Rozīdi (rožveidīgie) — definīcija, sugas un taksonomija
Rozīdi — plaša ziedošo augu grupa: definīcija, sugas, taksonomija, evolūcija un fosilijas. Uzzini par 70 000 sugām, klasifikācijas variācijām un izcelsmi.
Rozīdi (rožveidīgie) ir liels ziedošu augu klads, kas aptver ļoti plašu daudzveidību — aptuveni 70 000 sugu, kas veido vairāk nekā ceturtdaļu no visām ziedošo augu sugām. Rozīdi ietver gan kokus un krūmus, gan zālaugu augus, un tie parādās daudzos ekosistēmu tipos visā pasaulē.
Taksonomija un klasifikācija
Rozīdi parasti tiek iedalīti aptuveni 17 kārtās, un sadalījumā ietilpst aptuveni 140 dzimtas. Šis klads ir liela daļa no lielākā eudikotu (saukto arī par eidikotajās) ziedaugu saraksta. Starp labi zināmām dzimtām un ekonomiski nozīmīgām grupām, kas pieder rozīdiem, ir, piemēram, rožu dzimta (Rosaceae), pākšaugu dzimta (Fabaceae), sinepju dzimta (Brassicaceae), rutāļu dzimta (Rutaceae) un malvu dzimta (Malvaceae).
Tradicionāli rozīdu iekšējā struktūra tiek sadalīta vairākās apakšgrupās (piem., “fabidi” jeb eurosids I un “malvidi” jeb eurosids II), taču precīza robeža un grupu iekļaušana var atšķirties atkarībā no lietotās taksonomiskās pieejas. Tiek lietotas arī vairākas dažādas definīcijas, un daži autori pie rozīdiem pieskaita Saxifragales kārtu, kamēr citi šo kārtu izslēdz — tas atspoguļo atšķirības starp dažādām morfoloģiskām un molekulārām analīzēm.
Evolūcija un fosilie atradumi
Rozīdu grupa ir sena — fosilie rozīdi ir zināmi jau no krīta perioda. Molekulāro pulksteņu aplēses liecina, ka rozīdi radās krīta perioda sākumā vai vidū (aptuveni pirms 125 līdz 100 miljoniem gadu), un no šī laika tie ir intensīvi radiējuši, radot daudzas mūsdienu dzimtas un izplatības modeļus.
Bioloģiskās un morfoloģiskās īpatnības
- Rozīdi parāda ļoti lielu morfoloģisko daudzveidību — tajos ir gan viengadīgi, gan daudzgadīgi augi, gan lapu koki un skujkoku analogi.
- Ziedu struktūra var būt ļoti dažāda (vienkārši ziedi, ziedkopas u.c.), tomēr molekulārie dati nodrošina vienotu atbalstu rozīdu monofīlijai.
- Daudzām rozīdu grupām raksturīgas specifiskas ķīmiskas vielas (piem., flavonoīdi, glikozīdi), kurām bieži ir loma augļu, lapu vai ziedu garšā un aizsardzībā pret herbivoriem.
Cilvēkam nozīmīgas sugas un izmantošana
Rozīdi ietver daudz ekonomiski svarīgu augu: augļkokus (piem., ābeles, plūmes, ķirši — Rosaceae), pākšaugus, kas sniedz olbaltumvielas un sēklas pārtikai (Fabaceae), dārzeņus un eļļas (Brassicaceae), kā arī tropu augļus un aromātiskas sugas (piem., citrusaugļus, kas pieder rūgti dzeltenie citroni un citi rutāļu pārstāvji). Rozīdi ir svarīgi arī kokmateriālu un šķiedru avoti (piem., ozols, kastaņa, kokvilna) un dekoratīvie augi (piem., rozes).
Pašreizējie pētījumi un diskusijas
Taksonomijā un filogenētikā rozīdu iekšējā kārtošanā joprojām notiek pētniecība. Molekulārie dati (genoma un reģionālo gēnu analīzes) visbiežāk atbalsta rozīdu monofīliju, taču apakšgrupu savstarpējās attiecības un atsevišķu kāršu iekļaušana var mainīties, kad parādās jauni dati. Tāpēc arī pastāv vairākas definīcijas par to, kas tieši jāuzskata par rozīdiem un kuras kārtas tai jāiekļauj.
Ņemot vērā plašo sugu skaitu un nozīmīgumu gan ekoloģiski, gan ekonomiski, rozīdi ir viena no nozīmīgākajām un intensīvāk pētītajām ziedošo augu grupām. Turpmāki ģenētiskie un fosilie pētījumi palīdzēs precizēt to izcelsmi, radiāciju un attīstības ceļus.
Meklēt