Reičela Aliena Korija (1979. gada 10. aprīlī Olmijā, Vašingtonā – 2003. gada 16. martā Rafā) bija amerikāņu cilvēktiesību un miera aktīviste, Starptautiskās solidaritātes kustības (ISM) dalībniece. Viņa ieradās Gazā, lai protestētu pret palestīniešu māju iznīcināšanu; protestēšanas laikā viņu sadragāja Izraēlas Aizsardzības spēkiem piederošs bruņotais buldozers un viņa gāja bojā. Aculiecinieki apgalvoja, ka buldozera vadītājs tīšām uzbrauca Corrie, savukārt Izraēlas valdība un militārās instancēs veiktās izmeklēšanas secināja, ka notikums bija negadījums.

Dzīve un darbība

Reičela Korija studēja un bija aktīvi iesaistīta studentu un brīvprātīgo kustībās, nodarbojas ar cilvēktiesību un miera jautājumiem. Pirms došanās uz Gazas joslu viņa strādāja ar dažādām nevienlīdzības un attīstības problēmām, piedalījās miera nometnēs un brīvprātīgajā darbā. Viņas piedalīšanās Starptautiskajā solidaritātes kustībā bija motivēta vēlme aizstāvēt civiliedzīvotāju tiesības un vērst uzmanību uz reģiona situāciju.

Nelaime Gazā un izmeklēšana

2003. gada 16. martā Rafā, protestējot pret māju sagraušanu, Reičelu sagrāva bruņots buldozers. Notikums izraisīja plašu starptautisku rezonansi — aculiecinieku liecības, fotogrāfijas un video materiāli tika izmantoti, lai ilustrētu dažādas versijas par to, kas notika. Izraēlas militārā izmeklēšana secināja, ka braucamrīka vadītājs viņu nebija redzējis un ka notikums bija negadījums. Reičelas ģimene, atbalstītāji un daļa starptautiskās sabiedrības pieprasīja neatkarīgu izmeklēšanu un taisnīgu izmeklēšanas procesu. Ģimene ierosināja civiltiesisku prasību pret Izraēlas valsti, taču tiesvedība un tās iznākums radīja papildu strīdus un diskusijas par atbildību un to, kā šādus incidentus izmeklēt konfliktu zonās.

Mantojums un piemiņa

Reičelas dzīve un nāve ir iedvesmojusi daudzas mākslas un atceres iniciatīvas. Viņas piemiņai veltīti veltījumi, starp kuriem ir izrāde "Mans vārds ir Reičela Korija" (izrādes materiāli veidoti, pamatojoties uz viņas dienasgrāmatām un e‑pastiem), kā arī kantāte "Debesis raud" un vairāk nekā 30 dziesmas, kas atsaucas uz viņas stāstu. Reičelas rakstu krājums tika izdots 2008. gadā ar nosaukumu Let Me Stand Alone (Ļaujiet man palikt vienai), kas sniedz personisku ieskatu viņas uzskatos, cerībās un darbībā.

Lai turpinātu viņas darbu un atbalstītu projektus miera, cilvēktiesību un sociālās taisnīguma jomā, ir izveidots Reičelas Korijas Miera un taisnīguma fonds, kas atbalsta dažādas iniciatīvas un stipendijas.

Reičelu dažkārt salīdzina ar Annu Franku — salīdzinājumi rodas no vēlmes pieminēt jaunās sievietes personisko liecību par traģisku vēsturisku brīdi — taču šādas paralēles bieži ir arī pretrunīgas un tiek izmantotas dažādos politiskos un kultūras kontekstos.

Reičelas stāsts turpina iedvest diskusijas par civilo drošību konfliktu zonās, par miera un cilvēktiesību aktīvisma vietu starptautiskajā sabiedrībā un par to, kā dokumentēt un izmeklēt incidentus, kad tajos iesaistītas bruņotas vienības.