Šarla Pero pasaka "Rikijs ar pušķi" (franču: Riquet à la houppe) pirmo reizi publicēta 1697. gadā Parīzē izdevēja Kloda Barbēna (Claude Barbin) grāmatā Histoires ou contes du temps passé, kurā bija iekļautas arī citas Perro pasakas. Tā ir literāra pasaka, nevis tautas tradīcijā radīta stāsts, un tajā apvienojas daudzi pazīstami motīvi — Kupidona un Psīhes sižeta elementi un daļēji arī Skaistules un zvēra tematikai radniecīgas idejas.

Sižets

Stāsts vēsta par neparastu princi, kuram ir mazs pušķis (no tā arī iesaukums "Rikijs ar pušķi"). Riki ir ārēji neizzīmīgs, taču izcili vieds un veikls. Viņš iemīlas skaistā, bet intelekta ziņā vārgā princese — viņas āda ir burvīga, bet viņa ir neveikla un nepārdomāta. Riks piedāvā princesei dāvanu: viņš var pārdalīt savas gudrības dāvanu, ja viņa piekritīs viņam par sievu. Princesse sākumā vilcinās, tomēr galu galā piekrīt, un, pateicoties šai maiņai, viņa kļūst asprātīga un izglītota. Pasaka uzsver, ka laime var rasties, kad skaistums apvienojas ar gudrību, un ka laulība var novest pie abas puses stiprinošas pārmaiņas.

Izcelsme un žanrs

Rikijs ar pušķi pieder pie 17. gadsimta Francijas literārajām pasakām. Perro mērķis bija radīt izglītojošas, pieaugušiem lasītājiem domātas pasakas ar skaidru morāli un kultūras atsaucēm, nevis reģionālo tautas folkloru. Tāpēc stāstā jūtamas literāras konstrukcijas, alegoriski tēli un atsauces uz antīkajām leģendām — piemēram, uz Kupidona un Psīhes posmu, kur mīlestība un pārbaudījumi vairo varoņu iekšēju attīstību.

Tēmas un motīvi

  • Skaistums pret gudrību: centrālais konflikts starp ārējo pievilcību un iekšējo stabilitāti.
  • Pārmaiņa caur mīlestību: mīlestības vai laulības rezultātā notiekoša personības transformācija.
  • Dotība un apmaiņa: ideja, ka dāvanas — šeit intelekts — var tikt apmainītas vai dāvinātas, radot sociālas un emocionālas sekas.
  • Morāle un audzināšana: Perro pasakas bieži beidzas ar skaidru mācību lasītājam, šajā stāstā — par pareizām attiecībām starp skaistumu un saprātu.

Salīdzinājumi un radniecīgas versijas

Rikijs ar pušķi nav oriģināla tautas versija, bet literārs apstrādājums, kas savukārt izmanto plaši pazīstamus motīvus. Tai ir līdzības ar vairākiem stāstiem:
  • Katrīnas Bernāras (Catherine Bernard) pasakas versija 1695. gada romānā Inès du Cordoue.
  • Marijas Žannas Lēritjē (Marie-Jeanne Lhéritier) stāsts "Rikdins-Rikdons".
  • Džambatista Basiles (Giambattista Basile) stāsts "Lo Cattenaccio" no Pentamerone, kur redzamas paralēles sižētiskos elementus un pārvēršanās motīvos.
  • Elementi, kas atgādina Kupidona un Psīhes un Skaistules un zvēra sižetus — mīlestība, pārbaudījumi, pārveidošanās.

Ietekme un adaptācijas

Pasaka iekļuva Perro kanonā un ietekmēja vēlākos pasaku autorus un ilustratorus. Tā tiek tulkota un iekļauta daudzos pasaku krājumos, kā arī parādās dažādos literāros pētījumos, kuros to analizē kā piemēru tam, kā 17. gadsimta literatūra izmantoja pasaku formu morāles un sociālo normu mācīšanai. Tā arī bieži tiek salīdzināta ar citiem "dāvanu" vai "pārveidošanās" tipa stāstiem, kas sastopami Eiropas tradīcijās.

Secinājums

Rikijs ar pušķi ir tipisks Šarla Pero piemērs: īss, skaidrs sižets ar izteiktu morāli, kas apvieno mītisku motīvu materiālu ar laikmeta estētiku. Lai gan stāsts nav tautas folkloras produkts, tā radniecība ar senākiem sižetiem liecina par plašām kultūras saitēm Eiropas pasaku tradīcijā. Pasaka turpina interesēt akadēmiķus un lasītājus, kas vēlas izprast, kā literārie pasaku autori veido stāstus ar sociālu un ētisku mācību.