Klinšu dzenis (Lagopus muta) — apraksts, izplatība un aizsardzība

Klinšu dzenis (Lagopus muta) — sugas apraksts, izplatība, aizsardzība. Uzzini par dzīvesvietām, migrāciju, apdraudējumiem un aizsardzības pasākumiem Latvijā un pasaulē.

Akmeņgrauzis (Lagopus muta) ir vidēja lieluma mežacūku dzimtas medījamais putns. Apvienotajā Karalistē un Kanādā, kur tas ir oficiālais putns Nunavutas teritorijā Kanādā un oficiālais medījamais putns Ņūfaundlendas un Labradoras provincē Kanādā, tas ir pazīstams vienkārši kā klinšu dzenis. Amerikas Savienotajās Valstīs tas ir pazīstams kā sniega vista. Japānā to dēvē par raichō (雷鳥), kas nozīmē "pērkona putns". Tas ir Gifu, Nagano un Tojamas prefektūru oficiālais putns un ir aizsargājama suga visā valstī.

Apraksts

Akmeņgrauzis ir kompakts, paugurainās formas putns ar īsu asti un spēcīgām kājām, kas ziemā ir apaugušas ar spalvu \"zābekļiem\" siltumizolācijai. Pieauguša putna garums parasti ir aptuveni 28–40 cm, un svars var svārstīties atkarībā no reģiona un sezonas. Spalvu krāsojums mainās pēc sezonas:

• ziemā — gandrīz pilnīgi balts, kas nodrošina maskēšanos sniegotā vidē;
• vasarā — brūngani un plankumaini toņi, kas saplūst ar akmeņainu vai krūmāju apvidu;
• pārejas periodos (pavasarī/ rudenī) var būt daļējas pūkainas vai raibas krāsas kombinācijas.

Leģendāri pazīstama ir tēviņa vasaras sezonas iezīme — sarkanas ādas kārpiņas virs acīm (auglīnijas), kas noder gavilēm un teritoriju iezīmēšanai. Mātītes ir vairāk maskējošas, īpaši ligzdas un perēšanas laikā.

Izplatība un dzīvotne

Lagopus muta izplatās arktiskajās un alpu zonās visā klimata joslā — Ziemeļeiropā (tai skaitā Skotijā un Skandināvijā), Krievijas ziemeļos un Sibīrijā, Grenlandē, Islandē, Ziemeļamerikā (Alaska, Kanādas ziemeļi) un augstkalnu apgabalos Japānā (Honšu un Hokaido augstienes). Tas izvēlas atklātas tundras zonas, alpu pļavas, akmeņainus nogāzes un reģionus ar zemu krūmāju veģetāciju.

Uzturs un dzīvesveids

• Uzturs sezonāli mainās: ziemā galvenokārt sastāv no skujkoku un krūmu dzinumiem, lapotnēm un lapu asniem; vasarā klāt nāk ogas, ziedi, sēklas un kukaiņi — pēdējie īpaši svarīgi mazuļiem, jo nodrošina olbaltumvielas.
• Akmeņgrauzis parasti ir gājputns lokāli (pārvietojas pēc barības un sniega segas), bet lielākas migrācijas nav raksturīgas — vairāk adaptācija uz vietējo sezonālo mainību.

Vairošanās

Perēšanas periods notiek pavasarī un vasaras sākumā. Ligzda ir vienkārša — neliela izraktne ar sēklu un augu materiālu uz zemes, bieži slēpusies starp akmeņiem vai krūmiem. Mātīte izdēj parasti 6–12 olas, inkubācijas periods ir aptuveni 21–25 dienas. Mazuļi (precociāli) izšķiļas ar spalvainu ķermeni un spēj staigāt un baroties drīz pēc izšķilšanās, taču tos sargā un vada galvenokārt māte pirmajos nedēļos.

Plēsēji un draudi

Galvenie plēsēji ir lapsas, stoati, ērnes, vanagi un citi plēsīgie putni. Cilvēka darbība un klimata pārmaiņas rada nozīmīgus draudus:

• globālā sasilšana samazina sniega segas ilgumu un kvalitāti, radot kamuflāžas neatbilstību (baltais ziemas apmatojums kļūst viegli saskatāms uz brūna zemes fona);
• habitatizmainīšana, tūrisma spiediens un infrastruktūras attīstība kalnos;
• pārmērīga medības vietās, kur nav stingru regulējumu;
• ievesto plēsēju (piem., iezemiešu salās) klātbūtne var iznīcināt vietējās populācijas.

Aizsardzība un apsaimniekošana

Globāli akmeņgrauzis tiek klasificēts kā Least Concern (nekārtējs risks) pēc IUCN, taču daudzos reģionos ir novērojami vietējie kritumi. Lai nodrošinātu sugas saglabāšanu, tiek īstenotas vairākas pasākumu grupas:

• teritoriju un aizsargāto zonu izveide alpu un tundras biotopos;
• medību regulējumi un sezonu ierobežojumi, lai novērstu pārlieku nomedījumu;
• monitorings un populāciju pētījumi, lai savlaicīgi noteiktu samazināšanās tendences;
• izglītības un sabiedrības informēšanas kampaņas, īpaši reģionos ar tūrismu un alpinismu;
• Japānā suga ir stingri aizsargāta, un to dēvē par raichō, tāpēc tiek pievērsta liela uzmanība populācijas saglabāšanai un zonu apsaimniekošanai.

Kultūrvēsturiskā nozīme

Akmeņgrauzim ir nozīmīga vieta dažādu tautu kultūrās — no medību tradīcijām Arktikā līdz simboliskai nozīmei Japānas kalnu prefektūrās. Tās spēja izdzīvot skarbos apstākļos un mainīgais apmatojums padara to par bieži pieminētu tēlu folklorā un lokālās dabas vērtībās.

Ja interesē konkrētas reģionālās populācijas stāvoklis vai apsaimniekošanas prasības (piem., Skotijā, Kanādā vai Japānā), varu papildus sagatavot detalizētu pārskatu par to statusu un aizsardzības pasākumiem.

Meklēt pēc burta