiju un reģiona musulmaņu feodāliem bija sarežģītas. Karalienei un viņas galmā notiekošajām politiskajām spēlēm bija liela ietekme uz valsts stabilitāti.
Precības un ārpolitiskā nozīme
Izabellas laulības tika lietotas kā politisks instruments aliansu veidošanai. Viņa bija precējusies divas reizes. Viņas pirmais vīrs bija Antiohijas bohemonda Bohemunda IV dēls Filips; viņi apprecējās 1223. gadā. Šī laulība centās stiprināt saites starp Kilikiju un Antiohiju, taču Filips ātri vien kļuva nevēlams vietējā aristokrātijā — viņa līgumsakarības ar Latīņu court un konflikti ar armēņu magnātiem radīja spriedzi, un Filips tika nogalināts 1225. gadā.
Pēc Filipa nāves politiskā situācija spieda uz citu risinājumu: Izabellu 1226. gada 14. jūnijā pret gribu apprecēja Hetums (Hetums I), kurš drīz kļuva par faktisku līdzvaldnieku. Hethums piederēja ietekmīgajai Hethumidu ģimenei — šī laulība nostiprināja viņu varu un noveda pie dinastiskas maiņas, kuras gaitā Hethumidi kļuva par galveno varas nesēju Kilikijā. No šīs laulības izauga politiskā un dinastiskā stabilitāte, kas ļāva karalistei ilgstoši saglabāt savu neatkarību sarežģītajā reģionālajā kontekstā.
Pēcnācēji un mantojums
Izabella un Hetums I bija līdzvērtīgi politiskās un ģimeniskās pārejas centrā — laulātajiem bija seši bērni, kuri turpināja Hethumidu dinastiju un ietekmēja Kilikijas politiku nākamajās paaudzēs. Daži no viņu pēctečiem kļuva par nākamajiem valdniekiem vai augstiem valsts amatpersonām. Izabellas valdīšana iezīmē pāreju no Rubenidu valdīšanas uz Hethumidu ietekmi, un viņas laiks tronī atstāja ilgstošas pēdas Kilikijas iekšpolitiskajā un ārpolitiskajā vēsturē.
Izabella nomira ap 1252. gadu. Lai gan viņas vārds reizēm tiek pieminēts mazāk nekā vīra — Hetuma I — viņas tiesības uz troni un savas pozīcijas saglabāšana bija noteicošs elements, kas ļāva Hethumidiem nodibināties un vadīt Kilikijas Armēniju vairākus gadu desmitus.
